Likums specdienestam devis tiesības liegt zinātniskus pētījumus (108)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Klusi un bez debatēm pagājušajā nedēļā Saeima veica labojumus likumā, kas turpmāk specdienestam dod tiesības pārtraukt zinātniskus pētījumus, ja tajos saskata draudus nacionālajai drošībai. Zinātnieki tā arī nebūtu pamanījuši viņu darbībai būtiskos labojumus, ja tajos ar pirkstu neiebakstītu Latvijai nedraudzīgais Krievijas vēsturnieks Simindejs, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, lai iebilstu pret šādu cenzūru un zinātnes diskreditēšanu. Satversmes aizsardzības birojs atklāj, ka bijis iniciators strīdīgajiem labojumiem, un taisnojas, ka tādējādi cenšas aizsargāt mūsu zinātniekus pret krievu spiegiem. Tie 2000.gadu vidū kontaktējušies ar mūsu zinātniekiem un vēlējušies iegūt svarīgu informāciju. Tomēr Saeimas komisijas deputātiem SAB pārstāvis atklājis, ka likums labots steigā kāda pavisam nesena gadījuma dēļ.

Zinātnieki satraukti

Par Latvijas brīnišķīgo prātu sauktais matemātikas profesors Andris Ambainis nesen izturējis konkursu un ieguvis vairāk nekā 1 300 000 eiro lielu stipendiju, lai dotu savu ieguldījumu kvantu datora attīstībā. 38 gadus vecais profesors ir satraukts par labojumu Zinātniskās darbības likumā. Zinātnieka pienākums turpmāk būtu pārtraukt pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, varētu radīt draudus nacionālajai drošībai. Viņš šādas specdienesta pilnvaras sauc par bīstamām.

Andris Ambainis: «Varbūt šobrīd uzticamies SAB vadībai. Bet vadība mainās, cilvēki, kas tur strādā, mainās. Tā ir ļoti slidena taka. Teiksim, ka mēs nodefinējam, ka eiro ieviešana ir Latvijas nacionālajās interesēs, vai mēs varam interpretēt, ka pētījums, kas eiro ieviešanā atrod trūkumus, ir nacionālās drošības apdraudējums?»

Jaunais zinātnieks strādājis vairākās universitātēs ASV un Kanādā un tur nav sastapties ar šādiem ierobežojumiem.

Likumu pieņem bez debatēm un klusi

Stingros grozījumus deputāti pieņēma bez debatēm un klusi. Zinātnieki tos būtu nogulējuši, ja uz tiem «ļaunā priekā» nenorādītu Latvijas melnajā sarakstā specdienestu iekļautais Krievijas vēsturnieks Vladimirs Simindejs. Tikai pēc tam sociālajā tīmeklī jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, aicinot neizsludināt likumu.

Kaspars Zellis, vēstures doktors:

«Šāda redakcija ir visupirms jau pretrunā Satversmē noteiktajiem principiem par akadēmisko brīvību un runas brīvību,

diskreditē Latvijas zinātnes vārdu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.»

Likuma mērķis esot bijis cits

Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete taisnojas, ka likums bijis atvērts pilnīgi citu mērķu dēļ, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem. Bet uz trešo, pēdējo lasījumu pēkšņi uzradušies šādi specdienesta ierosinājumi, ko iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija. Paļaujoties uz SAB kompetenci un tiesībām neatklāt savu informāciju, komisijas deputāti priekšlikumu atbalstīja. Bez debatēm likumu pieņēma arī Saeima pagājušās nedēļas plenārsēdē.

Ina Druviete: «Acīmredzot bijis nopietns pamats, kāpēc SAB šādus grozījumus iniciēja, bet to vislabāk pastāstīs viņi paši.»

Žurnālists: «Bet jūs esat politiķe, ir bijušas daudzas tādas situācijas, kurās jūs esat pieņēmusi lēmumu, paļaujoties uz kompetentu iestādi, bez konkrētas informācijas, kurai būtu jābūt jūsu rīcībā?»

Ina Druviete: «Šis bija pirmais gadījums, kad Izglītības komisijā nonāk grozījumi, kuru iniciators bija Satversmes aizsardzības birojs, jo mūsu sfērā parasti šādu jautājumu nav.»

