Nesaprot, vai veterānu ordeņi ir aizliegtā simbolika (116)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Deputātu domas par Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumos iecerēto normu, kas paredz plašākus aizliegumus izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku, piemērošanas stingrību attiecībā uz ordeņiem atšķiras

Saeima ceturtdien nolēma steidzamības kārtā virzīt grozījumus Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegumu publiskos izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumos izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku arī stilizētā veidā.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība, NA) sarunā ar aģentūru BNS paskaidroja, ka likuma normas faktiski jau darbojas un ir iedzīvinātas likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem», bet attiecas vien uz gājieniem. Savukārt uz citiem publiskiem pasākumiem šādi ierobežojumi gan nav attiecināti.

Uz jautājumu, vai grozījumos iekļautā norma attiektos arī uz veterāniem piešķirto ordeņu nēsāšanu, Mūrniece atbildēja, ka šā likumprojekta kontekstā ierosinājums nekad nav interpretēts kā ordeņu nēsāšanas aizliegums.

Savukārt viens no likumprojekta iesniedzējiem Gaidis Bērziņš (NA) aģentūrai BNS norādīja, ka attiecībā par ordeņu nēsāšanu komisijā droši vien vēl būs diskusija.

«Attiecībā uz apbalvojumu nēsāšanu, tikpat labi varētu būt jautājums ‒ vai būtu pieļaujama nacistiskās Vācijas apbalvojumu publiska nēsāšana. Es nesaredzu atšķirību starp totalitārā komunisma režīma pastrādātajiem noziegumiem un nacisma pastrādātajiem noziegumiem un visām no tā izrietošajām sekām. Par to ir bijušas daudzas diskusijas arī Eiropas līmenī, arī Eiropas padomē, tā ka es tiešām nesaredzu atšķirības,» teica Bērziņš.

Mūrniece uzskata, ka pašreiz konceptuāli Saeimā apstiprinātie iesniegtie grozījumi vēl ir jāprecizē un ir pamats tālākam darbam un diskusijām par noziedzīgu režīmu slavināšanas aizliegumiem.

Viņa arī pauda uzskatu, ka simbolikas aizliegums slavināšanas mērķiem būtu jāattiecina uz abiem totalitārajiem režīmiem. Taču būtu arī jāatļauj simbolikas izmantošana gadījumos, kad tā tiek demonstrēta, lai paustu skaidru noliegumu, piemēram, skaidri un nepārprotami pārsvītrota vai ar vārdu «Nē!» klāt, klāstīja komisijas priekšsēdētāja.

Tādēļ Mūrniece nākamajā komisijas sēdē 16.aprīlī ierosinās izveidot darba grupu, kas sīki apspriestu nepieciešamos precizējumus šajā likumprojektā, kā arī normatīvo aktu piemērošanas kārtību, lai to izveidotu pārdomātu.

Darba grupai savi ieteikumi būtu jāveic līdz 23. vai 24.aprīļa sēdei, kad komisija lems par galīgo redakciju otrajam lasījumam Saeimā, kas ieplānots 25.aprīlī.

Darba grupā būtu jāiekļauj Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti un juristi, un, ja radīsies nepieciešamība, darba grupā varētu iekļaut arī veterānu pārstāvjus, norādīja Mūrniece.

Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā arī paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus. Nav arī pieļaujams sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Konceptuāli atbalstīts arī aizliegums rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Komentāri (116)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu