Izceļojušajiem aicina maksāt atgriešanās pabalstus (435)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix; AP/Scanpix

Jaunizveidotā Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP) aicina valdību veicināt neatkarības gados aizbraukušo valsts iedzīvotāju atgriešanos, piemērojot repatriācijas likuma normas, tajā skaitā sniedzot arī materiālus pabalstus, pirmdien vēsta laikraksts «Neatkarīgā».

Kā vēsta laikraksts, Īrijā dzīvojošo latviešu kolektīvi apvienojušies vienotā organizācijā - ĪLNP, kuras mērķis ir centralizēti aizstāvēt Īrijas latviešu intereses, kā arī rūpēties par nacionālās izglītības un kultūras saglabāšanu. ĪLNP apvieno lielāko daļu Īrijā esošo latviešu kolektīvu - korus, ansambļus, deju kopas, biedrības, mūzikas un sporta skolas, kā arī bērnu nedēļas nogales skoliņas.

Padomes dibināšanas iniciatore, portāla «baltic-ireland.ie» galvenā redaktore Laima Ozola norāda, ka augustā dibinātā organizācija reģistrēta Latvijā, jo Īrijas latvieši vēlas, lai viņu viedokli sadzird arī Latvijas valdība, lemjot par jautājumiem, kas vistiešākajā veidā skar ārzemēs mītošos tautiešus.

«Kā priekšnoteikumu, lai veicinātu tautiešu atgriešanos dzimtenē, ĪLNP vēlas ieteikt repatriācijas likuma piemērošanu arī tiem, kas no Latvijas aizbrauca pēc 1990.gada 4.maija,» teikts vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V).

Ja būtu pabalsti, atgrieztos grūtībās ārvalstīs nonākušie

«Ja pašvaldību mājokļi, pabalsti, arī pabalsts ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai un ikmēneša pabalsts 90% apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks, būtu pieejami arī tiem, kuri no Latvijas aizbrauca pēc 1990.gada 4.maija, Latvijā atgrieztos tie tautieši, kuri kļuvuši par ekonomiskās krīzes upuriem Īrijā un citur,» skaidro Ozola.

Pēc viņas teiktā, ja šādas izmaiņas likumā tiktu veiktas, tad valdība ar darbiem apliecinātu, ka tiešām vēlas Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, kā arī tiktu pārtraukta nevajadzīga latviešu dalīšana trimdiniekos un emigrantos. Viņa apliecina, ka daļa Latvijas pilsoņu Īrijā dzīvo, pārtiekot no sociālajiem pabalstiem, bet daļa kļuvuši par bezpajumtniekiem. Kā apgalvo Ozola, lielākā daļa valstu materiāli stimulē savu pilsoņu atgriešanos, bet ne Latvija.

Komentāri (435)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu