Kāda rīdzinieka personu dati, viņam nezinot, izmantoti galvojumam kredīta ņemšanai. Tiesas kļūdas dēļ viņš tagad var zaudēt savu vienīgo mājokli, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Tiesas nekompetences dēļ ģimeni draud izlikt no dzīvokļa (243)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīdzinieks Boriss Kuzņecovs ar ģimeni dzīvo uz kredīta pirktā trīsistabu dzīvoklī un godprātīgi pilda savas kredītsaistības. Bet tad pēkšņi viņi saņēma tiesas spriedumu, ka dzīvoklis būs jāatstāj, jo Boriss nav samaksājis kādai firmai SIA «FRE Project» parādu – kopā ar procentiem un tiesas izdevumiem vairāk nekā 5000 latu. Vēlāk esot sapratis – viņa priekšnieks negodīgi izmantojis Borisa pases datus, ierakstot viņu kā galvotāju līgumā par 2000 latu aizņemšanos.
Boriss Kuzņecovs: «Viņam bija manas pases kopijas firmā vai grāmatvedībā vai pie viņa. Viņš aizveda pases kopijas, ierakstīja manu dzīvesvietas adresi un viss. Un viņam kaut kā iedeva kredītu. Es nevaru saprast, kā es varu būt galvotājs vispār, jo mana paraksta tur nav.»
Dzīvo bailēs no tiesu izpildītājiem
Boriss par līgumu neko nav zinājis, bet priekšnieks parādu firmai neatdeva un tagad tas tiek piedzīts no Borisa. Visa ģimene jau labu laiku dzīvo pastāvīgās bailēs, ka atbrauks tiesu izpildītāji un dzīvokli viņiem atņems. Šausmīgākais – ka sodu nejūtas pelnījuši. Notikušais viņam šķiet kā murgs vai vismaz pārpratums.
Boriss Kuzņecovs: «Ja es neesmu vispār.. Ja nekāda mana paraksta nav, es nevaru saprast, kā tiesa var pieņemt dokumentus tāpēc, ka tur tikai mani dati uzrādīti? Tā var izdarīt tad ar visiem cilvēkiem.»
Nevienu pavēsti nav saņēmis
Cenšoties noskaidrot, kā tas varēja notikt, izrādījies, ka tiesa sūtījusi pavēstes ar aicinājumiem uz lietas izskatīšanu, bet Boriss saka, ka tās neesot saņēmis, pasts pārsūtījis atpakaļ tiesai, bet tiesa to iztulkojusi tā, ka Boriss atteicies pavēsti saņemt, un tāpēc spriedums taisīts bez viņa klātbūtnes.
Kuzņecovs: «Biju savā pasta nodaļā, viņi pateica, ka pagājis pusgads un viņi neko nevar pateikt. Es nesaņēmu trīs pavēstes.»
Var pieļaut, ka, iespējams, Boriss pārāk vieglprātīgi cerēja, ka taisnība uzvarēs tāpat, iespējams arī, ka slikti strādāja pasts. Tomēr liktenīgo kļūdu šajā stāstā ir pieļāvusi Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Lietas materiālos atrodamajā galvojuma līgumā ailīte, kur jābūt galvotāja parakstam, vispār ir tukša. Bet tiesa to palaida garām.
Rezultāts ir tāds, ka tiesa ir padarījusi Borisu par atbildīgu nenotikušā darījumā, turklāt viņš tiek bargi sodīts ar īpašuma atņemšanu.
Edgars Lešinskis, Kuzņecova advokāts: «Es pateikšu atklāti, lai Boriss neapvainojas, bet, kad viņš vērsās ar šo problēmu, es sākumā pat nenoticēju viņam. Jo es domāju: labi, tur varbūt kāds cits paraksts ir uzšņāpts, bet parakstam ir jābūt, bet ka vispār nav paraksta!...»
Pie advokāta vēršas krietni par vēlu
Advokāts gan to uzzināja tikai vēlāk, jo sākumā Boriss vēl centās saviem spēkiem tikt pie taisnības un sūdzējās tālāk otrajā - apelācijas instancē. Viņš arī jautāja savam bijušajam priekšniekam, kāpēc tas viņa datus patvaļīgi ierakstījis galvojuma līgumā. Priekšnieks solījis iet uz apelācijas tiesu un tur visu izskaidrot. Boriss aizbraucis strādāt uz ārzemēm, pa to laiku priekšnieks nomiris, bet uzaicinājumi uz apelācijas tiesu Borisu atkal nebija sasnieguši. Viņš piekrīt, ka vajadzēja būt uzmanīgākam.
Kuzņecovs: «Bija dažādi varianti, kā es varēju uzzināt, kad būtu otrā tiesa. Es varēju sazvanīties, vai internetā kaut kā uzzināt, bet es to neuzzināju diemžēl un nedomāju, ka tā var notikt. Mazliet tā es esmu vainīgs.»
Nokavē apelācijas tiesu, Augstākā tiesa prasību noraida
Tā kā Boriss nebija arī uz apelācijas tiesu, tā nolēma lietu atstāt bez tālākas izskatīšanas, kas nozīmē, ka Borisam nelabvēlīgais spriedums palika spēkā. Ziņa par to pienāca kopā ar traģisku brīdi Borisa dzīvē: darbavietā notikušā negadījumā viņš guva smagu traumu un zaudēja roku. Sapratis, ka bezcerīgajā galvojuma tiesvedībā pats galā netiks, viņš beidzot ņēma palīgā advokātu. Taču, arī kopīgi cīnoties, rezultāta nav, jo nupat, iesniedzot blakus sūdzību Augstākajā tiesā, saņemts atteikums.
Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre: «Izskatot šo blakus sūdzību, Civillietu palāta izvērtēja, kāda bija šī situācija, un atstāja šo lēmumu negrozītu.»
Sanāk, ka arī Augstākā tiesa tāpat kā iepriekšējās instances ir izvērtējusi nevis faktus, bet tikai to, ka Boriss neieradās uz tiesu: tātad pats vainīgs.
Edgars Lešinskis: «Jebkurā gadījumā, neskatoties ne uz kādām formālām procedūrām, tas nav pieļaujams rezultāts, ka piedzen no cilvēka parādu, par kuru viņš nav galvojis, tikai tāpēc, ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ nav ieradies uz tiesu.»
Kuzņecovs: «Kas būs tālāk, ļoti grūti pateikt. Ko darīt, es arī nezinu. Šo dzīvokli.. Es strādāju, kredītu maksāju, ļoti daudz strādāju. Es saprotu, ka tagad visiem grūti laiki, bet nevajag nolaist rokas, vajag censties. Bet, kad notiek tā mūsu valstī, ka tiesa, kam jāredz mazākās kļūdas, to neredz, tad es nezinu, ko darīt...»
Divu tūkstošu parāda dēļ var zaudēt ģimenes vienīgo mājvietu
Borisam radītās sekas nav samērīgas, jo 2000 latu parāda dēļ viņš zaudē savas ģimenes vienīgo mājvietu. No tiesu puses nevar aizbildināties tikai ar to, ka Boriss nebija klāt tiesas procesā. Jo tiesa pati ir pieļāvusi kļūdu, ejot pa vieglāko ceļu, rīkojusies nevis aktīvi, bet pasīvi un formāli – tā atzīst viena no civiltiesību autoritātēm, profesors Jānis Kārkliņš: «Pietiekami kliedzoši ir tas, ka šis galvojuma līgums nebija parakstīts. Tas faktiski šai tiesai bija jāpamana vai vismaz jāuzdod jautājums prasītājam – kā tad ir? Vai tad ir attiecīgās saistības nodibinātas starp galvinieku un prasītāju?»
Reportieris: «Skaidrs, ka pirmā instance pieļāva kļūdu - neredzēja, ka nav galvotāja paraksta līgumā. Bet apelācijas tiesa? Vai arī tai nebija jāiepazīstas ar lietas materiāliem?»
Kārkliņš: «Jā, nu arī te ir diskusija faktiski, ka principā tiesai ir jāiepazīstas pirms tiesas un bija jāredz šis pārkāpums. Tajā pašā laikā likums formāli viņai atļauj darīt tā, kā viņa izdarīja – izbeigt apelācijas tiesvedību. Ja tiesa būtu aktīva, kā es teicu, tiesas uzdevums ir būt aktīvai tiesvedības procesā. Tad tiesa varēja tomēr neizbeigt un vai nu aicināt vēl uz sēdi, vai izskatīt šo lietu.»
Atbildīgā tiesnese Ošiņa nekomentē; ministrs runā par disciplinārlietu
Tiesnese Ilze Ošiņa, kas taisīja Borisam netaisnīgo spriedumu, un arī apelācijas instance Rīgas apgabaltiesā no komentāriem atteicās. Tāpat komentārus nesniedz arī parāda prasītāji – SIA «FRE Project», kuri vērsušies tiesā ar galvojuma līgumu, kurā vispār nebija galvotāja paraksta. Tieslietu ministrs domā, ka vainot var gan pašu Borisu par vairākkārtēju neierašanos tiesā, gan prasītāju, kas iesniedza tiesai spēkā neesošu dokumentu, bet atzīst tomēr, ka ir pamats arī disciplinārlietai par tiesneses Ošiņas rīcību.
Jānis Bordāns: «Attiecībā uz tiesu, tieslietu ministrs, protams, nav galvenais tiesnesis, kurš var izlemt visas lietas tiesnešu vietā un arī var komentēt visas lietas. Taču, divus vārdus varbūt sakot, ir tas, ka tiesnesis vai nu ir bijis ļoti drosmīgs, pieņemot šādu lēmumu, neuzklausot pusi, un sava ziņa vainas te, protams, ir personai, kura neatnāk uz tiesu, ignorē tiesu vai arī aiz kādiem citiem apsvērumiem – arī tas ir ļoti svarīgs aspekts. Bet.. Vai arī tā ir bijusi ļoti liela nolaidība, un es no Augstākās tiesas priekšsēdētāja puses apsvērtu vismaz tādu nepieciešamību, kā izskatīt jautājumu par disciplinārlietas izskatīšanu šajā gadījumā. Iepazīstoties, protams, ar visiem materiāliem.»
Var vēl vērsties policijā un prasīt lietu atjaunot
Mūsu eksperts uzskata, ka Borisam vēl atliek pāris iespēju, kā sevi aizstāvēt, – vērsties policijā, lūdzot noskaidrot, vai kāda no iesaistītajām personām nav rīkojusies noziedzīgi – piemēram, viltojot vai slēpjot pierādījumus. Arī izvērtēt, vai tiesa rīkojusies atbilstoši likumam, un tad jaunatklātu apstākļu dēļ varētu prasīt tiesvedību atjaunot. Vai arī vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jānis Kārkliņš: «Iespējamās teorētiskās sekas, ja konstatē, ka valsts, kurai jānodrošina attiecīgo cilvēktiesību ievērošana un arī, protams, Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, ja tās ir pārkāptas, tad var, protams, vērsties arī par zaudējumiem pret Latvijas valsti. Bet tur ir vairākiem priekšnoteikumiem, protams, jāiestājas, bet šāda prasība teorētiski nākotnē ir iespējama.»