Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā veikto abortu skaits ir samazinājies aptuveni trīs reizes. Ārsti gan to nesaista ar to, ka sievietes retāk izšķiras par grūtniecības pārtraukšanu, bet gan ar to, ka ļoti daudzi cilvēki reproduktīvajā vecumā aizbrauc prom.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente ginekoloģe Dace Matule norādīja, ka pērn uz 100 dzemdībām bijuši 38 aborti, un prognozēja, ka šogad veikto abortu skaits varētu būt mazāks. Taču abortu skaita samazinājums nevarētu būt attiecināms uz to, ka sievietes retāk izšķiras par grūtniecības pārtraukšanuu, bet gan tādēļ, ka ļoti daudzi cilvēki reproduktīvajā vecumā aizbrauc prom, paskaidroja Matule.
Situācija ar abortiem Igaunijā arī ir līdzīga, atzina Tartu universitātes pētniece Kai Haldre. Viņa minēja, ka Igaunijā uz 100 dzemdībām vidēji tiek veikti 40 aborti. Haldre gan uzsvēra, ka Igaunijā iedzīvotājiem ir subsidēta kontracepcija, un tā ir iekļauta veselības apdrošināšanā. Turklāt divas trešdaļas no abortu izmaksām sedz valsts.
Haldre norādīja, ka arī Igaunijā abortu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies. Samazinājies arī saslimšanu skaits ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Rezultāts panākts, ilgtermiņā nodrošinot obligātu zināšanu par cilvēka seksualitāti apgūšanu Igaunijas skolās, kā arī izveidojot jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu centru tīklu, kur ir pieejamas konsultācijas par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī bezmaksas kontracepcija.
«Tāpēc, lai gan Igaunijā samazinās vecums, kad tiek sākta dzimumdzīve, jauniešu vidū pieaug prezervatīvu un drošu kontracepcijas metožu lietošana, kā arī par tām uzlabojas zināšanas,» paskaidroja Haldre.
Aborts izmaksā no 37 līdz aptuveni 120 latiem
Runājot par abortu izmaksām Latvijā, Matule informēja, ka aborts izmaksā no 37 līdz aptuveni 120 latiem. Viņa arī atzina, ka reizumis ir gadījumi, ka sieviete neveic abortu tāpēc, ka nevar to atļauties.
Patlaban Latvijā arī politiķu darba kārtībā aktualizējies jautājums par abortu skaita samazināšanu, lai veicinātu dzimstību. Vieni vēlas padarīt kārtību stingrāku, otri uzsver sievietes tiesības izlemt pašai. Tuvākajās nedēļās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija vērtēs priekšlikumus, ko virzīt tālāk likuma izmaiņām. Jautājums par dzimstības veicināšanu pēdējo gadu laikā kļuvis aktuāls, jo zemā dzimstība nākotnē radīs milzīgu slogu uz sociālo budžetu, bet demogrāfi biedē, ka zemās dzimstības dēļ ir apdraudēta tautas nākotne.
Pārdomu laiku pirms aborta nedrīkst pagarināt
Pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas nekādā gadījumā nevajadzētu pagarināt - tas rada negatīvu ietekmi uz sievietes garīgo veselību un palielina komplikāciju risku aborta laikā, uzskata Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības apvienības valdes locekle Kristina Gemzele-Danielsone no Zviedrijas.
Tā dēvēta Saeimas «aborta jautājumu» darba grupa rosināja pagarināt laiku, kas sievietei būtu jānogaida no norīkojuma saņemšanas brīža uz abortu līdz tā veikšanai uz 120 stundām līdzšinējo 72 vietā.
Aborta izvēles iemeslus pavada stereotipi
Diskutējot par neplānotas grūtniecības jautājumiem, Gemzele-Danielsone sacīja, ka arī Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, sabiedrībā iesakņojušies daudzi mīti par abortiem. Viens no izplatītākajiem - sievietes, jo īpaši gaidot mazuli, nav spējīgas pašas pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu ķermeni un reproduktīvo veselību.
No visām sievietēm, kas nolemj izšķirties par labu grūtniecības pārtraukšanai, 95% sieviešu ir stingri nolēmušas, ka vēlas to darīt, un tikai 5% dodas pie speciālistiem ar šaubām, diskusijā atklāja dzemdību speciāliste.
«Vienīgais veids, kā samazināt abortu skaitu, ir veicināt kontracepcijas lietošanu,» uzsvēra Gemzele-Danielsone. Zviedrijā jaunieši zināšanas par kontracepciju un reproduktīvo veselību apgūst jau skolās - obligātās veselības mācības stundās.
Igaunijā veselības mācība ir obligāts priekšmets
Kā atklāja Tartu universitātes pētniece Kai Haldre, Igaunijā aizvadīto divdesmit gadu laikā abortu skaits 15 līdz 19 gadus vecu meiteņu vidū samazinājies par 61%. Ļoti būtisks uzlabojums ir vērojams arī seksuāli transmisīvo slimību jomā. Ja 2001.gadā reģistrēti 560 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū, tad 2009.gadā - tikai 25. Līdzīgs kritums vērojams arī saslimšanai ar sifilisu un gonoreju, atklāja pētniece.
Haldre skaidroja, ka šāds rezultāts panākts, ilgtermiņā nodrošinot obligātu zināšanu par cilvēka seksualitāti apgūšanu Igaunijas skolās, kā arī izveidojot jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu centru tīklu un nodrošinot bezmaksas kontracepciju.
Speciālistes no Zviedrijas un Igaunijas aicināja Latviju sekot viņu valstu piemēram un nekādā gadījumā nelikt šķēršļus sievietēm, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību, uzsverot, ka svarīgāk ir strādāt pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas par reproduktīvo veselību.
Pērn Latvijā grūtniecību mākslīgi pārtrauca septiņi tūkstoši sieviešu un visvairāk vecumā no 25 līdz 30 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra gada pārskats par iedzīvotāju veselību.
2011.gadā Latvijā veikti 10 320 abortu, tostarp 7089 mākslīgie. Uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem bērniem mākslīgi grūtniecība pārtraukta 384 gadījumos.
