Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas savāktajiem datiem beidzot ir izveidots Latvijas augstskolu tops. Sarindojot 61 mūsu valstī esošo institūciju, kur var iegūt augstāko izglītību, izrādās, ka kvalitatīvākās studijas piedāvā Rīgas 1. Medicīnas koledža. Bet pēdējā vietā ir Sociālo tehnoloģiju augstskola.
Tāpat, izvērtējot līdzīgās programmas dažādās augstskolās, tagad redzams, ka, piemēram, ekonomiku un uzņēmējdarbību vislabāk pasniedz Rīgas Ekonomikas augstskolā, juridisko un tiesību zinātni - Latvijas Universitātē, komunikācijas vadību - Biznesa augstskolā «Turība», tulkošanu - Ventspils augstskolā.
Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi, ka no 736 studiju programmām, ko piedāvā augstskolas un koledžas:
481 ir kvalitatīva un tās valsts turpinās finansēt par budžeta naudu;
93 programmas ir ar trūkumiem, par naudas piešķiršanu tām vēl tiks domāts;
162 ir tik nekvalitatīvas, ka tām līdzekļus vairs nedos.
Pašlaik vēl trūkst tikai datu par Kultūras akadēmiju, bet, pēc studiju kvalitātes koeficienta sarindojot visas pārējās institūcijas, kur var iegūt augstāko izglītību, secināms, ka kvalitatīvāko piecniekā ir šādas iestādes:
Augstskolu top 5
Rīgas 1. Medicīnas koledža, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Savukārt nekvalitatīvāko piecniekā ir Sociālo tehnoloģiju augstskola, Vadības un sociālā darba augstskola «Attīstība» SIA, augstskola EIHSEBA, Rīgas Aeronavigācijas institūts un Liepājas Jūrniecības koledža. Latvijas Universitāte ierindojas 22. vietā, taču ministrijā uzskata, ka jāņem vērā, ka tai ir visvairāk studentu un programmu un ka tas ir rādītājs absolūtos skaitļos. Kopumā Latvijas Universitātē nekvalitatīvas ir tikai 15% programmu, kas salīdzinoši ar citām augstskolām nav daudz. Ļoti labu rezultātu ar 21. pozīciju uzrādījusi Kārsavā esošā Malnavas koledža. Vērtējot programmas, redzams, ka, piemēram:
- vēsturniekiem, filozofiem, ķīmiķiem, ģeogrāfiem, fiziķiem un matemātiķiem neviena no augstskolām nepiedāvā augstākās kvalitātes programmas;
- bioloģijā, reliģijā un teoloģijā kopumā visas programmas ir ar viskvalitatīvāko novērtējumu;
- toties transporta pakalpojumu sfērā – visas programmas ir nekvalitatīvāko skaitā.
Pārsvarā kvalitatīvas ir medicīnas studijas, bet vislielākais samērā kvalitatīvu programmu klāsts kopumā tiek piedāvāts vadības, administrēšanas un nekustamo īpašumu pārvaldē. Izglītības un zinātnes ministrs iesaka sliktās programmas vērt ciet, studentus un naudu pārcelt uz labajām, cenšoties saglabāt to pašu studiju virzienu.
ROBERTS ĶĪLIS, izglītības un zinātnes ministrs: "Tūlīt! Cik vien ātri var! Iedomājieties, studenti vai nākošie studenti gatavojas mācībām. Viņi saņem.. un tas tagad ir publiski pieejams – viņi redz, kādas ir programmas. Nu, kā! Nu augstskolām taču kaut kas ir jādara! Viņām ir jāveido savādāks piedāvājums."
Atsevišķi tikšot domāts, ko darīt ar sliktajām, bet tautsaimniecībā pieprasītajām studiju programmām. Bet par pārējām - ja augstskolas tomēr gribēs slikto programmu turpināt pasniegt un studenti piekritīs, ka to vēl var uzlabot, ministrija sola neiebilst, taču valsts naudu šim mērķim noteikti vairs nedos.
ROBERTS ĶĪLIS, izglītības un zinātnes ministrs: "Stratēģija, protams, kas ir visraupjākā, ir teikt studentiem – valsts nemaksā, jums nāksies maksāt pašiem vai jums jāizvēlas kaut ko citu. Es ļoti ceru, ka augstskolas atbildīgi pieies un tā nedarīs. Nu, vismaz savā vairumā. Nu un, protams, tad var programmas slēgt vienkārši."
Ne visi piekrīt tādam tempam, tiek apšaubīta arī pētījumu metodika
Sākotnējos datus atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem bija savākusi Augstākās izglītības padome ar vietējiem un ārvalstu ekspertiem. Bet ministrija iegūto informāciju pētījusi un analizējusi tālāk un secinājusi, ka slikto programmu tomēr ir ap trīsreiz vairāk, nekā sākumā konstatēts. Augstākās izglītības padome savus datus uzskata par pareizākiem un atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam turpināšot budžeta vietas plānot pēc tiem. Ministra vēlme par kādas augstskolas tikšanu starptautiskajā labāko simtniekā nedrīkstot kļūt par pašmērķi. Bet tagadējo reitingu publiskošana tikai nevajadzīgi trāpīšot pa Latvijas augstskolu vietējo un starptautisko prestižu.
JĀNIS VĒTRA, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs: "Es uzskatu, ka tas mums ir lielākais zaudējums, kas mums ir pēdējā gada laikā noticis, ka ir iestājusies situācija, ka es nezinu nevienu augstākajā izglītībā strādājošu cilvēku akadēmiskajā sabiedrībā, kas kaut ko labu teiktu par ministru Ķīli vai Izglītības ministriju."
JAUTĀJUMS: - Kāpēc tā ir?
JĀNIS VĒTRA: "Nu... es domāju, ka pamatā tas ir ignorējošās komunikācijas rezultāts. Problēmas nosauc visi vienādas, bet komunikācijas faktiski nav un komunikācija ir... nu no rīta preses konference, kur mēs kaut ko uzzinām. Tai pašā laikā pirms tam neviens neko nav redzējis."
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, spriežot pēc pēdējās sēdes audioieraksta, pacietības mērs jau tagad pilns. Deputāti, augstskolu pasniedzēji un Studentu apvienības vadība neesot pret reformām, bet uzskata, ka Ķīlis ar savām runām par slikto izglītības kvalitāti nodara pārāk daudz ļaunuma...
INA DRUVIETE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja: "Mūs patiešām dara bažīgus fakts, ka pašreiz, manuprāt, notiek sistēmiska Latvijas akadēmiskās inteliģences prestiža noniecināšana, kas apdraud gan Latvijas izglītības kvalitāti, gan arī Latvijas nacionālās intereses."
JANĪNA KURSĪTE-PAKULE, Saeimas deputāte: "Bet patiešām, salīdzinot ar Igaunijas kolēģiem, zinu Igaunijas augstskolās, kā tur notiek lietas, arī Lietuvā. Bet tās ir lietas, ko pasaka asi, bet lai celtu, nevis, lai gremdētu!"
MAIJA KŪLE, Latvijas Universitātes profesore: "Viss šis skaidrojošais mehānisms, viņš satracina, viņš rada negativitātes auru, un tas notiek vairāk šobrīd ar mīnuszīmi."
ARVĪDS BARŠEVSKIS, Rektoru padomes piekšsēdētājs: "Man jau trīs rektori ir teikuši, ka sāk zvanīt vecāki un interesēties, kas jums tur notiek valstī? Studenti it kā esot apmierināti ar visu, bet vai viņiem vispār ir nākotne šeit, Latvijā? Mācīties vai ņemt ārā? Un tagad mēs valsts līmenī sākam runāt, kā piesaistīt ārvalstu studentus, un par stratēģijām, kā atgriezt aizbraukušos. Tāpēc, piedodiet visi, manā skatījumā šis jautājums kļūst par valsts drošības jautājumu!"
EDVARDS RATNIEKS, Studentu apvienības vadītājs: "Un, ja katru dienu, katru brīdi, kad vien ir iespējams pateikt kaut ko negatīvu par augstāko izglītību, vai tas ir par budžeta vietām vai par jebko, cilvēki tiek masveidīgi vienkārši zombēti!"
DRUVIETE: "Ministra kungs! Mums nav jāpieņem lēmums. Šeit nav tiesa. Mēs, patiesību sakot, varam beigt pilnīgi bez nekādiem secinājumiem, bet nu es tomēr esmu pārliecināta, ka ir nopietni jāieklausās tajā, kas bija teikts!"
Toties Ķīlis paliek pie sava – labāk skaudra patiesība, nekā iemidzinošs miers. Par to, ka galvenokārt apspriesta viņa runa, nevis konstatētie fakti, tomēr esot neliela vilšanās.
ROBERTS ĶĪLIS, izglītības un zinātnes ministrs: "Sajūsmas pilni kliedzieni neatskanēja un urrā – tādi arī nebija. Ir dažādas reakcijas, bet tā, ka uz rokām nēsātu, – tā nav... No vienas puses, patiesībā vajadzētu arī nēsāt uz rokām... jo beidzot mēs zinām, ka mums ir 400 labas programmas Latvijā. Mums ir jomas, kurās patiešām ir izcila kvalitāte, un mums ir augstskolas, kuras piedāvā augstas raudzes studiju programmas! Mums beidzot ir apmēram skaidrs, kuros virzienos mēs esam labi, un mēs tagad arī ar drošu sirdi varam teikt, kurās mums būtu jāpiestrādā – nu, tādā ziņā. Tas jau pamats ne tikai teikt, ka mēs esam slikti. Mēs tagad varam droši pateikt, kas ir labi un kas ir ļoti labi augstākajā izglītībā."
*****
Studiju programmu kvalitātes novērtējums pēc augstskolām
1. Rīgas 1. Medicīnas koledža
2. Rīgas Ekonomikas augstskola
3. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža
4. Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
5. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
6. Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledža
7. Rīgas Juridiskā augstskola
8. Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts
9. Latvijas Jūras akadēmija
10. Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākās reliģijas zinātņu institūts
11. Daugavpils medicīnas koledža
12. Banku augstskola
13. Latvijas Kristīgā akadēmija
14. Rīgas Stradiņa universitāte
15. Ventspils Augstskola
16. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
17. Biznesa augstskola Turība
18. Lutera Akadēmija
19. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa un administrācijas augstskola
20. Latvijas Nacionālā Aizsardzības akadēmija
21. Malnavas koledža
22. Latvijas Universitāte
23. Alberta koledža
24. Rīgas Tehniskā universitāte
25. Latvijas Mākslas akadēmija
26. Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža
27. Sociālās integrācijas valsts aģentūra
28. Valsts Policijas koledža
29. Vidzemes augstskola
30. Kosmetoloģijas koledža
31. Rēzeknes Augstskola
32. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
33. Daugavpils Universitāte
34. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
35. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
36. Latvijas Kultūras koledža
37. Liepājas Universitāte
38. Rīgas Celtniecības koledža
39. Valsts Robežsardzes koledža
40. Transporta un sakaru institūts
41. Latvijas Biznesa koledža
42. Grāmatvedības un finanšu koledža
43. Baltijas Starptautiskā akadēmija
44. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola
45. Jēkabpils Agrobiznesa koledža
46. Ekonomikas un kultūras augstskola
47. Rīgas Tehniskā koledža
48. Kristīgās vadības koledža
49. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola
50. Biznesa vadības koledža
51. Juridiskā koledža
52. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola
53. Rīgas Uzņēmējdarbības koledža
54. Liepājas Jūrniecības koledža
55. Rīgas Aeronavigācijas institūts
56. Augstskola EIHSEBA
57. Vadības un sociālā darba augstskola «Attīstība» SIA
58. Sociālo tehnoloģiju augstskola