Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteikusi naturalizāciju partijas «Par dzimto valodu!» vadītāja Vladimira Lindermana cīņubiedram Jevgēnijam Osipovam, jo viņš nebija iesniedzis izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu maksāšanu, sacīja Osipovs.
Vēlas startēt vēlēšanās
Viņš norādīja, ka nodokļus valstij ir maksājis, tāpēc apņēmies pēc kāda laika PMLP atkārtoti vērsties ar iesniegumu par naturalizāciju.
Osipovs arī teica, ka viņam ir svarīgi iegūt pilsonību līdz 2014.gadā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kurās viņš vēlas startēt.
«Man interesantākas ir Saeimas vēlēšanas, jo parlaments tomēr vairāk lemj par politiskiem, ne saimnieciskiem jautājumiem,» paskaidroja Osipovs.
Pilsonības neesamība traucējot nodarboties ar politiku
Jau vēstīts, ka Osipovs beidzot bija nolēmis naturalizēties, jo pilsonības neesamība traucējot nodarboties ar politiku – balsot, kā arī kandidēt vēlēšanās. Osipovs iepriekš pieļāva, ka pēc Latvijas pilsonības iegūšanas viņš startēs Saeimas vēlēšanās.
Osipovam jūnija sākumā bija jākārto naturalizācijas eksāmens, lai iegūtu Latvijas pilsonību, tomēr uz pārbaudījumu kārtošanu viņš neieradās, aizbildinoties ar aizņemtību. Viņš Naturalizācijas pārvaldei rakstīja paskaidrojumu un iesniegumu ar lūgumu noteikt jaunu eksāmena datumu.
Patlaban Osipovs ir pievienojies domubiedra Vladimira Lindermana vadītajai partijai «Par dzimto valodu!», kurā ir viens no partijas valdes locekļiem.
Naturalizēties grib arī Lindermans
Par iespējām naturalizēties cīnās arī Lindermans. 2010.gada vasarā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nolēma atteikt izskatīt Lindermana naturalizācijas iesniegumu. Lindermans to pārvaldē apstrīdēja, taču tā atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.
Tad Latvijā dzimušais un latviešu valodu labi protošais Lindermans vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums Lindermanam bija labvēlīgs. PMLP tiesas lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Lietas izskatīšanas datums noteikts tikai uz nākamā gada aprīli.
Lindermans un Osipovs ir biedrības «Dzimtā valoda» līderi, kas bija tautas nobalsošanas ierosinātāji par oficiālu divvalodību Latvijā.
Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pilsonības pretendentiem ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Pilsonību var iegūt gada laikā, taču apkopotā statistiskā informācija liecina, ka Latvijas pilsonība pretendentam tiek piešķirta ātrāk – trīs līdz četrus mēnešus pēc pārbaužu nokārtošanas.
