Kultūras ministrija (KM) rosina stingrāk uzraudzīt autortiesību aģentūras, tostarp Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA /LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) un uzlikt par pienākumu minētajām organizācijām ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu, pavēstīja kultūras ministres padomniece.
Autortiesību aģentūru AKKA/LAA un LaIPA darbība iepriekš raisījusi daudz diskusiju, jo, lai arī aģentūras ir naskas uz autoratlīdzību ieturēšanu, tomēr vairāki mūziķi norādījuši, ka to darbība nav caurredzama.
KM apkopojusi priekšlikumus pēc vairākkārtējām diskusijām starp nozares ekspertiem un ieinteresētajām pusēm, tādējādi tiecoties līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrības intereses, un atbilstošus priekšlikumus grozījumiem autortiesību likumā iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Likuma grozījumu projekts paredz, ka, nosakot tarifus, autortiesību aģentūrām turpmāk būs tie jāpamato, ņemot vērā to, kādu mantisku labumu no autordarba gūst tā izmantotājs, šādas izmantošanas mērķi, apmēru un nozīmību, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.
Projektā noteikts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs obligāti jāpublisko noteiktie tarifi un to pamatojums savās mājaslapās. Tāpat mājaslapās būs jāpublisko cita informācija, piemēram, iekasētās atlīdzības sadales noteikumi, gada pārskati un cita, kas nepieciešama to caurredzamas darbības nodrošināšanai.
Turpmāk paredzēts stingrāk uzraudzīt arī šo aģentūru darbību, tostarp attiecībā uz to administratīvajiem izdevumiem. Minētajām organizācijām būs pienākums sniegt uzraugošajai institūcijai plaša apmēra informāciju par savu darbību, kā arī jānodrošina iespēja minētās institūcijas pārstāvim piedalīties organizāciju biedru kopsapulces un valdes sēdēs.
Autortiesību likuma grozījumu projektā tiek arī piedāvāts precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu. Lai likuma izpratnē izpildījumu uzskatītu par publisku, tam jābūt apzināti vērstam uz noteiktu, no vairākām personām sastāvošu cilvēku auditoriju, kā arī klausītāju vidū vai attiecībā pret izpildījuma veicēju nedrīkst pastāvēt personiskas attiecības. Tādējādi, piemēram, ja mūzika tiek atskaņota ģimenes, draugu vai paziņu lokā, tostarp, ja paziņas ir darba kolēģi, tas nav atzīstams par publisku izpildījumu.
