Drošības policija gada pārskatā precīzi nenorādīja, tomēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar Nekā Personīga pirmo reizi atklāti atzina - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas. Domājot, kā vairāk iesaistīt krievvalodīgos valsts sociālpolitiskajos procesos, Dombrovska valdība plāno piešķirt 4,7 miljonus latu saliedētības jautājumu risināšanai. Krievijas politikas pētnieks Andis Kudors norāda - Krievijas propagandas mašīna ir tik spēcīga, ka ar šiem miljoniem ir krietni par maz.
Maija beigās valdībai būs jālemj, vai piešķirt 4,7 miljonus latu primārajiem sabiedrības integrācijas darbiem, informē TV3 raidījums Nekā Personīga. Šobrīd ir apkopoti ministriju priekšlikumi mazākumtautību saliedētības jautājumu risināšanai, kas veido 11 lappušu garu dokumentu ar 40 dažādiem ieteikumiem.
Vienkopus salikti tik nozīmīgi plāni kā Latvijas televīziju apraides uzlabošana valsts nomalēs un latviešu valodas kursu organizēšana krievvalodīgajiem Latgales pierobežā un idejas izdot bukletus par vēsturi, rīkot koncertus, pastiprināt apraides jaudu radio kanālam, kurā pārraida Saeimas sēžu tiešraides, kā arī ir ieteikums premjeram biežāk braukt uz mazākumtautību skolām un ar uzrunām internetā aicināt atgriezties Latvijā ārzemēs dzīvojošos tautiešus.
Ēlerte: krievu ekstrēmisti esot pārejoša problēma
Premjera ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte uzskata, ka plāns ir labs un krievu ekstrēmistu draudi esot pārejoša problēma.
«Postpadomiskā identitātes grupa, kas sevi sauc par krievvalodīgajiem, pamazām izsīkst. Tas, ko mēs šeit redzam kā ekstrēmas izpausmes, ir nevis tāpēc, ka šī identitāte kļūst stiprāka, bet tieši otrādi – tā pamazām uzsūcas un pazūd,» uzskata Ēlerte.
Pretēji politiķu optimismam skeptiski ir eksperti, kas uzskata: ar šādām nostādnēm vien nepietiks. Pirms nedēļas publicētajā gada pārskatā bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja arī Drošības policija. Dokuments liecina, ka mūsu valstī politiskās nestabilitātes radīšanai ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Latvijā ir pateicīga augsne Krievijas ietekmes nostiprināšanai, kam tiek izmantoti no Krievijas raidošie televīzijas kanāli.
Nauda domāta jauniešu smadzeņu skalošanai
Drošības policijas vadība savu gada pārskatu publiski komentēt atteicās, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar Nekā Personīga pirmo reizi atklāti atzina - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas.
Iekšlietu ministrs uzskata, ka daudz lielāka uzmanība jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.
Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu, kā kopīgi problēmu risināt, ir vēl grūtāk.
Krievijas politikas pētnieks Andis Kudors atgādina, ka
Krievijas propagandas mašīna strādā tik spēcīgi, ka ar valdībai prasītajiem 4,7 miljoniem būšot krietni par maz.
Taču viņš novērtē pozitīvi politiķu vēlmi vispār ķerties pie jautājuma risināšanas.
