Šodien mūsu valsts svin Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadskārtu. Lai gan pēdējā laikā ziņu virsraksti un statistikas dati mums atkal vēsta par trūkumu un nabadzību, savukārt valsts amatpersonas par straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, TVNET svētkos novēl aizmirst visas rūpes un būt kopā ar savām ģimenēm mīlestībā, saticībā, priekā, cieņā un lepnumā par savu valsti!
Svētku pasākumi
Rīgā Latvijas dzimšanas dienu atzīmēs ar daudzveidīgiem pasākumiem, aicinot iedzīvotājus apmeklēt svinīgo ceremoniju, Nacionālo bruņoto spēku vienību militāro parādi, svētku koncertus, kinoseansus, izstādes un tradicionālo svētku uguņošanu 11.novembra krastmalā.
Nacionālo Bruņoto spēku vienību militārā parāde
18.novembrī svētku dienas rīts plkst. 9.00 sāksies ar dievkalpojumu Doma baznīcā, bet plkst.10.45 būs ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Plkst.14.00 notiks Nacionālo Bruņoto spēku vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā.
Svētku koncerti
Visas dienas gaitā gan kultūras centros, gan dievnamos rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt svētku koncertus. Plkst. 12.00 Rīgas Kongresu namā notiks koncertuzvedums «Dziesma Latvijai». Tajā pašā laikā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē iedzīvotājus gaida uz literāri muzikālu pasākumu «Trešā zvaigzne», bet plkst. 16.00 Lielajā zālē būs vīru koru koncerts «Tev mūžam dzīvot, Latvija!». Kultūras centrs «Iļģuciems» ielūdz uz Latvijas Nacionālās operas solistu koncertu «Manai Dzimtenei», bet kultūras centrā «Imanta» klausītājus gaida vokālās grupas «Latvian Voices» koncerts «Tā kā taka». Savukārt «Mazā ģildē» piedāvā koncertu «Gadalaiku dziesmas». Svētkiem veltīta filmu programma paredzēta kinoteātrī «Splendid Palace». Valsts svētku koncerts «Lielajā ģildē» sāksies plkst. 19.00, tajā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris «Latvija», soliste Laima Lediņa, flautiste Dita Krenberga, diriģents Aleksandrs Viļumanis. Koncerti notiks arī Sv. Jāņa baznīcā, Sv. Pestītāja baznīcā, kā arī Sv. Pētera baznīcā.
Latvijas Valsts prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa
18.novembra vakarā plkst.19.20 ikviens iedzīvotājs aicināts uz svinīgo pasākumu pie Brīvības pieminekļa, kur klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pasākumā uzstāsies kori, profesionālais pūtēju orķestris «Rīga», solisti - Ance Krauze, Evija Vanaga, Mārtiņš Klišāns u.c. Plkst. 21.00 visi aicināti uz kopīgu Latvijas himnas «Dievs, svētī Latviju!» dziedāšanu 11. novembra krastmalā. Tās noslēgumā būs svētku uguņošana.
Gaismas festivāls «Staro Rīga»
Svētku nedēļu izgaismos arī tradicionālais gaismas festivāls «Staro Rīga», kurš sāksies jau 15. novembrī un noslēgsies 18. novembrī. Tajā būs apskatāmi 79 objekti.
Svētku dienā, 18. novembrī, sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas!
Desmit Latvijas fakti, kas jāzina ikvienam
TVNET sadarbībā ar vēsturniekiem Antoniju Zundu un Inesi Feldmani apkopoja tos desmit mūsu valsts faktus, kuri jāzina ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
* Latvijas neatkarības pasludināšana
1918.gada 18.novembris – diena, kad sākās Latvijas kā valsts vēsture. Nacionālajā teātrī Tautas padomes sēdē tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiska republika.
* Latvijas karogs
Mūsu valsts simbols radies 19. gadsimtā un ir uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem karogiem. PSRS okupācijas laikā tas bija aizliegts, taču, sākoties atmodai, sarkanbaltsarkano karogu izmantoja kā protesta zīmi pret valsts neatkarības zaudēšanu.
* Latviešu karavīru varonība
1919.gada 11.novembrī noslēdzās mēnešiem ilgušās Latvijas cīņas pret Bermonta-Avalova karaspēku. Mūsu karavīri, atrodoties ievērojamā skaitliskā mazākumā, nodemonstrēja īstu letiņu sīkstumu un guva uzvaru, ko tā laika starptautiskā sabiedrība novērtēja kā brīnumu. Kopš tā laika šajā datumā atzīmējam Lāčplēša dienu.
* Latvijas prezidenti
Ikvienam pilsonim jāzina ne vien nozīmīgākie datumi, bet arī personas, kas veidojušas mūsu valsts vēsturi. Līdz šim Latvijai bijuši septiņi prezidenti, un tie ir: Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis, Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī Valdis Zatlers. Šobrīd valsts prezidenta amatā ir Andris Bērziņš.
* Brīvības pieminekļa atklāšana
Viens no Latvijas valsts simboliem, Brīvības piemineklis, tika svinīgi atklāts 1935.gadā, un tā autors ir tēlnieks Kārlis Zāle. 42 metrus augstais monuments ir celts par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, un tā kompozīcijā attēlota mūsu valsts vēsture.
* Latvijas okupācija
Laiks no 1940. gada vasaras līdz 1941. gada vasarai Latvijas vēsturē iezīmējas kā viens no drūmākajiem periodiem, kad līdz ar padomju okupācijas sākumu iesākās pusgadsimtu garais svešu varu periods mūsu zemē.
* Trešā Atmoda
Astoņdesmito gadu beigās notikusī Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda bija laika posms, kas noslēdzās ar neatkarības atjaunošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šā tautu nacionālā pacēluma kulminācija bija akcija Baltijas ceļš – 1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni baltiešu sadevās rokās un izveidoja aptuveni 600 kilometru garu cilvēku ķēdi no Tallinas līdz Viļņai.
* Neatkarības atjaunošana
1990.gada 4.maijā notika tas, uz ko piecus gadu desmitus vispirms klusībā, bet pēc tam ar dziesmām cerēja latvieši Latvijā visā pasaulē, – tika atjaunota 1922.gada 15.februārī pieņemtā Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940.gada 17.jūnija PSRS militāro agresiju par noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
* Barikāžu laiks
1991.gada janvārī, nepilnu gadu pēc sarkanbaltsarkanā karoga atjaunošanas, Latvijai nācās piedzīvot kārtējo pārbaudījumu. Mūsu drošsirdīgie un patriotiskie iedzīvotāji demonstrēja neticamu vienotību, veidojot barikādes Vecrīgā un bez ieročiem nosargājot Latvijas sirdi no padomju režīmam lojāliem bruņotiem spēkiem.
* Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO
2004.gada pavasarī Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, tā īstenojot vienus no galvenajiem ārpolitikas mērķiem pēc neatkarības atjaunošanas. Jāpiebilst, ka šogad Nobela miera prēmiju saņēma visi Eiropas Savienības iedzīvotāji, tostarp arī Latvijas. Aplūkojot augstāk minētos faktus, atzīsim – mēs jau sen to bijām pelnījuši.
