Valsts līdz 2017.gadam katru gadu stacionāro fotoradaru iegādei un uzstādīšanai plāno tērēt 700 000 latu jeb kopumā 3 500 000 latu, liecina aģentūras rīcībā esošais Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par fotoradaru ieviešanu.
Fotoradarus Latvijā ieviesīs CSDD (165)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 2013. līdz 2017. gadam ik gadu no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ir paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. Viena fotoradara iegādei valsts atvēlētu 30 000 latu, bet uzstādīšanai - 5000 latus.
No ziņojuma izriet, ka
fotoradaru ieviešanu un darbību nodrošinās VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD), pakāpeniski no 2013.gada līdz 2017. gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.
Ieņēmumi no soda naudām - valsts budžetā
Ieņēmumi no naudas sodiem, kas piespriesti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, tiktu ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos, vienlaikus paredzot papildu finansējumu Valsts policijai ar fotoradariem saistītās darbības nodrošināšanai un samaksas veikšanai CSDD. Valsts policijai jau šobrīd protokolu apstrādes un lietvedības procesa nodrošināšanai esošo darbinieku skaits nav pietiekams, tāpēc, lai, sākot ar 2014.gadu, nodrošinātu 20 stacionāro fotoradaru fiksēto pārkāpumu apstrādi, Valsts policijā nepieciešami papildu darbinieki.
Ziņojumā rosināts Satiksmes ministrijai sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par valstij dividendēs izmaksājamo CSDD peļņas daļu, paredzot atbilstošas direkcijas peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības sākšanai.
Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju būs jāsagatavo grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci nodrošināt pārkāpumu fiksēšanu ar fotoradariem. Tāpat būs jāsagatavo grozījumi valdības noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju, paredzot jaunu ieņēmumu veidu, kā arī paredzot, ka tiek atvērts atsevišķs konts Valsts kasē ieņēmumiem no naudas sodiem.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno ieņemt 810 000 latus, 2015. - 3 834 000 latus, 2016. - 7 236 000 latus, 2017. - 9 396 000 latus, bet 2018.gadā - 11 124 000 latus.
Finanšu ministrijai būs jāparedz arī Iekšlietu ministrijas budžetā papildu resursi izdevumu segšanai un izdevumi - 2014.gadā 442 945 lati, tajā skaitā 136 385 latu apmērā Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 latu apmērā samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma paskaidroja, ka saskaņā ar ziņojumu
pārvietojamos fotoradarus nav paredzēts iegādāties, jo Valsts policijai ir iepriekš piešķirta nauda radaru uzstādīšanai policijas automašīnās.
Šim mērķim atvēlēts aptuveni pusmiljons latu. Jau vēstīts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra nesen izsludināja iepirkuma konkursu par policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un videoieraksta sistēmu un transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju.
Konkursā pieteikušies divi uzņēmumi.
Iekšlietu ministrijas sagatavotais ziņojums ir iesniegts valdībā, un tuvākajā laikā to izskatīs. Pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā varēs sākties reāls darbs fotoradaru iegādei.
Fotoradaru ieviešana - neveiksmīga
Jau vēstīts, ka pērn valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja «Vitronic GmbH». «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un partneri») fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē no pagājušā gada 16.decembra. Vienlaikus valdība atļāva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un VP veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un videoieraksta sistēmu.
Ministru kabinets pēc uzņēmuma «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un partneri») īstenotā fotoradaru projekta izgāšanās uzdeva Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus.
Ņemot vērā, ka atklāta konkursa ceļā būs jāizvēlas fotoradaru piegādātājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis jau iepriekš atzina, ka pirmie fotoradari uz ceļiem parādīsies ne ātrāk kā nākamgad.