1 2 nākamais

Rakstīt komentāru
Rādīt
Visus Reģistrētos Ieteiktos
Jaunākos vispirms
  1. s

    Piekrītu Meņģelsonei. Pie mums tas nav iespējams. Par kādiem līdzekļiem audzēkņi tiks tajā uzņēmumā- tie tak ir kilometri

    1
  2. Mums ar steigu butu jaizdzen shie kreslu deldetaji !!!! Kas pa mulkjibbam ka nevar. Ja mazinsh uznemums Vacija var atlauties pienemt macekli, kurs papildus nes ienakumus. Tad kapec musejie nevar ? Reali jau tas pushelis vai meitene nes ienakumus, lab ne no sakuma, bet patom !!! BEt kam mums macelkjus ja darbeniekiem maksaa 200 ls ! Pietam vel neofociali !

    7
  3. H
    Hm Jānis Lauva2013. g. 16. maijā 10:29

    Nu īsts latviešu Lauva! Vispirms sašutis - kā tad nu nevar?! Nākošajā teikumā jau piekrīt - tomēr nevar!
    Tad kurš jāizdzenā - tie " krēslu deldētāji" , vai tie " 200 latu maksātāji" ?

    1
  4. iconJānis Lauva Jānis Lauva2013. g. 16. maijā 10:54

    Sarkasms !

    0
  5. j
    joks Jānis Lauva2013. g. 16. maijā 11:01

    Eiropā tagad būs jauni noteikumi attiecībā uz praksēm. Darba devēji ir sapratuši, ka var nemaksāt praktikantiem. Tā kā ir liels bezdarbs jauniešiem, tad daudzi jau kopš krīzes sākumu 2008. gadā tā arī nekur citur kā praksēs nav bijuši.

    2
  6. s

    Latvijas sabiedrība nav gatava skolēnu sašķirošanai pēc spējām agrā bērnībā...Nedomāju, ka kāds piekritīs, ja skola pateiks, ka 10-12 g.v. jādodas arodizglītības virzienā....

    4
  7. K
    Kas to lai zin, kas to lai zin sirmis2013. g. 16. maijā 10:20

    Varbūt arī nepiekritīs...līdz brīdim, kad uzzinās, cik, teiksim, San Diego pelna elektriķis...vai Frankfurtē atslēdznieks...vai Rīgā santehniķis...vai Pēterburgā virpotājs...

    1
  8. K

    Kāpēc gan nē, būtu mazāk nelaimīgu cilvēku ar mācību procesā iegūtiem mazvērtības kompleksiem.

    1
  9. d

    Protams nav gatava,paskat kāda pretestība pret garāku mācību gadu,pret augstskolu akreditēšanu,utt., galvenais nauda,nauda,nauda,kuru varētu ielikt savā kabatā nevis izglītības rektusturizēšanā

    3
  10. f

    Kāpēc sekmīgākajiem audzēkņiem nevarētu organizēt darba prakses ārzemju uzņēmumos?

    2
  11. H

    Kas par to maksās?

    1
  12. j

    Viņi neatbrauks atpakaļ. Labāk ietaupīt uz biļetēm.

    2
  13. J

    Neko nesaprotu. Varbūt kāds paskaidros. Pie izglītības ministrijas ir IZGLITIBAS ATTĪSTĪBAS AĢETŪRA a ko viņi dara? Attīsta kafijas biezumus savās krūzēs.

    12
  14. U
    Und warum nicht? 2013. g. 16. maijā 09:57

    Atvainojos "vāciešiem", ja nepareizi jautājumu uzdevu. Katras Maksimas un Supergetto noliktavas telpās var atvērt pa kādai klasītei, lai bērni mācās ARODU.

    1
  15. y
    yepp Und warum nicht?2013. g. 16. maijā 15:09

    slotas vicinātāja arods, plauktu kārtotaja amats, kafijas vārītāja un pienesēja arods..

    0
  16. k

    Latvijā vajag visu iznīcināt, lai pēc tam konstatētu, ka agrāk bija labāk. Tirliņu bars tai izglītības sfērā.

    8
  17. z

    vēl jau vajadzētu arī to jauniešu acīs celt darba un strādāšanas prestižu, citādāk vairums no viņiem sapņo saņemt naudu neko nedarot...
    lai kāds veic aptauju un un noskaidro, cik daudz 14-20 gadus veci jaunieši būtu ieinteresēti strādāt tajos pašos pieminētajos lielajos uzņēmumos, kā LMT, Lattelekom, Laima, LBalzams, Lauma, Rīgas Kuģu būvētava vai bēdīgi slavenais Liepājas Metalurgs???

    14
  18. D
    Diemžēl, zveerz2013. g. 16. maijā 10:13

    lielākā jauniešu daļa grib strādāt "smalku"darbiņu un saņemt lielu algu un tūlīt. Sabiedrības un vecāku audzināšanas "augļi". Slinkums piespiest sevi apgūt matemātiku, fiziku,ķīmiju, tāpēc skrien uz humanitārajām studijām, veidojot "pārprodukciju" šajā jomā un neatrodot darbu.

    2
  19. s
    stalkers zveerz2013. g. 16. maijā 10:53

    Ko tu vari gvelzt....ar savām fizikām un matemātikām - kur tad tie eksaktie strādās ? Stroikās par minimālo ? Protams var gadīties, ka būs savs geitss, kas uzcels jaunu nozari, bet ar to nevar rēķināties :(. Daudzas profesijas vienkārši neizvēlās, jo tur nemaksā cilvēka cienīgu atalgojumu, kā jau daudzviet LV un tas nav tikai t.s. "mazkvalificētajās profesijās".

    3
  20. g

    un vēl viena problēma ir, ka parasti tie, kas dodas uz profenēm ir pēdējie slīmesti starp slīmestiem, tādus darba devēji labāk redz ejam - kā nākam

    0
  21. I

    nekur tālāk tā arī neesat tikuši...par šo tēmu jau 2000.gadā tika veikts pētījums, veidotas trīspusējās (valdība, arodbiedrība, darba devēji) darba grupas, izpētes braucieni speciāla projekta ietvaros...skumji, ka esat turpat, bet pasniedzat to kā milzu atklājumu...

    9
  22. K

    Valstī obligāta ir vispārējā pamatizglītība, tādēļ no profesionālo skolu programmām vajadzētu izņemt vidusskolu kursu, tas bieži ir cēlonis profenes nepabeigšanai kaut arī profesionālais kurss ir apgūts labi...

    5
  23. f

    Izņemt noteikti nevajadzētu , bet ļaut skolu pabeigt arī tad , ja kādā vidusskolas priekšmetā zināšanas ir vājas. Ieviest divus diplomus - par vidējo izglītību un profesiju atsevišķi.

    3
  24. r

    nav nav, bet varbūt vnk negrib dalīties? Es nezinu, varbūt kļūdos, bet vai lmt, tele2, bite, staburadze, balzams, konzervu ražotāji, finieris, metalurgs, lattelecom, inbox utt utjp ir mazi uzņēmumi? Cik profenes viņi atbalsta? IT nozares uzņēmumi, pārtikas ražotāji (arī tirgotāji), viesnīcnieki...Loģiski, ka nozare censtos panākt, ka arodenēs māca viņiem derīgus kadrus. Bet tas jau ir Piebalga jautājums!

    8
  25. S

    runāt liela daļa iemācījusies dikti skaisti, tikai darītāju kā nav, tā nav

    10
  26. F
    Fuflologs Tūtiņdreijers Smukums2013. g. 16. maijā 09:55

    Kāds fuflologs, kam amats prasa,
    Par šo/to, šad/tad, šā/tā ļerkstēt,
    Aiz auss (trīs stundas) domīgs kasa,
    Līdz – iesāk “dziļdomīgi” pļerkstēt:

    “Man šķiet... es pie(sp)ļauju... kā saka,
    Var būt... (bet – izslēgts nav, ka kļūdos...),
    Drīz Muļķu Zeme... (lieta traka!...),
    Šķiet... būs līdz brošai (gandrīz) sū#os!

    4
  27. D

    Nē. Valsts vienkārši nav kompetente tādu lietu īstenot.

    3
  28. J

    Nu, krievu okupācijas laikā jau arī te līdzīgi bija. Tagad zviedri atbarauc uz kādu profeni, paskatās pasmejās, ka muzejā nonakuši...
    visa rūpniecība tika nograuta, izvazāta pa stūriem un uz metalurgu aizlaista. Un - nesakiet, ka bija atpalikušas tehnologijas - virpa ir virpa, urbjmašīna ir urbjmašīna utt. tik ar tiem politiķiem mums nepaveicās.
    Bet - atbildīgo joprojām vēl nav.
    Vajadzēja vismaz notikušā politisku izvērtējumu, ja nevaram juridisku nokārtot.

    15
  29. E

    Virpa ir virpa, urbjmašīna ir urbjmašīna, bet ko tev dod tāda virpa un urbjmašīna, ja ar tādām neko vairs neražo? Pret mūsdienu tehnoloģijām, kur virpošanu un urbšanu veic automatizēti roboti, tas ir akmens laikmets. Tāpēc arī ražošana nobruka, jo bija tik atpalikusi, ka varēja izdzīvot tikai ierobežotas konkurences apstākļos. Tiklīdz atvērās tirgus, tā novecojušās tehnoloģijas arī parādīja savu patieso seju - absolūtu nespēju konkurēt ar modernākām tehnoloģijām.

    9
  30. e

    aizmirisi pateikt ka 20 gadus Latvijā nekas neattīstijas bet tika pārdalīts mantojums,..pirms divdesmit gadiem latvija bija ļoti tehnoloģiski spēcīga. vienkārši tas kas ir ,ir palicis no neizlaupītā!

    3
  31. E

    Precīzi neatceros, bet laikam PSKP 27. kongress nolēma būvēt Rīgā robotu rūpnīcu. Domāju, ka nepaspēja, bet izrādās ir Valsts Kontroles atzinumi par neveiksmēm tās privatizācijā. Tālajā 1986. gadā domāju, ka 21. gadsimts būs robotu laikmets, bet nekā. Varbūt 22. gadsimts būs.

    3

1 2 nākamais

Lai pievienotu komentāru no Jūsu interneta pieslēguma, nepieciešams autorizēties ar TVNET, Draugiem, Facebook, Twitter, Google vai Inbox.lv kontu.

Autorizēties

TVNET aicina lasītājus, būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas. TVNET patur tiesības lietotājam liegt pieeju "Komentāriem" un ziņot attiecīgajām tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāru noteikumi