NATO patrulēs Baltijas gaisa telpā arī pēc 2014.gada (37)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

NATO lidmašīnas patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas nodrošinās arī pēc 2014.gada, nolemts Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas samitā Čikāgā.

Ministrs pauž gandarījumu

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pauž gandarījumu par šādu lēmumu, jo ir panākts ilgtermiņa risinājums, kas paredz, ka ik pēc četriem gadiem tiks pārskatīti tehniskie un praktiskie jautājumi par to, kā patrulēšana tiek nodrošināta. Tas ļaus Latvijai daudz racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību nākotnē un vairāk naudas ieguldīt citu spēju attīstīšanai, norādīja Aizsardzības ministrijas preses pārstāve Daina Ozoliņa.

«Man ir patiess prieks, ka kopā ar igauņiem un lietuviešiem esam panākuši arī turpmāku sabiedroto atbalstu šim projektam,» norādīja Pabriks. «Pozitīvi vērtējams arī tas, ka interesi par iesaisti gaisa patrulēšanas nodrošināšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas izteikušas vēl divas valstis - Itālija un Ungārija, kas apliecina, ka šis projekts tiek vērtēts kā perspektīvs,» stāsta Pabriks.

Atvēlēs vairāk līdzekļu

Baltijas valstis esot apņēmušās gaisa patrulēšanas nodrošināšanai atvēlēt vairāk līdzekļu nekā līdz šim, taču tas joprojām būs daudz lētāk un efektīvāk nekā tad, ja šis uzdevums būtu jāveic mums pašiem, skaidroja ministrs.

Patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm ir viens no pozitīvajiem viedās aizsardzības piemēriem.

Kopš alianses paplašināšanās 2004.gada aprīlī dažādu NATO dalībvalstu kontingenti nodrošina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpas kontroli. NATO lidmašīnas bāzējas Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos.

Baltijas valstu ieguldījums būs 3,5 miljoni latu

No 2012.gada līdz 2014.gada beigām visu triju Baltijas valstu atbalsts patrulēšanai pieaugs par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu). 2014.gada beigās visu triju Baltijas valstu ieguldījums būs pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu) un pagaidām lielākais pieaugums plānots tieši 2014.gadā, pastāstīja Ozoliņa.

Ne Latvija, ne citas Baltijas valstis neiegulda patrulēšanā - ne lidmašīnās, ne pilotu apmācībā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieguldījums ir atbalsta sniegšana valstīm, kas nodrošina patrulēšanu, piemēram, lidmašīnu degvielas, pilotu dzīvošanas izdevumu segšana.

2012.gadā visas Baltijas valstis kopā patrulēšanai atvēl trīs miljonus eiro (2,1 miljonu latu), kas tiek vienlīdzīgi sadalīti trijās daļās. Proti, Latvijas ieguldījums ir viens miljons eiro (700 000 miljoni latu) gadā.

Atbalsta sniegšana patrulēšanai virs Baltijas valstīm ir iespēja ietaupīt - ja Latvijai būtu jānodrošina patrulēšana pašu spēkiem, būtu jāiepērk lidmašīnas, jāapmāca piloti un jāiegulda daudz lielāks finansējums, norādīja ministrijas pārstāve.

Komentāri (37)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu