Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien paziņoja, ka pieprasa kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju, norādot, ka operas skandāls nav pirmais ministres konflikts valdībā savas darbības laikā. Tajā pašā laikā Dombrovskis arī akcentēja, ka situācija ap operas valdi noteikti nav vērtējama viennozīmīgi. Premjers prasa NA izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu.
Lēmumu pieņēmis personīgi kā premjers
Vienlaikus Dombrovskis norādīja, ka valdības darbs būtu jāstiprina, ne tikai domājot par Kultūras ministriju, bet kopumā. «Valdības darbā netiks pieļauta neprofesionalitāte vai neizdarība, vai populisms. Pret šāda veida izpausmēm ministru darbā es stingri vērsīšos,» brīdināja valdības vadītājs.
«Es pilnībā saprotu, ka jebkura ministra demisijas pieprasījums var būt potenciāls risks valdības stabilitātei, tāpēc savā kā Ministra prezidenta darbā esmu no šāda veida lēmumiem bez galējas nepieciešamības izvairījies, bet
pašreiz samilzušais konflikts liek šo risinājumu pieņemt,»
teica Dombrovskis, bilstot, ka patlaban neizskata citus, tostarp mazākuma valdības scenārijus, pirms nav saņēmis skaidru atbildi no nacionālās apvienības.
Premjers uzsvēra, ka šis konflikts nav nekādā veidā tieši saistīts ar nākamā gada valsts budžetu. «Vienošanās par Kultūras ministrijas budžeta apjomu ir panākta, to ir apstiprinājusi arī pati nacionālā apvienība.»
Taujāts, vai šis ir premjera paša lēmums vai tas balstīts «Vienotības» valdes mudinājumos, premjers sacīja: «Atbilstoši Satversmei tās ir Ministru prezidenta tiesības, tas ir mans personiskais viedoklis. Bet, protams, pirms gala lēmuma pieņemšanas es šodien konsultējos arī ar «Vienotības» valdi.»
Vai NA virzīs jauno kultūras ministra kandidātu?
Jauna kultūras ministra kandidatūra pēc premjera neuzticības izteikšanas nozares ministrei Žanetai Jaunzemei - Grendei (Nacionālā apvienība, NA) būs jāmeklē, tomēr neatbildēts ir jautājums, vai to darīs NA, norādīja NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Viņš neatbildēja uz jautājumu, vai NA varētu izšķirties par iespēju pamest šo valdību.
«Jautājums - vai tie būsim mēs, kas virzīs jauno kultūras ministri,» viņš sacīja, tomēr no sīkākiem komentāriem atteicās, atrunājoties, ka jāsagaida valdes lēmums. NA valdes sēde notiks pirmdien. NA biedru vidū esot dažādi viedokļi, kā rīkoties. «Tie ir jautājumi, kuri ir jāizlemj valdes sēdē,» uzsver Cilinskis.
Premjers tagad prasa NA izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu. Esošā
situācija ar operas valdi būs jārisina jaunajam kultūras ministram.
Kaut arī ir nolemts pieprasīt kultūras ministres demisiju, premjers tomēr negrasās atcelt ministres rīkojumu par Andreja Žagara atbrīvošanu no Latvijas Nacionālās operas direktora amata.
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes preses brīfings komentāriem sasaukts divos dienā, pavēstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.
Konflikts pārsniedzis normas robežas
Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.
Tāpat viņš norādīja, ka pēdējo konfliktu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru nevērtē «melnbalti», neesot «labais Žagars» un «sliktā Grende» vai otrādi.
Premjers negrasās atcelt ministres rīkojumu par Žagara atbrīvošanu
no Latvijas Nacionālās operas direktora amata un uzskata, ka situācija būtu konstruktīvi būtu jārisina.
Premjers rosina par Grendes pienākumu izpildītāju noteikt tieslietu ministru Jāni Bordānu (VL-TB/LNNK). Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.
