Operas vadības maiņa vai, precīzāk būtu teikt, tās mēģinājums, sakrita ar Latvijas Nacionālās operas 150 gadu jubilejas svinībām. Tikai nedēļu pirms tām Žaneta Jaunzeme-Grende pieņēma lēmumu, ka Baltā nama valde turpmāk darbosies triju, nevis viena cilvēka sastāvā, bez līdzšinējā direktora Andreja Žagara. Uz operas augstākā menedžmenta vietām ministrija rīkoja konkursu, un 10 pretendentus vērtēja cienījama žūrija.
Nekā Personīga rīcībā ir protokolētie konkursa rezultāti, kuros redzams, ka augstāko novērtējumu ar 39 punktiem dala Žagars ar Artūru Maskatu, kurš operā ilgus gadus atbild par mākslinieciskiem jautājumiem, un ar 36 punktiem viņiem seko mārketinga speciāliste Inese Eglīte. Šos trīs cilvēkus žūrija arī rekomendēja ministrei turpmākajam darbam operas valdē.
Jānis Dripe, konkursa komisijas priekšsēdētājs, kultūras ministres padomnieks: "Mans individuālais skatījums nebija tik nozīmīgs; man bija jāpārstāv komisijas viedoklis – uzticēšanās profesionāļiem un laba gaisotne komisijā man neļāva rīkoties savādāk, kā godīgi savākt gala ziņojumā esošo un prezentēt ministrei to, kāds bija šis iznākums."
Tomēr ministre izlēma citādi nekā komisija.
Valdes priekšsēdētāja vietu viņa piedāvāja Maskatam, solot Žagaram padomnieka vietu operā.
Žaneta Jaunzeme-Grende, kultūras ministre (VL-TB/LNNK): "Finanšu vadība Andrejam neiet, cilvēku vadība Andrejam neiet. Tāpēc mans lēmums bija – piedāvāt Andrejam to, ko viņš vislabāk māk."
Iespējams, ka jukas ap juridiski neskaidro Grendes rīcību tālāk neraisītos. Taču Maskats negaidīti atteicās vadīt operu, ja valdē netikšot atstāts Žagars.
Artūrs Maskats, LNO direktora padomnieks mākslinieciskajos jautājumos: "Ja ir savādāk, es redzu neprofesionālus cilvēkus vadībā, es varu palikt kā padomdevējs, man nav svarīgs ne amats, ne krēsls."
Kamēr operas valde nav pilnā sastāvā, tā nevar sākt darbu
Žagara pilnvaras beidzas šā gada 31.decembrī. Ko darīt tālāk, vai piekāpties Maskatam, rīkot jaunu konkursu, vērsties pie starptautiskiem intendantiem, kuri šeit nekad nestrādās par Žagara algu, ministrija pašlaik ir neziņā. Taču nākamais ir Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un opera - veiksmīgākais Latvijas zīmols - tajā ieņem būtisku lomu. Kultūras ministrei vajadzētu būt ieinteresētai stabilā operas vadībā, tāpēc svarīgi būtu
saprast, ar kādiem argumentiem bruņojusies Žaneta Jaunzeme-Grende
šo gājienu sāka.
Viens no galvenajiem pārmetumiem ir Žagara finanšu ekstravagances un rīkošanās ar valsts kapitālsabiedrību kā savu uzņēmumu.
Nekā Personīga rīcībā ir operā par pēdējiem pieciem gadiem Ernst & Young veikts funkciju audits, ko ministrija pasūtījusi un noslepenojusi.
Audits rāda, ka ministrei nav taisnība,
sakot, ka Latvijas opera ir slikti pārvaldīta. Salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, mūsu Baltajam namam valsts dotācija ir vidēji par 8 procentiem mazāka. Audits rāda, ka neatbilst patiesībai, ka klibotu mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par Latvijas nacionālo operu bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.
Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti
Žanetas Jaunzemes-Grendes pieņēmumus, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais atspēko. Jo starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan tādas kā «Karmena» un «Traviata», kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā «Verters» un «Pīķa dāma», kas nesušas zaudējumus. Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir 5,6 miljoni, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%.
Ernst un Young izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Boriss un Ināra Teterevi vien solistu apmācībai LNO akadēmijā šogad ieguldīja vairāk nekā 100 000 latu. Viņi nezina, vai turpmāk operai sniegs finansiālu atbalstu, jo sadarbībā liela nozīme esot tieši Žagaram.
Boriss Teterevs, LNO akadēmijas patrons: "Es nevaru pateikt, kurš viņu varētu aizvietot. Tik enerģisku, radošu, idejām pārpilnu cilvēku. Viņš ir tik dinamisks, jauns un skaists – īsta operas vizītkarte. Un viņš to ir panācis šajos 18 gados. Vai jūs zināt kaut ko par Igaunijas, Lietuvas, Polijas opernamiem? Neko. Bet mūsu operu, pasaulē varbūt būtu pārāk skaļi teikts, bet Eiropā noteikti zina un tas ir liels viņa nopelns."
Ināra Tetereva, LNO akadēmijas patronese: "Negribam pateikt, ka no šodienas maks būs ciet, tomēr ir no svara, kas vadīs tik lielu organismu, kāda ir mūsu opera."
Vidējā štata darbinieka alga operā ir 534 lati
Šis ziņojumu dēlis dažkārt ir vienīgā komunikācijas forma starp direktoru un māksliniekiem un varbūt mūsdienām piemērotāka sistēma būtu atrisinājusi spriedzi, kas dažkārt rodas radošu personību starpā. Vidējā štata darbinieka alga operā ir 534 lati, ar piemaksu sistēmu māksliniekus motivē, lai neaizbrauc uz ārzemēm. Rūgtumu par ārvalstu solistu biežu uzstāšanos šeit, neadekvāti zemu atalgojumu un Žagara nevienlīdzīgo izturēšanos pret māksliniekiem Nekā personīga operas aizkulisēs uzklausīja no vairākiem darbiniekiem, tomēr neviens kameras priekšā to stāstīt nevēlējās.
Andrejs Žagars, LNO direktors: "Vienīgā operteātra līmeni nosaka viņu mākslinieki, viņu talanta pakāpe, un tas ir ārkārtīgi svarīgi tos talantus noturēt šeit, vai ar kaut kādu līgumu palīdzību piesaistīt vismaz dažas reizes mēnesī, pat ja viņš savu karjeru redz ārpusē, jo skatītājs ir ļoti prasīgs!"
Ar Andreja Žagara vadības stilu neapmierinātas ir divas operas arodbiedrības.
To līderi neslēpj, ka ar ministri Grendi tikušies dienu pirms viņa pieņēma lēmumu Žagaru valdē neatstāt.
Aldis Grunde, LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrības valdes priekšsēdētājs: "Žagara kungs nekad nav uz vietas, kad vajag. Nav dialoga. Vadītājam jābūt darbā."
Daudzi nepiekrīt, ka žagars slikts vadītājs
Grunde pārstāv ne tikai orķestra intereses, bet ir arī ministres Grendes partijas biedrs, revīzijas komisijas priekšsēdētājs nacionālajā apvienībā. Pat tad, ja par Žagara maiņu arodbiedrībā balsojis vairākums, kā viņš apgalvo, tā ir tikai ceturtā daļa no visiem 600 operas darbiniekiem. Kādreizējais operas kora mākslinieks, pašlaik solists ar pasaules slavu Aleksandrs Antoņenko par Žagara vadības stilu un tā nozīmi domā citādāk.
Aleksandrs Antoņenko, tenors: "Mēs dziedam, vai viņš ir vai nav. Kvalitāte tikai aug mākslinieciskā ziņā, un es runāju par dziedātājiem, par orķestri, kas ir vienkārši fantastisks! Ja ministre apsolīja nomainīt operas vadības sistēmu un par katru cenu to grib panākt – es nepiekrītu. Jo neuzskatu, ka to vispār vajadzēja mainīt."
Vēl viena no operas kora izaugusi, tagad starptautisku slavu guvusī soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties operas jubilejas koncertā, paužot nožēlu par dažu savu kolēģu rīcību.
Kristīne Opolais, soprāns: "Es vienkārši nemāku melot no skatuves; es gribu būt laimīga, bet šajā gadījumā es tur nevaru atrasties kopā ar kora māksliniekiem un orķestri, kas ar tādu naidu iet pret Žagaru un mākslu, manuprāt."
Par bīstamu ministres soli sauc Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermani. Ignorējot profesionāļus, priekšroku dodot darbaļaužu vēstulēm, ministre, viņaprāt, demonstrējusi nekompetenci. Viņš vēršas pie nacionālās apvienības nomainīt Grendi, jo, viņu atstājot amatā, nacionāļi paužot necieņu visai kultūrai kopumā.
Hermanis: ministre ir jāpadzen
Alvis Hermanis, Jaunā Rīgas teātra režisors: "Tagad pienācis tāds brīdis, kā Pussy Riot meitenes gāja pie Dievmātes prasīt "padzīt Putinu", tā mums jāiet pie Mildas, Brīvības pieminekļa, lai palīdz tikt vaļā no šīs kultūras ministres, jo viņa kļuvusi bīstama un šeit atbildība jāuzņemas partijai."
- Bīstama kam?
"Visai kultūras nozarei. Nav runa par operu. Nav runa par Žagaru. Visiem Latvijas māksliniekiem, kuriem ir kāds vārds, kuri ir kaut ko sasnieguši, ir bijis vienkārši kauns no viņas. Tagad jau ir bail no viņas."
Nacionālā apvienība pagaidām uz Hermaņa izaicinājumu nav reaģējusi. Apvienības viens no līderiem atturas vērtēt Grendes darbību pēc diviem amatā nostrādātiem gadiem.
- Ja jums kā apvienības līdzpriekšsēdētājam būtu jānovērtē ministres darbība 10 ballu skalā, cik jūs liktu?
Raivis Dzintars, VL-TB/LNNK valdes līdzpriekšsēdētājs - "Man šobrīd grūti to atbildēt vienpersoniski."
Nacionālās apvienības bažas par valsts līdzekļu pareizu izlietojumu var saprast. Un varbūt tā drīz prasīs Žagaram izrādes mūsu operā iestudēt bez maksas, nesaņemot par to honorāru. Taču tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc līdz ar Žanetas Jaunzemes-Grendes nokļūšanu amatā par kultūras ministres biroja vadītāju sāka strādāt nacionālās apvienības Saeimas deputāta Imanta Parādnieka māte un par ministres palīdzi - Saeimas frakcijas konsultanta Jāņa Iesalnieka sieva. Kā rāda abu šo nacionāļu radinieču amatpersonu deklarācijas, viņas par šo darbu saņem nodokļu maksātāju naudu.
