Nepietiekamas un nepraktiskas ir Latvijas vidusskolēnu zināšanas par to, kā prātīgāk rīkoties ar savu naudu. Tā atklāj jaunākais Latvijas Universitātes speciālistu veiktais pētījums, šovakar vēstīja LNT ziņas.
Skolēniem nav ne jausmas, kā vecāki tērē algu (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ikdienā jaunieši cenšas taupīt un veidot uzkrājumus un apzinās, ka nepamatota naudas tērēšana kārumiem vai nevajadzīgām drēbēm ir lieka.
Tomēr viņu zināšanas par naudas saprātīgu tērēšanu pārsvarā beidzas ar savas kabatas naudas budžeta plānošanu, bet tas, kā tiek tērēta vecāku alga, viņiem nav skaidrs. Tā secinājuši antropoloģijas studenti un pasniedzēji pētījumā par jauniešu finanšu lietpratību.
Antropoloģe Aivita Putniņa LNT ziņām pauda uzskatu: «Vecākiem ar bērniem ir jārunā par finanšu lietām – gan par savu ģimenes budžetu, gan jāiesaista lēmumu pieņemšanā. Bija arī labi piemēri: jauniešiem bija labākas finanšu lietpratības prasmes, ja vecāki bija izsnieguši kabatas naudu ilgākam laika posmam un atbalstījuši šīs naudas tērēšanu, bet ne kontrolējuši.»
Savukārt antropoloģijas studente, pētījuma autore Dace Lasmane atzīst, ka būtisku pieredzi skolēni guvuši, kad paši strādājuši un saņēmuši samaksu.
«Pārsvarā ļoti reti kurš maksā rēķinus ģimenē,
bet ir tādi skolēni, kas maksā savus rēķinus – telefonu, e-talonu, pusdienas. Un tad viņi atzīst godīgi, ka viņi ļoti plāno to savu naudiņu, lai sanāk visam,» uzsver Lasmane.
Skolēnu izpratni par naudas pelnīšanu un tērēšanu veicina arī dalība mācību uzņēmumos un simulācijas spēlēs, kas pietuvina matemātiskus aprēķinus reālai plānošanai. Diemžēl šādi projekti tiek īstenoti tikai atsevišķās skolās.
Tāpat skolēnu redzesloku krietni paplašina praktiskas mācību stundas, kad jādodas uz veikalu analizēt, piemēram, pārtikas cenas. Taču arī šādu praksi īsteno tikai reti skolotāji-entuziasti.
Antropoloģijas students, pētījuma autors Jānis Grīntāls raidījumam norāda: «Skolās viņiem ir uzdevumi, kuros ir jārēķina, piemēram, nodokļi, bet ir dažādas problēmas ar praktisko izpratni. Var teikt, ka mājās visi šie pasākumi ir ļoti lokāli, bet skolā tiek pasniegts ļoti globāli un trūkst šīs sasaistes starp globālo un lokālo.»
Intervijās skolēni arī atzinuši, ka
vecāku iedoto kabatas naudu viņi uzskata par «vieglo naudu»,
savukārt personīgi nopelnīto - «par grūtiem darba augļiem, kas jātērē saprātīgāk».
Lai skolēnu mācību programmas padarītu interesantākas un teorētiskos materiālus salāgotu ar praktiskiem piemēriem no dzīves, kā mājsaimniecība tērē naudu, Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar citām finanšu institūcijām un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās mācību programmu papildinājumus. Tos varētu ieviest no 2013.gada 1.septembra.