Divi kādas lielas Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās no darba aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Nu atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība.
Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma «Arčers» tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.
Pēc atgriešanās viņi darbu firmā pameta. Miķelis devās mācīties, Herberts sāka strādāt citur. Pirms divām nedēļām pastkastītēs abus sagaidījis nepatīkams pārsteigums – vēstule no Norvēģijas ieņēmumu dienesta. Tajā pieprasīts triju nedēļu laikā samaksāt vienam 2400, otram 2500 latu Norvēģijā nenomaksātos nodokļus.
Herberts Horsts, bijušais «Arčers» darbinieks:
Atnāk (vēstule), ka mums jāsamaksā 25 000 kronu, kas ir 2500 latu.. Piemēram, cilvēks, kas ir aizgājis no darba un pagaidām nestrādā – tāda summa ir drusku pasmaga. Lai varētu tā uz sitiena viņu samaksāt.
Slēdzot darba līgumus, firma par darbiniekiem esot apņēmusies samaksāt visus nodokļus. Un tas arī izpildīts. Tāpēc saņemtās vēstules šokējušas. Prasījuši bijušajiem kolēģiem un firmas vadībai. Atklājies, ka «Arčers» gar ausīm palaidis starptautiskās konvencijās ierakstītu normu, kas attiecas gluži vai uz visām Eiropas valstīm.
Ja firmas darbinieki ārzemēs strādā mazāk par 183 dienām, nodokļus var maksāt Latvijai. Pēc tam tos sāk iekasēt Norvēģijas ieņēmumu dienests. Miķelis, Herberts un citi «Arčers» darbinieki Norvēģijā strādājuši krietni ilgāk – aptuveni 260 dienas. Bet «Arčers» nodokļus maksājis tikai Latvijai. Tāpēc norvēģu VID ieslēdzis skaitītāju un uzskata abus par nodokļu nemaksātājiem.
Herberts Horsts, bijušais «Arčers» darbinieks:
Norvēģijā mēs esam atbildīgi, ka nemaksājam nodokļus. Nevis firma. Ja firma nemaksā, značit no mums pieprasīs to naudu. Un par katru kavējumu ir 15% klāt.
Piemēram, es nomainīju dzīvesvietu, kur tās vēstules nāk. Nebūtu pateikuši, ka man ir vēstules atnākušas, es joprojām te sēdētu... nu – nezinātu. Aizbrauktu uz Norvēģiju, beigās mani vēl ieliktu cietumā. Jo viņi var iesūdzēt arī mūs tiesā. Tur ir spēcīgi. Tur par 2 tūkstošiem var ielikt uz pieciem gadiem.
«Arčers» par radušos situāciju zina. Saviem darbiniekiem uzņēmums aizdevis naudu, lai viņi varētu segt saistības pret norvēģu VID. Bet tiem, kas pie viņiem vairs nestrādā, galā jātiek pašiem.
Herberts Horsts:
Pagāja kaut kādas pāris nedēļas, un tad bijušais darba kolēģis zvana, ka viņiem firma ir izsniegusi kredītlīniju, lai varētu samaksāt tos nodokļus. Bet tie, kas ir aizgājuši, tiem jātiek pašiem galā.
«Arčers» vadība kameras priekšā runāt nevēlējās
«Nekā personīga» rakstiski sniegtajā atbildē atzīst, ka patiešām palaiduši garām starptautiskajās konvencijās rakstīto par to, ka pēc 183. dienas Norvēģijā jādibina «Arčers» pārstāvniecība un nodokļi jāmaksā vairs ne Latvijai, bet Norvēģijai. Uzskatījuši, ka par katru būvniecības objektu (kopā tie bijuši četri) norvēģi atskaiti par darba dienu skaitu sāk no sākuma. Bet tā izrādījusies kļūda. Tagad esošos darbiniekus sola atbalstīt, bet bijušajiem palīdzēt nevar, jo to neļaujot likums.
«Pēc 183 dienām, ko darbinieki uzturējās Norvēģijā, vajadzēja reģistrēt filiāli atbilstoši šīs valsts likumdošanai un sākt maksāt nodokļus tur. Pirmie uzņēmuma līguma termiņi šajā valstī neviens nepārsniedza 180 dienas, tāpēc strādājām ar izpratni, ka pārstāvniecības reģistrēšana mums nav nepieciešama. Nezinājām, ka cilvēku uzturēšanās laiks tiek summēts. Kad to sapratām, momentā sākām pārstāvniecības reģistrēšanu un, lai nepārkāptu Latvijas likumdošanu, turpinājām maksāt par šiem cilvēkiem visus nodokļus Latvijā, jo bez filiāles to darīt Norvēģijā mums nebija tiesiska pamata.
Uzskatām, ka iepriekšminētā situācija, kas patiesībā nav nekas vairāk kā līdz galam neizstrādāta starpvalstu mehānisma nepilnības, nevar būt par iemeslu, lai publiski bojātu uzņēmuma reputāciju, kas godprātīgi pilda un turpinās pildīt visas saistības pret darbiniekiem un valsti. Šāda veida informācija neizbēgami nonāk arī mūsu ārzemju partneru redzeslokā.
Ceram uz preses pārstāvju situācijas izpratni.»
Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts sūdzējušies Valsts darba inspekcijai. Tā lietu pārsūtījusi VID. Tur ķīlnieku lomā nonākušajiem strādniekiem iesaka naudu samaksāt un gaidīt.
DACE PELĒKĀ, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece:
Šajā gadījumā baidos, ka vienīgā izeja būs vienīgi tāda, ka šiem cilvēkiem Norvēģijā šis nodoklis ir jāsamaksā un jāiesniedz Latvijas valsts ieņēmumu dienestā attiecīgā gada ienākumu deklarācija caur kuru viņi varēs to Latvijas samaksāto nodokli atgūt.
Bet ja cilvēkiem nav iespējams šo naudu papildus kaut kādā veidā savākt un dabūt, lai viņi var norēķināties par šīm darba devēja kļūdas dēļ radušajām saistībām pret Norvēģijas VID?
DACE PELĒKĀ: Nu, šinī gadījumā Latvijas VID nekā nevarēs līdzēt, jo, kā jau es teicu, lai atgūtu to samaksāto nodokli, kas šajā gadījumā ir tā kā dubultā aplikšana izveidojusies, mums ir vajadzīgs apliecinājums no Norvēģijas, ka tur nodoklis ir samaksāts.
VID brīnās, ka «Arčers» šo likuma normu it kā palaidis garām, jo tā nav unikāla Norvēģijas specifika, bet ir spēkā gandrīz visā Eiropā.
DACE PELĒKĀ, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece:
Pilnīgi subjektīvi gribētu teikt, ka darba devējam tomēr būtu jābūt atbildīgākam tieši tāpēc, ka tur strādā tomēr vairāk augstāk kvalificēti speciālisti. Kuriem tai informācijai būtu jābūt.
Bijušajiem firmas darbiniekiem līdz 12.decembrim jānorēķinās ar Norvēģijas ieņēmumu dienestu un jācer, ka nākamā gada laikā radu un draugu aizdoto naudu no Latvijas VID izdosies atgūt. Viņi brīdina citus darba meklētājus ārzemēs atcerēties, ka pašiem rūpīgi jāseko līdzi likumiem. Lai darba devēja neizdarības dēļ neiekultos problēmās, kādas radušās viņiem.