Atteikums novadīt lūgšanu Saeimas kapelā sadusmojis kādu hinduistu pārstāvi, kurš plānojis ierasties Latvijā un meklē lūgšanu vietu. Kristieši, kuri izmanto kapelu, citu konfesiju pārstāvjus tur ielaist nevēlas.
Par strīdus objektu kļuvusi Saeimas lūgšanu kapela (168)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas namā lūgšanu kapela izveidota 90. gadu beigās. Tā veidota kristīgās tradīcijās un ar kristīgo konfesiju garīdznieku līdzdalību. Svētbrīžus šeit vada luterāņu, katoļu un baptistu mācītāji, kuri uzskata, ka citu reliģisku rituālu veikšana kristiešu lūgšanu vietā nebūtu pieļaujama.
Andris Kravalis, priesteris: "Šis dievnams tika veidots kā kristiešu dievnams, un šīs zīmes un kapela kristiešiem kaut ko nozīmē un palīdz attiecībās ar Dievu, un kā garīdznieks, kas nozīmēts šai kapelā, vēlos, lai tas tiktu respektēts, es nedomāju, ka es varētu aizbraukt uz Āziju vai Indiju un svētnīcā tā vienkārši svinēt savu dievkalpojumu."
Saeima atteikumu ļaut hinduistu pārstāvim novadīt rituālu Saeimas kapelā pamato ar to, ka citu reliģiju ienākšana kristiešu kapelā varētu aizskart to ticīgo deputātu jūtas, kuri apmeklē šo lūgšanu vietu.
Einārs Cilinskis, Saeimas deputāts, VL-TB/LNNK: "Jautājums, vai ir pieprasījums pēc hinduistu dievkalpojuma šeit Saeimā. Protams, uz kristīgajiem dievkalpojumiem neiet ļoti daudz cilvēku, bet tās ir tradicionālās konfesijas un pēc hinduisma šeit nebūtu pieprasījuma."
Vineta Poriņa, Saeimas deputāte, VL-TB/LNNK: "Ja katram mēģinātu pielāgot atbilstošās kapelas, tad šeit būtu tā kā svētceļnieku pilsētā."
Garīdznieks uzskata, ka hinduisti, lūdzot atļauju veikt rituālus kristiešu svētnīcā, rīkojas provokatīvi.
Andris Kravalis: "Tā ir sava veida provokācija, ja cilvēks atnāktu un gribētu lūgties, ārā neviens viņu nedzītu."
Atteikums novadīt rituālu Saeimas kapelā ir sadusmojis hinduistu pārstāvi Radžanu Zedu, kurš valsts augstākajām amatpersonām atsūtījis vēstuli ar aicinājumu labot šo situāciju un ļaut arī citām reliģijām, ne tikai kristietībai, būt pārstāvētām Latvijā. Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka citu konfesiju pārstāvji Saeimas kapelā būtu jāielaiž.
Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs: "Neviens nevar noteikt, kura ir pareizā reliģija, kura būtu vairāk jāpielūdz vai jāpraktizē; ja jau tāda vieta ir izdomāta un izveidota, tad jābūt tā, lai visu reliģiju pārstāvji var vadīt savus rituālus."
Tikmēr ticīgie deputāti uzsver, ka Latvijā galvenā reliģija ir kristietība un šo kārtību nevajadzētu mainīt. Kristiešu mācītāji svētbrīžus Saeimas kapelā vada ik ceturtdienas rītu pirms Saeimas sēdēm. Gadā Saeimas kapelā vidēji notiek 35 svētbrīži, un tos apmeklē aptuveni 10 deputāti un Saeimas darbinieki.