Bažījoties par valsts naudas neatbilstošu tērēšanu, Nacionālais veselības dienests (NVD) pievērsies dzemdībām Valgā un lūdz Igaunijas pusi pārbaudīt 58 gadījumus; NVD vēlas uzzināt, vai sievietes, iepriekš plānojot, no Latvijas nav devušās dzemdēt uz Igauniju.
No Latvijas veselības aprūpes budžeta par dzemdībām Igaunijā jāmaksā dārgāk nekā par Latvijā notikušām, norādīja dienestā. NVD pārstāve Laura Lapiņa uzsvēra, ka ar Eiropas Veselības apdrošināšanas karti (EVAK) var saņemt medicīnas pakalpojumus tikai neatliekamās situācijās, nevis apzināti, turp dodoties, saņemt pakalpojumus.
Piemēram, EVAK karti var lietot, ja sieviete ir devusies uz Igauniju, piemēram, atpūtas vai darba braucienā un viņai pēkšņi sākas dzemdības, sacīja Lapiņa.
Medicīnas tiesību eksperti pārsteigti par NVD aizdomām
Medicīnas tiesību institūta vadītāja tiesību zinātņu doktore Solvita Olsena ir pārsteigta par NVD iecerēm pārbaudīt dzemdības un vispirms atgādina, ka dzemdības pēc būtības ir neatliekamā, nevis plānveida palīdzība. Turklāt Latvijai noteikti nevajadzētu riskēt ar māšu un bērnu dzīvību, labi zinot, cik mūsu valstī augsti ir mirstības rādītāji, viņa uzsvēra aģentūrai BNS.
«Vai Latvijai tiešām vajadzētu tieši uz to ekonomēt?» jautāja Olsena.
Pērn Valkai līdzās esošajā Igaunijas pilsētā Valgā dzemdēja 146 sievietes no Latvijas,
liecina Valgas slimnīcas dati. Saņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus citā valstī, nepieciešama EVAK. Pašai sievietei par dzemdībām kā neatliekamo palīdzību nav nekas jāmaksā, tās apmaksā Latvija.
Igaunijā valsts apmaksātas dzemdības vidēji maksā 737 eiro jeb aptuveni 510 latu. Latvijas tarifs ir no 181 lata fizioloģiskām dzemdībām līdz 347 latiem dzemdībām ar ķeizargriezienu.
Jau iepriekš medijos izskanējis, ka nereti Valgas slimnīcā dzemdē Valkā dzīvojošas sievietes. Valkā vairs nav dzemdību nodaļas, tuvākā ir Vidzemes slimnīcā Valmierā.
Attālums no Valkas līdz Valmierai ir apmēram 50 kilometru. Valka un Valga ir tā sauktās dvīņu pilsētas, attālums ir aptuveni divi kilometri.
Olsena norāda, ka
no drošības viedokļa ir pilnīgi saprotams, ka, piemēram, sievietes brīdī, kad sākas dzemdības, izvēlas dzemdēt tuvākajā slimnīcā, nevis mērot krietnu attālumu.
Tiesību zinātņu doktore arī sacīja, ka valstij vajadzētu analizēt, kāpēc Igaunijas tarifs par dzemdībām ir augstāks nekā Latvijas.
NVD pārstāve Lapiņa pastāstīja, ka šajā nedēļā NVD direktors Māris Taube tikās ar Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda valdes priekšsēdētāju Tanelu Rosu.
Ross NVD paskaidrojis, ka jau ir runājis ar Valgas slimnīcas direktoru un atzinis, ka arī Igaunijas fonds neatbalsta plānveida, tostarp plānveida dzemdību (kad sieviete dodas uz citu valsti ar mērķi saņemt dzemdību palīdzību), palīdzības sniegšanu, balstoties uz EVAK, sacīja Lapiņa.
Viņa arī norādīja, ka NVD pastāv uz to, lai būtu vienlīdzība, nevis par daļu dzemdību maksā vienu summu, bet par daļu vairāk.
Saņemot medicīniskos pakalpojumus ārzemēs, jāmaksā no savas kabatas
Lapiņa arī atgādināja, ka šogad rudenī stāsies spēkā ES direktīva par pacientu tiesību īstenošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas attieksies uz plānveida pakalpojumiem. Tad Latvijas iedzīvotāji varēšot citās valstīs izmantot plānveida pakalpojumus, paši piemaksājot starpību starp Latvijas tarifu (summu, ko maksā valsts) un ārvalsts tarifu.
NVD pārstāve arī norādīja, ka Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds bija atsaucīgs un solīja pārbaudīt aizdomīgos gadījumus un par rezultātiem ziņot Nacionālajam veselības dienestam.
NVD esot norādījis konkrētus 58 gadījumus, kuros esot aizdomas tieši par dzemdību palīdzību sniegšanu.
Pēc NVD pārstāves Lapiņas teiktā, NVD vēl skaidri nezina, kā rīkosies, taču viens no variantiem varētu būt rēķinu neapmaksāšana Igaunijai, ja pierādīs, ka tā ir bijusi plānveida palīdzība. «Protams, tam ir nepieciešami dokumentāri pierādījumi, tam jābūt precīzi noteiktam. Taču mēs jau arī nedrīkstam maksāt par plānveida palīdzību, tikai par neatliekamo,» skaidroja Lapiņa.
