Vairāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nav varējuši atļauties doties pie ārsta pat tad, kad viņiem bijusi nepieciešama palīdzība, turklāt šo iedzīvotāju īpatsvaram ir tendence pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā pētījuma dati.
Naudas trūkums liedz apmeklēt ārstus
Respondentiem tika uzdots jautājums: «Vai pēdējo 12 mēnešu laikā jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista, izņemot zobārstu, vai ārstēšanos, bet jūs to neizdarījāt?» Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 21,6% respondentu. Salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu, izņemot zobārstu, bet viņi to nevarēja atļauties.
Pētījuma dati liecina, ka visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32,5%) un pensionāri (27,9%). Savukārt uz to norādīja krietni mazāks nodarbināto skaits (18,2%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista, izņemot zobārstu.
22,7% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 20% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkums kaut reizi bija liedzis apmeklēt zobārstu, kad tas bija nepieciešams.
47,9% savu veselības stāvokli raksturoja kā labu
Pagājušajā gadā 47,9% respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā «labu» vai «ļoti labu». Ievērojami atturīgāku vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 35,5% respondentu, kas to raksturoja kā «vidēju». 13,3% respondentu savu veselību raksturoja kā «sliktu» un 3,3% - kā «ļoti sliktu». Salīdzinot ar 2010.gadu, veselības stāvokļa pašvērtējumā nav novērotas nozīmīgas izmaiņas, norāda CSP.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, jāsecina, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja pozitīvāk nekā sievietes.
Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši
Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86,5% no tiem savu veselību novērtēja kā «labu» vai «ļoti labu». Savukārt vissliktāk savu veselību vērtēja 65 gadus veci un vecāki respondenti. 45,6% no tiem savu veselību raksturo kā «sliktu» vai «ļoti sliktu».
Neraugoties uz visumā optimistisko savu veselības stāvokļa vērtējumu, 2011.gadā vairāk nekā viena trešdaļa (34,7%) respondentu uz jautājumu «Vai jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?» atbildēja apstiprinoši. 30,6% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 6,3% respondentu šo problēmu norādīja kā nopietnu, bet 24,3% teica, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti.
Veselības problēmas krasi palielinās, sasniedzot 65 gadus
Aptaujas rezultāti liecina, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās, sasniedzot 65 gadu vecumu. 70,3% respondentu, kuriem ir 65 un vairāk gadu, apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņiem bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
Lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu, CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu pētījumu, 2011.gadā aptaujājot 6600 mājsaimniecību un 13 500 personu. Šāds pētījums katru gadu tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.
