Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka, ka valstij jāfinansē mācību literatūras, tostarp mācību grāmatu, tām pielīdzināto darba burtnīcu un citu izglītības satura apguvei paredzēto izdevumu iegāde.
Būs nepieciešami papildu līdzekļi
Likumā precizēta mācību līdzekļu definīcija, nosakot, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzētie izdevumi, ko izmanto mācību procesā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina - lai jau no šā gada septembra nodrošinātu ne tikai mācību literatūras, bet arī mācību grāmatām pielīdzināto darba burtnīcu iegādi, no valsts budžeta būtu vēl nepieciešami līdzekļi pusmiljona latu apmērā. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pavēstīja, ka valsts budžeta finansējums attiecas uz darba burtnīcām svešvalodās un sociālajās zinībās, informēja Saeimas Preses dienestā.
Atbildīgā komisija nolēmusi vērsties Finanšu ministrijā, kā arī lūgt IZM rast tam nepieciešamo finansējumu.
Mācību literatūru finansē valsts
Izglītības likums nosaka, ka no šā gada 1.septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
Pašvaldībām būs jāfinansē iepriekšminētajiem standartiem atbilstošas papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegāde.
Precizēts, kādi individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem.
Tie ir izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu, - kancelejas preces, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu apguvē (sports, mājturība, tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Izmaiņas rosina tiesībsargs
Izmaiņas likumā veiktas pēc tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvas, kurš savā ziņojumā pagājušā gada maijā norādījis, ka līdzšinējā mācību līdzekļu iegāde par vecāku līdzekļiem neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas un faktiski nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.
Saskaņā ar Saeimas lemto samazināsies izmaksas vecākiem, kuru bērni iet privātos bērnudārzos, kā arī tiks nodrošinātas vienādas iespējas visiem bērniem apmeklēt bērnudārzu.
Turpmāk, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā, nenodrošinās vietu tās bērnudārzā, pašvaldībai būs jāsedz izmaksas privātajam pakalpojuma sniedzējam. Šim finansējumam būs jāatbilst pašvaldības veiktajiem aprēķiniem par vienam audzēknim nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas un to aprēķins būs jāpublicē pašvaldības mājaslapā.
Tiks ieviesta izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, lai pēc tās rezultātiem varētu lemt par izglītības iestāžu vadītāju atbilstību ieņemtajam amatam un materiālo motivēšanu. Novērtēšanas kārtība un vērtēšanas nosacījumi Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz šā gada 1.septembrim. Likums papildināts ar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību.
Likumā definētas karjeras, karjeras izglītības, karjeras attīstības atbalsta, kā arī profesionālās kompetences pilnveides termini.
Ņemot vērā praksē pastāvošo dažādo izpratni attiecībā uz izglītības iestādes pašpārvaldes darbību, likumā precizēts regulējums par izglītības iestādes padomi - tās sastāvu, darbības principiem, funkcijām, tiesībām un pienākumiem. Pirmsskolas, vispārējās izglītības, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes padome būs koleģiāla institūcija, tostarp tā būs tiesīga lemt par to, kādu individuālo mācību piederumu iegāde savu materiālo iespēju robežās būs jānodrošina skolēnu un audzēkņu vecākiem.
Sakārtojot jautājumu par izglītības iestādes pašpārvaldes darbību, Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā šodien pieņēma arī grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Saeima noraidīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzēja arī mazākumtautību bērnudārzos pāriet uz izglītību latviešu valodā no 2015.gada 1.septembra.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) norādīja, ka šis jautājums iesniegts pirms trešā lasījuma bez iepriekšējām diskusijām likuma grozījumu izskatīšanas gaitā. Tamdēļ to tagad nevar atbalstīt, taču pie šā jautājuma izskatīšanas būtu jāatgriežas Saeimas rudens sesijā. Iepriekš Druviete paudusi, ka nacionālā apvienība ir aktualizējusi nopietnu problēmu.