Kaspars Zellis: «Tad uzreiz ir jautājums, kam tad īsti pieder likumdošanas vara? Līdz šim tā bija Saeima. Tai vismaz būtu jāzina, par ko tā balso. Un būtu jāpanāk kāda atbildība par tiem lēmumiem, par kuriem tiek balsots.»

SAB aizbildinās ar Krievijas spiegu aktivitātēm

SAB skaidro, ka šādi rīkoties viņus mudināja senas Krievijas spiega Sergeja Jakovļeva aktivitātes Latvijā. Viņš, uzdodamies par Portugāles pilsoni, esot kontaktējies ar Latvijas zinātniekiem, lai iegūtu informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta nelegālis Jakovļevs vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbus Krievijas labā. Simms jau sen atklāts un pašlaik izcieš cietumsodu. SAB savā paziņojumā raksta par vairākus gadus seniem notikumiem, un tas sēj šaubas, vai specdienests atklāj īsto iemeslu, kāpēc likums steidzami jāmaina. Saeimas izglītības komisijas deputātiem SAB pārstāvis nekādu Jakovļevu nepiemin, bet runā par kādu aktuālu pētījumu.

Ieraksts no 2012.gada 18.decembra Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdes.

Veic aizdomīgus pētījumus par ārvalstu naudu

Uldis Miķelsons, SAB pārstāvis: «Mums ir zināmi tādi gadījumi, kad personu dibinātie zinātniskie institūti veic pētījumus, kuru finansētājs ir ārpus ES un NATO esošas organizācijas, tas skar militāro tehniku; drošības jomu. Un mēs kā valsts nacionālās drošības iestāde neredzam iespējas saviem līdzekļiem iegūt pietiekamu informāciju par to, kas notiek šajos institūtos.»

Ne komisijas deputāti, ne arī uz sēdi uzaicinātie zinātnieki, labojumus apspriežot, protestus neceļ. Vienīgā, kura saredz, ka SAB priekšlikumos ir problēma, ir Saeimas Juridiskā biroja darbiniece.

Ieraksts no 2012.gada 18.decembra Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdes

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone: «Vai tiešām SAB šobrīd kāds liedz iejaukties privātas personas, šai gadījumā privāta zinātniska institūta darbībā, ja redzat, ka tas, ko viņi dara, neatbilst nacionālajām drošības interesēm?»

Uldis Miķelsons: «Jā, mums nav tādas pilnvaras!»

Lilita Vilsone: «Jūs gribat teikt, ka zinātniskās darbības likums to tagad atrisinās?»

Uldis Miķelsons: «Zinātniskie institūti strādā saskaņā ar zinātniskās darbības likumu. Ja tiek radīta šī institucionālā saite, tādā gadījumā tas dod iespējas jau kaut kādā veidā ietekmēt nacionālās drošības apdraudošus pētījumus.»

Tagad opozīcijas deputāti atzīst, ka varēja grozījumus skatīt atbilstošā komisijā, atbilstošā kārtībā.

Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts (SC): «Ja tas bija slepens, visādi citādi interesants jautājums, tur par neskaidru finansējumu vai par kādu zinātnisko institūtu, tad šo jautājumu varēja caur Nacionālās drošības komisiju skatīt. Mums ir lielāka uzticība, visiem deputātiem ir pielaide, tajā ir pa katram deputātam no visām frakcijām, tad mēs to slepenā istabā apspriestu, visi būtu brīdināti, un varētu 3. lasījumā pieņemt.»

Pētījumus pārtraukt tomēr neesot tiesīgs

Valsts prezidents izmantojis savas pilnvaras un strīdīgo likumu, pēc «Saskaņas centra» deputātu lūguma, neizsludināja. Valsts drošības vārdā specdienests varot kā padomdevējs piedalīties Zinātnes padomes sēdēs vai panākt, ka sliktos zinātniskos institūtus izslēdz no reģistra. Tomēr piespiest zinātniekus pārtraukt pētījumus SAB neesot tiesīgs.

Edgars Pastars, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks: «Mūsuprāt, tas ir pārāk būtisks ierobežojums, nav samērīgs un nav savienojams ar akadēmisko brīvību un zinātnes brīvību.»

Likums atgriezts atpakaļ otrreizējai skatīšanai, un Saeimas deputātiem ir iespējas iedziļināties un kļūdas labot.

Komentāri (108)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu