Turpmāk profesionālajā militārajā dienestā nevarēs pieņemt Latvijas pilsoņus, kas disciplināri sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērojot bargāko sodu - atvaļināšanu no militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika, - to paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL), ko nākamnedēļ skatīs valdībā.
Patlaban MDL paredz, ka militārajās izglītības iestādēs uzņem 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla resursu atjaunošanu nepieciešamajā apjomā, kā arī ņemot vērā kareivju sastāva dienesta specifiku un sekmīgai dienesta pienākumu izpildei akceptējamo vispārējās izglītības līmeni, MDL nepieciešams paredzēt, ka dienestā pieņem arī personas ar pamatizglītību. Arī par šīm izmaiņām būs jālemj valdībai, taču gala lēmums par apjomīgajiem grozījumiem MDL būs jāpieņem parlamentam.
Cer palielināt iespējamo pretendentu skaitu
Vēl ar grozījumiem MDL AM cer ievērojami palielināt iespējamo pretendentu skaitu dienestam NBS, paaugstinot vecuma limitu, līdz kādam var sākt profesionālā dienesta gaitas. Ministrija skaidro, ka patlaban MDL noteikts, ka militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.
Ievērojot to, ka Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) studiju programmā «Sauszemes spēku militārā vadība», kur uzņem kandidātus ar vidējo izglītību, kopējais studiju laiks ir pieci gadi un studiju programmā «Komandējošā sastāva virsnieks», kur uzņem kandidātus, kuri jau ieguvuši akadēmisko (bakalaura vai maģistra) izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kopējais studiju laiks ir viens gads un 11 mēneši, un kandidātu maksimālais iesaukšanas vecums (27 gadi) abās studiju programmās ir vienāds, kā arī ņemot vērā apstākli, ka jaunieši augstāko izglītību Latvijā vidēji iegūst pēc 24 gadu vecuma, tad iespējamo kandidātu, kas pretendē uz studiju programmu «Komandējošā sastāva virsnieks», vecums pašreiz ir no 24 līdz 27 gadiem.
Virsniekiem augstākas prasības
Ņemot vērā minēto, MDL nepieciešams paredzēt, ka virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus, izņemot virsniekus speciālistus, ar akadēmisko (bakalaura vai maģistra) izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību līdz 30 gadu vecumam, ievērojami palielinot iespējamo pretendentu skaitu, uzskata AM.
AM arī iecerējusi likumā veikt grozījumu, paredzot, ka gadījumā, ja karavīru atskaita no kadeta kandidāta kursiem, apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi nav jāatmaksā. Patlaban, sākot profesionālo dienestu, karavīri apgūst dienestam nepieciešamās pamatzināšanas, prasmes un kompetences. Karavīri, kurus plānots sagatavot par virsniekiem NAA, pirms studiju sākšanas apgūst kadeta kandidāta kursu, savukārt pārējie karavīri apgūst kareivja pamatapmācības kursu. Šo kursu apguves laikā karavīri ir pakļauti dažādām pārbaudēm, piemēram, tiek vērtēts, vai viņiem piemīt līdera dotības - spēja plānot uzdevumu izpildi, dot uzdevumus, motivēt padotos. Daļa karavīru turpmākajam dienestam nepieciešamās kompetences attīstīt nespēj, tādēļ no mācību procesa tiek atskaitīti. Šobrīd MDL normas paredz, ka gadījumos, ja karavīru no mācībām atskaita, jāatmaksā apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi, tomēr attiecībā uz minētajiem kursiem - kadeta kandidāta kursu un kareivja pamatapmācību - šāda prasība nav samērīga, jo NBS šo kursu laikā skrupulozi vērtē gan karavīru atbilstību plānotajiem amatiem, gan piemērotību dienestam kopumā.
Lai iegūtu nākamo pakāpi - jāatbilst visām prasībām, arī fiziskajām
MDL arī paredzēts noteikt, ka karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš atbilst visām, tostarp aizsardzības ministra noteiktajām fiziskās sagatavotības, prasībām. Šāds grozījums esot nepieciešams, lai veicinātu karavīru motivāciju fiziskās sagatavotības uzturēšanai, kā arī lai nodrošinātu augstu kaujas gatavību valsts aizsardzībai un starptautiskajām miera nodrošināšanas misijām.
Vēl ar izmaiņām MDL plānots noteikt, ka arī jaunākajiem virsniekiem, kuri vēlas iegūt nākamo dienesta pakāpi, būs jāprot vismaz viena no NATO oficiālajām valodām. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka dienesta pakāpes piešķir tikai tiem vecākajiem un augstākajiem virsniekiem, kuri prot vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. NATO valodas prasmes zemākā līmenī nekā vecāko un augstāko virsnieku valodas prasmes ir jāprot arī jaunākajiem virsniekiem, kas paredzētu pakāpenisku valodas zināšanu paaugstināšanu, tādējādi MDL nepieciešams redakcionāla rakstura labojums, skaidro AM.
Atvieglojumi tiem, kuru vecāki gājuši bojā misijās
AM sagatavotie grozījumi arī paredz, ka ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs turpmāk varēs arī starptautisko operāciju laikā bojā gājušo karavīru bērnus. Patlaban likums paredz tiesības profesionālā dienesta karavīriem savus bērnus ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs. Ja karavīrs starptautisko operāciju laikā iet bojā, viņu bērni šādas tiesības zaudē. Tādējādi, lai nodrošinātu visiem karavīru bērniem vienādas tiesības, MDL nepieciešams izstrādāt attiecīgu grozījumu.
Izstrādātie grozījumi arī paredz, ka turpmāk apbalvojumu - personisko šaujamieroci vai auksto ieroci varēs piešķirt ne tikai virsnieka panākumu vai kaujas nopelnu - izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē - atzīmēšanai, bet arī priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai.
MDL izstrādā vēl virkni citu grozījumu, kas būs jāakceptē Ministru kabinetam, bet tie jāpieņem Saeimā.
