Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) trešdienas vakarā paziņojis par savu atkāpšanos no amata. Ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju organizācijām, radusies situācija, kurā neesot iespējams tālāks produktīvs darbs. Premjers paziņojis, ka esošo koalīciju centīsies saglabāt arī šajā gadījumā.
Pievienots premjera un R.Dzintara komentārs un video; papildināta informācija aiz otrā apakšvirsraksta.
Ministra preses sekretāre Līga Ādamsone skaidro, ka šī jautājuma sakarā ar izdoto rezolūciju izpildes mērķiem un tiesisko pamatotību, ir radusies situācija, kurā nav iespējams tālāk tieslietu ministra produktīvs darbs.
Bērziņa skatījumā premjers ignorē Nacionālās apvienības (NA) politisko nostāju neatbalstīt denacionalizācijas procesa pārskatīšanu par labu vienas etniskas kopienas interesēm un šādi cenšas virzīt denacionalizācijas jautājuma pārskatīšanu.
«Šī jautājuma lobēšanā uz ministru tiek izdarīts politisks spiediens un ir skaidri redzams, ka šādā konflikta situācijā ciestu tieslietu nozares prioritārie darbi kopumā, ko Gaidis Bērziņš nevēlas pieļaut,» skaidroja viņa preses sekretāre.
Premjers vēlas saglabāt esošo koalīciju
Premjers vēlas saglabāt esošo koalīciju par spīti tieslietu ministra Gaida Bērziņa paziņojumam par atkāpšanos no amata, sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Dombrovskis ar Bērziņa atkāpšanās iemesliem iepazīsies ceturtdien, kad atgriezīsies Latvijā no vizītes Vatikānā, kur viņš pašlaik atrodas, sacīja Panke. Premjers gan arī plāno vēl tikties ar Bērziņu, lai uzzinātu par atkāpšanās iemesliem.
Dombrovskis par Bērziņa atkāpšanos no amata uzzinājis no medijiem un biroja vadītājas, kura apstiprinājusi, ka tieslietu ministra atkāpšanas raksts saņemts premjera birojā, atzina Panke.
Uz šā vakara LTV raidījuma «Panorāma» jautājumu Gaidim Bērziņam, vai viņš varētu vēl mainīt savu lēmumu par atkāpšanos no amata, ja uz to mudinās premjers Dombrovskis, viņš atteica: «Mans lēmums ir balstīts uz Nacionālās apvienības valdes un frakcijas nostāju šajā jautājumā. Es domāju, mēs esam gatavi diskusijai, dialogam - apsēsties pie galda un izrunāt, un rast izpratni, protams. Jo ir ļoti svarīgi, lai Latvijā būtu pilnvērtīgs gan Ministru kabinets, gan , protams, arī tieslietu ministrs.» Lūgts tomēr konkrēti atbildēt, vai tomēr būtu gatavs mainīt savu lēmumu, Bērziņš turpināja teikt, ka «par to ir pāragri runāt un mēs esam gatavi dialogam».
Dzintars: atkāpšanās saistīta ar nevienlīdzību koalīcijā
Tieslietu ministra atkāpšanās saistīta ar nevienlīdzību koalīcijas partneru starpā, sacīja Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.
Dzintars atzina, ka par «kaut kādām problēmām» koalīcijā šie notikumi liecina, bet nacionālās apvienības mērķis nav gāzt valdību. Par tālāku notikumu attīstību patlaban esot ir pāragri runāt, vairākkārt uzsvēra Dzintars.
Tāpat esot pāragri runāt par jauniem kandidātiem tieslietu ministra amatam, piebilstot, ka runa nav par personālijām, jo Bērziņš ļoti labi pildījis savus pienākumus, bet jautājums ir par sadarbību. Pēc politiķa domām, lai uzlabotu sadarbību starp koalīcijas partneriem, ir atklāti jārunā, tomēr, kad un kādā formātā šīs sarunas varētu notikt, nacionālās apvienības pārstāvis pagaidām vēl nekomentēja.
Lai arī Nacionālās apvienības (NA) biedrs, Bērziņš paziņojis par atkāpšanos no amata, NA šī iemesla dēļ neplāno izstāties no koalīcijas un cer atrisināt radušās problēmas un atšķirīgos viedokļus, sacīja Dzintars. «Pašlaik situācija nav tāda, lai meklētu citus koalīcijas modeļus,» apgalvoja Dzintars.
Tieslietu ministrs jau iepriekš atteicās veidot darba grupu ebreju īpašumu uzskaitei, ko premjers uzdeva paveikt. NA pārstāvis Jānis Iesalnieks informēja, ka šādu lēmumu pieņēmusi valde, lemjot, ka premjeram, ja viņš to vēlas, jāvēršas ar šādu likumprojektu Saeimā
Valdības vadītājs ir saņēmis ebreju kopienas vēstuli atrisināt īpašumu jautājumu un uzdeva tieslietu ministram līdz 15.jūnijam izveidot darba grupu, kas sagatavotu Latvijā esošo nekustamo īpašumu sarakstu, kuri 1940.gada 17.jūnijā piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.
NA šādas grupas izveidi uzskata par nelietderīgu
«Ja ministru prezidents uzskata, ka nepieciešams atkārtoti Saeimā iesniegt likumprojektu par īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, tad tā ir ministru prezidenta politiska izšķiršanās un viņam pašam šāds likumprojekts ir jārosina, nevis jāuzdod tieslietu ministram veidot darba grupu, lai jau trešo reizi pārskatītu un gatavotu ebreju organizācijām piederējušo īpašumu sarakstu.
NA nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ir svarīgi neatkārtot kļūdu un virzīt šo jautājumu kā tiešu Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas atkārtotu un nelietderīgu izveidi. Ja ir patiesa griba, šis jautājums ir jāskata Saeimā,» uzskata tieslietu ministru pārstāvošā NA.
NA pauž, ka saraksts jau reiz sastādīts
NA pauž, ka 2006.gadā šāds saraksts jau tika sastādīts un Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no šiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Atkārtoti šāds pārskatīts saraksts tika sastādīts 2010.gadā.
Apvienība arī norāda, ka divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas īpašumu denacionalizācijas process Latvijā praktiski ir beidzies. Šis process devis visiem vienādas iespējas atgūt Otrā pasaules kara laikā zaudētos īpašumus un šī procesa pārskatīšana vienas etniskās grupas interesēs būtu uzskatāma par diskrimināciju attiecībā pret citām etniskajām grupām, uzskata nacionāļi.
«Bez tam tagadējās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes tiesības pārstāvēt Latvijas Republikas pirmskara ebreju reliģiskās un sabiedriskās organizācijas ir tiesiski diskutējamas,» uzskata apvienībā.
Bērziņa politiskā karjera
Pēdējo reizi par tieslietu ministru Bērziņš kļuva pērn 25.oktobrī, kad Saeima apstiprināja Dombrovska trešo valdību. Bērziņš ir advokāts, kura darbība patlaban apturēta.
Jau ilgus gadus pirms nonākšanas politikā Bērziņš darbojās kā jurists, ieņemdams dažādus amatus šajā profesijā.
1997.gadā Bērziņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai» saraksta, bet 1998.gadā viņš kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK saraksta.
2006.gada novembrī Saeima Bērziņu apstiprināja par tieslietu ministru Aigara Kalvīša (toreiz - TP) valdībā. Šo amatu Bērziņš saglabāja arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, līdz 2009.gada martā, darbu sākot Dombrovska valdībai, tieslietu ministra portfeli pārņēma Mareks Segliņš (toreiz - TP).
Vēlāk Bērziņš tika ievēlēts arī 10. un 11.Saeimā, taču, kļūstot par tieslietu ministru Dombrovska trešajā valdībā, deputāta mandātu viņš nolika.
Skatīt pievienoto video.