Pedagogiem, risinot vardarbības gadījumus skolās, problēmas sagādā tas, ka ne vienmēr vecāki ir gatavi sadarboties. Dažkārt pedagogiem ar agresīvo bērnu vecākiem nākas kontaktēties pat tikai ar vecāku advokātu starpniecību. Skolotāji līdz ar to nejūtas droši, kā būtu pareizāk rīkoties šadās situācijās.
«Sagaidīt vecāku atbalstu, piedevām vecāku atbildīgu attieksmi pret bērna audzināšanu, ir ārkārtīgi grūti,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, runājot par vardarbības novēršanu izglītības iestādē, pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone.
Viņa arī uzsvēra, ka viena no problēmām pedagogu skatījumā ir atbalsta personāla trūkums skolā, kura nodrošināšana varētu palīdzēt pedagogiem darbā ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi. Tāpat būtu nepieciešams finansējums, lai sociālos pedagogus nodrošinātu.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Ineta Tamane norādīja, ka
sabiedrība ir kļuvusi agresīvākā un tas parādās arī skolās.
Viņasprāt, bērni ir pieraduši spēlēt agresīvas spēles un skatīties uz agresiju. Viņa minēja, ka būtu interesanti uzzināt, cik Latvijas skolās ir sociālais pedagogs, turklāt skolām nepieciešami esot arī speciālie pedagogi, pedagogu palīgi, kuri situāciju varētu risināt.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) nebija mierā ar izteikumiem, - «iedodiet naudu, ja būs nauda, būs speciālists, atrisināsim problēmu». Viņa vaicāja, vai tiešam visur vienmēr ir vajadzīga nauda, lai situāciju uzlabotu. Vanaga arī klāstīja, ka tiek daudz naudas piešķirts dažādiem projektiem par vardarbību un būtu jāizmanto jau esošie resursi.
Komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) izteicās, ka
nevar iedomāties, cik daudz naudas ir jāiegulda prevencijā,
cik sociālo pedagogu un psihologu jānoalgo, lai spētu konkurēt ar to, kas tiek rādīts televīzijā. Viņaprāt, tas ir patiesais cēlonis un arī datorspēles. Savukārt deputāts Vladimirs Reskājs (SC) akcentēja, ka būtu svarīgi veltīt uzmanību bērnu ģimenēm, jo problēmas ģimenē ir bērna agresijas cēlonis.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTI) saistībā ar vardarbībām skolā iezīmējusi problēmu loku trīs līmeņos. Norādīts, ka ģimenē problēma ir novārtā pamesti vai «pāraprūpēti» bērni, kuri izturas vardarbīgi pret citiem skolēniem un arī pedagogiem. Tikmēr
skolā tā ir nepietiekama sadarbība ar citām valsts un pašvaldības institūcijām,
daļā skolu nav sociālā pedagoga vai psihologa, problēmas skolēna uzvedībā netiek savlaicīgi diagnosticētas, kā arī iestāžu centieni noklusēt problēmas.
Savukārt valsts līmenī parādās tas, ka tiesiskais regulējums nav pietiekami efektīvs un nav izveidota visas izglītības iestādes aptveroša vardarbības profilakses programma. VBTI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa norādīja, ka ir daudz dažādu aktivitāšu, bet trūkst visaptverošas sistēmas. Viņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi būtu, lai katrā pašvaldībā tiktu izveidota starpinstitucionāla komanda.
Saistībā ar maijā valdībā apstiprinātajiem noteikumiem par rīcību darbā ar agresīvajiem bērniem, izskanēja, ka tie pilnībā neatrisina problēmu. Tamane norādīja, ka tie nav reāli izpildāmi vienas dienas laikā un skolās varbūt nav pedagoga, ko norīkot darbam ar agresīvo bērnu, un arī atsevišķas telpas. Viņa izteicās, ka
nepieciešams arī paredzēt, kā rīkoties pašvaldībai, ja tās skolā mācās citas pašvaldības bērns,
kura pašvaldība nodrošinās sociālās korekcijas programmu.
Komisijā izskanēja dažādi priekšlikumi, kā varētu mazināt vardarbību skolās - skolas iekšējās kārtības noteikumu standartizācija, nodrošināt skolas ar atbalsta personālu - sociālajiem pedagogiem, psihologiem, pedagogu palīgiem, iespējas plašāk rīkoties pirms pierādījumu apstiprināšanas, obligāta vēršanā policijā ar iesniegumu.
Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs komisijā sacīja, ka policijai rūpīgi jāizmeklē gadījums un nepieciešama pierādījumu nostiprināšana, kas paildzina procesu. Viņš arī minēja, ka
Jaunjelgavas vidusskolas gadījumā vienīgie liecinieki ir iesaistītie skolēni, kuru liecības ir pretrunīgas.
Viņš apgalvoja, ka saistībā ar šī gadījuma izmeklēšanu policijas rīcībā pārkāpumi nav konstatēti.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsvēra, ka tikai nedaudzas pašvaldības pildījušas likumā noteikto pienākumu vardarbīgajiem bērniem izstrādāt sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas.
Komisija šodien bija vienisprātis, ka pie šī jautājuma vēl atgriezīsies.
Aptuveni pirms mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds skolnieks nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku skolas tualetē, mazo skolēnu turot aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi. Aizdomas krīt uz kādu piektklasnieku.
Jaunjelgavas vidusskolā saistībā ar vardarbības gadījumu konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, un Izglītības kvalitātes valsts dienests varētu piespriest administratīvo sodu līdz 100 latiem vai arī rosināt pašvaldību izvērtēt direktores atbilstību amatam, iepriekš sacīja IKVD vadītāja. Veicot pārbaudi skolā, dienests ieguvis informāciju gan no izglītības iestādes vadītājas, gan klases audzinātājas, kā arī izvērtējis skolas iekšējās kārtības noteikumus un citus dokumentus.
Dokumentu izvērtēšanas rezultātā un ņemot vērā dienesta rīcībā esošo informāciju, IKVD ir uzsācis administratīvo pārkāpuma lietvedību pret skolas direktori par pienākumu nepildīšanu un par izglītojamo tiesību uz drošu vidi nenodrošināšanu.
Pārbaudēs konstatējuši, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos nav noteikta kārtība, kā skolotājiem un skolas vadībai būtu jārīkojas vardarbības gadījumā. Tāpat konkrētajā situācijā skolas vadītāja neesot ievērojusi MK noteikumos noteiktās normas attiecībā uz rīcību, kā skolai jārīkojas, ja notikusi smaga trauma vai vardarbības gadījums.