Āboltiņa: ministrei nebija kontakta ar nozari
«Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa norādīja uz kultūras ministres nespēju sadarboties ar nozari, kas, pēc Āboltiņas domām, ir pietiekams iemesls ministres demisijai. Valdības vadītājs informējis valdi par aktuālo politisko situāciju, un «premjeram ir simtprocentīgs valdes atbalsts par tiem lēmumiem, par kuriem viņš informēs preses konferencē», akcentēja Āboltiņa.
Par kultūras ministri «Vienotības» valdei nebija atšķirīgu viedokļu, un valde vienprātīgi atbalsta premjera lēmumu. Taujāta, cik stabila ir valdība, Āboltiņa sacīja, ka jau sākotnēji šī koalīcija izcēlās ar dažādiem skaļiem un pretrunīgiem preses paziņojumiem, bet parasti «saprāts ņem virsroku un Ministru kabinets turpina strādāt».
Saskaņā ar koalīcijas līgumu nākamais kultūras ministrs būtu jāizvirza nacionālajai apvienībai, kura ir atbildīga par šo nozari.
Ministri izsauc «uz paklāja»
Ceturtdienas pēcpusdienā premjers tikās ar Jaunzemi-Grendi, un tikšanās ilga apmēram stundu. «Konflikts nozarē ir samilzis tik tālu, ka ir jāizvērtē, vai pie esošajām personālijām ir iespējams turpināt normālā veidā sadarbību starp ministri un nozari.» «Premjers uzklausīja skaidrojumus un argumentus, premjeram ir jāizvērtē informācija, jāveic konsultācijas,» ceturtdienas vakarā informēja premjera pārstāvis Mārtiņš Panke.
Saistībā ar pēdējo dienu skandālu ap Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadības maiņu kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) pati pamest ministres amatu negrasās. Jaunzeme-Grende ceturtdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) teica, ka
sarunā aicinājums atkāpties neesot izskanējis.
Premjers uzklausījis vēl nezināmus faktus
Ministre pastāstīja, ka sarunas laikā premjeram izklāstījusi visus viņas rīcībā esošos argumentus, kas viņai likuši šādi rīkoties, un, viņasprāt, premjeram argumenti bijuši saprotami. Premjers atzinis - ja viņš šo informāciju būtu zinājis ātrāk, tad būtu rīkojies citādāk. Plašāk gan ministre šo apgalvojumu nepaskaidroja.
«Es esmu gatava strādāt līdz valdības pēdējai dienai. Kā ministre es esmu bijusi disciplinēta, esmu izpildījusi visus valdības lēmumus,» viņa uzsvēra, uzskaitot, ka ir piesaistījusi kultūras nozarei finansējumu un atveseļojusi visu nozari. Tāpat ministre pauda, ka viņas pusē esot lielākā daļa kultūras nozares pārstāvju un svaru kausi starp atbalstītājiem un pretiniekiem ir nevienlīdzīgi, proti, pārsvars esot viņas pusē.
Tāpat Jaunzeme-Grende ir pārliecināta, ka ar savu palikšanu amatā nenodara kaitējumu kultūras nozarei. «Mēs cīnāmies par svarīgām lietām. Mēs esam cīnītāji,» uzsvēra politiķe.
Pēdējais pacietības piliens ministrei saistībā ar Žagaru bijis LNO 150 gadu jubilejas svinības un izdalītie ielūgumi. Viņa klāstīja, ka saistībā ar jubilejas koncertiem
neesot skaidrs aptuveni 200 ielūgumu liktenis - kam tie ir izdalīti.
Ar iesniegumu par pazudušajiem ielūgumiem ministre arī plāno vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. «Pārkāpumi ir no dienas dienā, tas krājas, krājas, krājas,» savu rīcību ar Žagara atbrīvošanu emocionāli skaidroja ministre.
Savukārt saslimusi ministre ir pēc emocionālajiem uzbrukumiem, kas pirmdien vērsti viņas virzienā. Viņa atzina, ka esot grūti fiziski izturēt tādus emocionālos uzbrukumus - gan īsziņas, gan arī telefona zvanus. «Tas ir prātam neaptverami demokrātiskā valstī,» teica Jaunzeme-Grende.
Premjera pacietības mērs pilns
Lai gan kultūras ministrei aiz muguras ir vairāki konflikti ar nozares pārstāvjiem,
premjera pacietībai punktu pielicis pēdējo dienu konflikts
saistībā ar LNO vadības nomaiņu. Darbības laikā Jaunzemei-Grendei nesaprašanās bijušas gan ar kultūras jomas pārstāvjiem, gan ministrijas cilvēkiem. 2012.gada sākumā ministre nomainīja ilggadējo biroja vadītāju un preses sekretāri, bet tā paša gada maijā ministre pārtrauca darba attiecības ar saviem padomniekiem - bijušajiem kultūras ministriem Sarmīti Ēlerti (V) un Intu Dālderi (V).
Pirmais lielais konflikts ministrei ar nozari radās 2012.gada maijā, kad ar ministri kopīgu valodu par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību nespēja rast rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji, savukārt pāris dienas vēlāk arī «Kultūras alianses» dalībnieki atzina, ka ir neapmierināti ar Jaunzemes-Grendes darbu. Situāciju izdevās stabilizēt, un maija otrajā pusē starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Kultūras aliansi» tika parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.
Daudzus pārmetumus ministre saņēma arī par savu komandējumu Austrālijā. Jaunzeme-Grende pirms Ziemassvētkiem devās komandējumā uz Austrāliju, kur atradās līdz pat 5.janvārim. Komandējumā ministre bija devusies kopā ar vīru. Savukārt pirms tam ministrei nācās skaidroties par to, ka viņa iesaistījusi savu vīru jautājuma risināšanā par Kultūras ministrijas vai tās iestāžu rīkotajiem apdrošināšanas polišu konkursiem.
Konfliktsituācija LNO izveidojās 2011.gada decembrī,
kad noslēdzās konkurss uz LNO direktora amatu un konkursa komisija amatam virzīja Žagaru, bet ministre, balstoties uz viņas rīcībā esošu papildu informāciju par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, līguma parakstīšanu ar Žagaru atlika, līdz piedāvāja Žagaram terminētu darba līgumu.
Beidzoties šim līgumam un pārveidojot operas vadības struktūru, kultūras ministre pēc konkursa rezultātu izvērtēšanas nolēma, ka Žagara vietā LNO valde jāvada līdzšinējam Žagara padomniekam muzikālajos jautājumos komponistam Arturam Maskatam, taču Maskats publiski paziņoja, ka no šā amata atsakās. Jaunzeme-Grende savu lēmumu pamatoja, skaidrojot to ar Žagara neprasmi risināt LNO finansiālās problēmas. Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa «ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas», Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti. Lai aicinātu ministri atkāpties no amata, kustība «Grende, atkāpies!» sāka parakstu vākšanu par ministres demisiju.
Konflikts jaunu pavērsienu ieguva 11.septembrī,
kad ministre pieņēma lēmumu atcelt operas direktoru un valdes locekli Žagaru no amata, norādot uz uzticības zaudēšanu, bet nenorādot konkrētus apstākļus, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai. Kā atbildes solis no Žagara sekoja paziņojums, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.
Jaunzemi-Grendi par kultūras ministri no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» iecēla 2011.gada oktobrī. Pirms jaunās Dombrovska valdības apstiprināšanas Jaunzeme-Grende, kura līdz tam bija darbojusies uzņēmējdarbībā, atzina, ka bijusi pārsteigta, ka uzrunāta kandidēt uz kultūras ministres amatu, tomēr paralēli ekonomikai viņai esot bijusi cieša saskare ar kultūras jomu, kas ļāvis gūt secinājumus par nepieciešamību Latvijā radīt saturīgu un konkurētspējīgu kultūrtelpu.
Līdz kļūšanai par kultūras ministri Jaunzemei-Grendei bija pieredze nevalstiskajā sektorā, vadot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). No 2006. līdz 2008. gadam viņa bija LTRK padomes locekle un viceprezidente, bet 2008. gada aprīlī kļuva par LTRK valdes priekšsēdētāju.
