Darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas jau ilgu laiku tiek gatavoti trešajam galīgajam lasījumam Saeimā, ir tuvu noslēgumam, pavēstīja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais («Vienotība»).
Noslēgumam tuvojas darbs pie pilsonības likuma grozījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš paskaidroja, ka pagājušo gadu apakškomisija beidza ar vienošanos, ka visa būtība, ko likumā vēlas pateikt, ir izdiskutēta un noteikta, tagad atliek vien to noformulēt juridiski precīzi likumprojekta tekstā.
Čaklais uzsvēra, ka uz pilsonības likumu ir ļoti grūti skatīties no ikdienas iedzīvotāja skatījuma, tādēļ apakškomisija uz sēdēm darbam pie pilsonības likuma dažkārt sanākusi pat četras reizes nedēļā.
«Strīds šajā likumā var būt par jebkuru burtu, un strīdus tad risina tiesā, kas jau skatās ne tikai uz burtu, bet arī, ko likumdevējs ar to vēlējies teikt,» pastāstīja Čaklais.
Tagad likumprojekta tālākā virzība galvenokārt ir atkarīga no divām darba grupām, bet konkrētu datumu Čaklais gan vēl nevarēja nosaukt.
Vienu darba grupu vada Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kuras uzdevums tagad ir formulēt, ko apakškomisija ir nolēmusi likumā pateikt.
Apakškomisijas vadītājs atzina, ka ir lietas, kuras deputāti ir izlēmuši, un Kusiņa vadītā darba grupa, kura sadarbojas arī ar ministrijām, tagad izstrādā konkrētus tekstus.
Savukārt otra darba grupa darbojas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tai jānoskaidro vairāki jautājumi, kas ir saistīti ar valodas prasībām topošajā pilsonības likuma redakcijā.
Deputātiem nebija īsti skaidrs, ko ietver konkrēti valodas prasmes līmeņi, kas apzīmēti ar burtiem A, B, C, norādīja Čaklais. IZM būtu jānāk klajā ar savu piedāvājumu par to, kādas prasības attiecībā uz valodas prasmi definējamas likumā.
Čaklais paskaidroja, ka viņš un apakškomisijas sekretāre Inese Lībiņa-Egnere (Reformu partija) vienojušies, ka triju līdz četru apakškomisijas sēžu laikā no brīža, kad savu dokumentu daļu iesniegs darba grupas, apakškomisijai vajadzētu izlemt par atlikušajām «astītēm» un virzīt likumprojektu atpakaļ uz Juridisko komisiju. Tad tā likumprojektu tālāk virzīs skatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā.
Jau vēstīts, ka Pilsonības likums Latvijā nav mainīts 15 gadu un ar tā grozījumiem ir iecerēts paplašināt dubultpilsonības iegūšanas iespējas, atvieglot pilsonības piešķiršanas kārtību nepilsoņu bērniem, grozījumos arī paredzēts precizēt Latvijas pilsonības atņemšanu un atjaunošanu, atteikšanos no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtību.