Lai gan fotoradaru ieviesēji solīja, ka jaunās ātruma mērierīces uz Latvijas ceļiem uzlabos braucēju kultūru un veiks prevencijas funkciju, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaits pēdējā pusgada laikā ir pieaudzis, un tas liecina, ka fotoradaru lieta ir pilnībā izgāzusies, uzskata zvērināts advokāts Aldis Gobzems.
Kā ziņots, šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, par gandrīz 16% pieaudzis uz Latvijas ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits, bet par 4,5% - negadījumos ievainoto personu skaits, liecina Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati.
«Tas nozīmē, ka pretēji fotoradaru ieviesēju solījumiem un prognozēm krūmos un aiz stabiem paslēptās mērierīces nav uzlabojušas braucēju kultūru un neveic prevencijas funkciju uz ceļiem. Vēl vairāk - statistika neapgāžami pierāda fotoradaru ieviešanas patieso nolūku - izveidot jaunu papildu ceļu nodokli autovadītājiem, jo kā gan citādi var izskaidrot faktu, ka līdz pārvietojamo fotoradaru uzstādīšanai bojāgājušo un cietušo skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu samazinājās?» vaicā Gobzems.
Advokāts domā, ka fotoradaru lieta nu ir pilnībā izgāzusies, un kādam vai kādiem par to būtu jāuzņemas atbildība. Vienlaikus arī pirms pārvietojamajiem fotoradariem beidzot vajadzētu izvietot brīdinošās ceļazīmes, kā tas ir citās valstīs, uzskata Gobzems.
«Beidzot ir jāuzstāda stacionārie fotoradari pēc plāna, nevis jāļauj vienai kompānijai atbildīgo institūciju amatpersonas vazāt aiz deguna. Citādi rodas aizdomas, ka virkne amatpersonu, iespējams, ņem kukuļus un daļu no iekasētā bāž savā kabatā. Ja jau tik ilgi dod tādas atlaides stacionāro radaru ieviešanai, kas ir pretēji juridiskā līguma nosacījumiem, tātad kādam šāda kārtība ir izdevīga,» spriež advokāts.
Pēc viņa domām, arī visi tie politiķi vai amatpersonas, kuri atbalsta krūmos saslēptos radarus, visticamāk, ir korumpēti. Citu izskaidrojumu šādai tautas apzagšanai atrast nevarot. «Tai pašā laikā laikā katrs pats ir savas laimes kalējs, un šāda sistēma iespējama tikai valstī, kur tās iedzīvotāji paši atļauj sevi acu priekšā vienkārši apzagt. Ja iedzīvotāji nepieļautu, nekas tāds nebūtu iespējams,» pārliecināts Gobzems.
Kā ziņots, šā gada pirmajos sešos mēnešos uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 80 cilvēki, bet pērn šajā laikā - 69. Savukārt avārijās šogad dažādas traumas guvuši 1873 cilvēki.
Jūnijā vien uz Latvijas ceļiem negadījumos dzīvību zaudējuši 20 cilvēki. Salīdzinot ar 2011.gada jūniju, tas ir par 81% vairāk.
Kopumā gada pirmajā pusē reģistrēti 7185 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 1494 bijuši ar cietušajiem.
