Desmit gadu laikā prognozējamais dzīves ilgums Latvijā pieaudzis no 71 līdz 74 gadiem, šodien, atskatoties uz Veselības ministrijas (VM) desmit pastāvēšanas gadiem, sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgums pieaudzis par trīs gadiem (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministre pozitīvo rādītāju daļēji saista arī ar VM darbu. «Lai cik grūti nebūtu gājis, prognozētais dzīves ilgums ir palielinājies no 71 līdz 74 gadiem. Tas parāda, ka kaut kas šajā laikā ir sasniegts,» sacīja Circene. Šobrīd vīriešu vidējais mūža ilgums valstī ir 68,8 gadi, bet sieviešu - 78,7.
Pozitīvas pārmaiņas, viņasprāt, pēdējos desmit gados notikušas arī ambulatorās un stacionārās aprūpes sektorā. Circene arī lepojas, ka izdevies izveidot vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
VM dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu vidējais pacientu ārstēšanās ilgums slimnīcās samazinājies no 10,4 dienām līdz 8,3. Savukārt ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem uz vienu iedzīvotāju pieaudzis no 4,8 līdz 6,3 reizēm. Ievērojami palielinājies arī gada laikā dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits - no 19,8 līdz 69,7 pacientiem uz 1000 iedzīvotājiem.
Runājot par paveikto, VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka daudz ir darīts iedzīvotāju veselības uzlabošanas labā. Piemēram, ilgstoši strādāts pie smēķēšanas ierobežošanas un alkohola saprātīgas lietošanas veicināšanas. Piemēram, desmit gadu laikā vidēji četras reizes izdevies samazināt to personu skaitu, kuras ir pakļautas tabakas dūmu ietekmei darba vietā, - 2002.gadā šādu strādājošo bija 23%, savukārt 2012.gadā - 6,1%.
Tikmēr absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājies līdz sešiem litriem - 2003.gadā tas bija 6,8 litri. Savukārt saslimstība ar alkohola atkarību samazinājusies no 94,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju līdz 87,5 gadījumiem.
Smagākais VM, iespējams, bijis 2009.gads. Tad ministrijas budžetā bija izveidojies 100 miljonu latu deficīts, bija jāslēdz 13 lauku slimnīcas, jāatbrīvo no darba ministrijas darbinieki un jāpieņem citi smagi lēmumi. «Savas nabadzības dēļ neiegādājāmies arī gripas vakcīnas. Šoreiz paveicās,» sacīja Muciņš, skaidrojot, ka valstīm, kas tās bija iegādājušās lielos daudzumos, vēlāk vajadzējis norakstīt simtiem miljonu dolāru.
Raksturojot šī brīža situāciju veselības aprūpē, VM valsts sekretārs teica, ka soli pa solim izdevies atgriezties pie plānveida un pēctecīgas attīstības, kas ļauj stabili virzīties uz priekšu.
Ministrijai ir daudz veicamo uzdevumu, tomēr viens no ambiciozākajiem mērķiem ir samazināt mirstību no sirds un asinsvadu kaitēm, sacīja Muciņš. Savukārt Circene teica, ka arī turpmāk plānots īpaši koncentrēsies uz mātes un bērna veselību.
Kā ziņots, VM tika izveidota 2002.gada nogalē, kad pēc 8.Saeimas vēlēšanām tika pieņemts lēmums atdalīt ar veselības aprūpes politiku saistītās funkcijas no Labklājības ministrijas.
VM šobrīd ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, un tās atbildībā ir sabiedrības veselība, veselības aprūpe un farmācija. Galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīves veidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.