Kad galvaspilsētas rātsnamā uz pirmo sēdi šovasar sanāca jaunievēlētie sešdesmit Rīgas domes deputāti - jau dažas minūtēs vēlāk viņu bija par pieciem mazāk. No «Saskaņas centra» un «Gods kalpot Rīgai» apvienotā saraksta ievēlētie Anatolijs Aleksejenko, Dmitrijs Pavlovs, Oļegs Burovs, Sergejs Hristoļubovs un Tatjana Lukina savus mandātus nolika par labu citiem amatiem pašvaldībā.
No pirmā jūlija likums aizliedz vienlaikus būt deputātam un arī ieņemt amatus šīs pašvaldības kapitālsabiedrībās un izpildvarā. Mandātus nolikušos deputātus var saprast – paliekot tikai par ierindas deputātu, viņu alga mēnesī nepārsniegtu 536 latus pirms nodokļu nomaksas. Taču, vadot departamentus, izpilddirekcijas un pašvaldības uzņēmumus, viņi saņem aptuveni katrs trīs reizes lielāku atalgojumu.
Rīgas domes deputāta alga - Ls 536
Anatolijs Aļeksejenko, RD Mājokļu un vides departamenta direktors - Ls 1726
Dmitrijs Pavlovs, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors - Ls 1653
Oļegs Burovs, RD Īpašumu departamenta direktors - Ls 1714
Sergejs Hristoļubovs, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektors - Ls 1653
Tatjana Lukina, Rīgas pašvaldības AS «Rīgas centrāltirgus» vadītāja - Ls 1874
Jautājums: Vēlētāji Jūs ievēlēja Rīgas domē, vasarā jūs tomēr nolikāt mandātu. Kāpēc?
Anatolijs Aļeksejenko, atstādinātais RD Mājokļu un vides dep. direktors (SC/GKR): Deputātam tomēr ir zināmi ierobežojumi. Taču, darbojoties tieši komunālā sfērā, ir krietni vairāk iespēju palīdzēt.
Jautājums: Vai atalgojums šajā gadījumā nespēlēja kādu lomu?
Aļeksejenko: Nē, nē, nē. Par algu negāja runa.
Jūrmalā apiet likumu
Šie Rīgas domes deputāti atkāpās no idejas sēdēt uz diviem krēsliem, taču citādi rīkojās Jūrmalas domes ievēlētā deputāte Larisa Loskutova. Kūrortpilsētā viņai būtu aizliegts vienlaikus arī vadīt kādu pašvaldības uzņēmumu, taču likums neko nesaka, ja viņa to dara kaimiņu pašvaldībā. Saskaņas centrs savu deputāti nesen iekārtojis galvaspilsētas uzņēmumā Rīgas satiksme. Kā valdes locekle viņa mēnesī pirms nodokļiem saņems 2400 latus un varēs palikt Jūrmalas deputāte.
Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs (SC), pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» akcionāra pārstāvis:
Pateicoties tam, ka viņa ir Saskaņas centra biedrs, man bija iespēja iepazīt viņas iemaņas, tāpēc viņai tika piedāvāts šis amats.
Kādi ir Loskutovas sasniegumi jaunajā amatā, viņa nekomentē, jo šonedēļ bija devusies atvaļinājumā. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis neizskatās uztraucies par opozīcijas deputātes gaidāmo intensīvo darbu galvaspilsētas uzņēmumā, ar saviem pienākumiem Loskutova līdz šim galā tikusi.
Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs (ZZS):
Ja deputāts atrod pielietojumu citā pašvaldībā, šeit, protams, var tikt uzdoti šie jautājumi, bet es saku vēlreiz – Jūrmalas, tāpat kā jebkuras domes interesēs ir, lai deputāts ir šeit uz vietas.
Par pašvaldībām atbildīgā ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvu daudz stingrāk ierobežot deputātus pašvaldībā Saeimā tolaik neuzņēma ar gavilēm. Tomēr Sergeja Dolgopolova vadītā komisija beigās šo priekšlikumu atbalstīja un ieteica balsot «par» arī visiem SC frakcijas deputātiem.
Dolgopolovs šodien ir kritisks pret paša atbalstītiem grozījumiem
Tie esot nepilnīgi, jo tiek mākslīgi radīti šķēršļi talantīgiem cilvēkiem, kuru pašvaldībās nav daudz. Acīmredzot par tādu jāuzskata arī Ivars Jakovels. No Saskaņas centra saraksta Jakovels kandidēja un iekļuva Jelgavas domē, bet partija galvaspilsētā viņu iekārtoja labi apmaksātajā Rīgas brīvostas valdē. Gadā šajā amatā viņš nopelna 30 tūkstošus. Jakovels ir arī Rīgas pašvaldībai piederošā «Rīgas centrāltirgus» mārketinga speciālists. Protams, saglabājot savu deputāta mandātu Jelgavas domē.
Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts, Rīgas brīvostas valdes loceklis (SC), AS «Rīgas centrāltirgus»mārketinga speciālists: Jautājums ir, kura interesēs Jums sanāk vairāk strādāt – jelgavnieku vai rīdzinieku? Vispār Jūs varat nosaukt kādu deputātu, kuram darbs pašvaldībā ir vienīgais?
Andris Rāviņš, Jelgavas mērs (ZZS):
To vērtēs viņa vēlētāji un pārējie, kuru vēlētāju labā viņš strādā labāk, tas ir uz katru deputātu sirdsapziņas.
Jautājums: Bet tā ir laba pārvaldības prakse?
Rāviņš: Es domāju, ka ne visai laba, bet šodien pieņemama.
Vai jaunais regulējums ir izrādījies efektīvs un sevi attaisnojis, Saeimas deputātiem domas dalās. Pret likuma apiešanu ir Saskaņas centra deputāte, taču, uzzinot, ka runa ir par viņas partijas biedriem, kļūst pielaidīgāka.
Jautājums: Tad jūs teiktu, ka tā ir slikta prakse?
Marjana Ivanova-Jevsejeva, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekle (SC):
Es teiktu, ka tas, pirmkārt, atkarīgs no deputātu slodzes, ja viņam jāpavada 8 stundas savā pašvaldībā, viņam nevajadzētu strādāt citā.
Sergejs Dolgopolovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs (SC):
Visām tautām, tai skaitā latviešu, ir tāds sakāmvārds - nav tādu likumu, ko nevar apiet ar līkumu.
Lolita Čigāne, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sekretāre (Vienotība):
Mums ļoti daudz likumdošanas iniciatīvu beidzas ne ar ko, tāpēc ka tie perfektie risinājumi, kas der visiem un ko izmanto visi, nav iespējami, jo mums ir tik nenormāli dažāda izpratne, ko nozīmē spēlēt pēc noteikumiem.
Sprūdžs likuma labojumus novērtē kā daļēji izdevušos
Likuma mērķis nav bijis samazināt deputātu ieņēmumus, bet gan novērst acīmredzamus interešu konfliktus. Deputāti daudzās pašvaldībās radoši pieiet jaunajai kārtībai, tomēr vairākums ievēro likumu.
Edmunds Sprūdžs, demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (RP):
Mēs par daudziem scenārijiem toreiz runājām, tomēr .. šāds nebija pat ienācis prātā. Nu, apskatīsimies, cik ilgi viņi pilnvērtīgi varēs tā strādāt, cik ilgi būs motivācija.
