Likums tiesu izpildītājiem ļauj par attiecīgu summu atsavināt un pārdot kādu parādniekam piederošu lietu, lai tādā veidā piespiedu kārtā parāds tiktu nomaksāts. Ja piedzenamā summa ir tikai daži desmiti latu, atsavināt varētu, piemēram, pulksteni, vērtīgu grāmatu vai galu galā kaut vai mobilo telefonu. Bet mēdz būt arī tādi tiesu izpildītāji, kas tā vietā ķeras izsolīt parādniekam piederošo dzīvokli.
Izsoles vēl nav, bet pircēji jau nāk
Tā bez sava dzīvokļa gandrīz palika kāda Jūrmalas iedzīvotāja – Skaidrīte Maculēviča. Viņa bija saņēmusi 30 latu administratīvu sodu, bet, tā kā bija bezdarbniece, sodu samaksāt tobrīd nespēja. Viņa piekrīt, ka vajadzēja labāk naudu aizņemties vai vismaz reaģēt uz tiesu izpildītāja brīdinājumiem.
SKAIDRĪTE MACULĒVIČA: «Es neatbildēju uz viņa sūtītajām vēstulītēm. Tā bija mana vaina varbūt. Bet es apņēmos, ka es tos 30 latus samaksāšu, lai pie mana dzīvokļa neķeras klāt. Bet tas jau tika izdarīts.»
Viņasprāt, to darīt tiesu izpildītājam bijušas savtīgas intereses, jo lēmums pārdot viņas dzīvokli izsolē vēl pat nav bijis izsludināts, kad pie durvīm jau klauvējuši potenciālie pircēji, kuri par gaidāmo izsoli varējuši uzzināt vienīgi no paša tiesu izpildītāja. Tikai pēc cīņām vairākās tiesu instancēs Skaidrītei izdevās savu dzīvokli paturēt.
SKAIDRĪTE MACULĒVIČA: «Es vispār.. kā krievi saka – košmarnij son! Briesmu sapnis. Tā, ka negribu pat atcerēties šo kungu!»
Par pretlikumīgu rīcību tiesas izpildītāju soda ar piezīmi
Teiktais attiecas uz tiesu izpildītāju Uldi Zepu. Viņš pats no intervijas kameras priekšā atteicās. Bet tiesa, izvērtējot šo gadījumu, atzinusi, ka tiesu izpildītājs Zeps pat nav veicis parādniecei piederošās kustamās mantas apskati. Tā vietā, cenšoties pārdot viņas dzīvokli, ir nesamērīgi aizskāris parādnieces tiesības. Šā paša tiesu izpildītāja kontā ir vēl arī citi gadījumi. Piemēram, kāda Jūrmalas dzīvokļa saimnieka parāds bija tikai 76 santīmi.
Arī šinī gadījumā tiesu izpildītājs Zeps nemaz nepārliecinājās, vai parādniekam pieder kāda cita kustama manta, bet uzreiz ķērās pie dzīvokļa izsolīšanas. Arī te tiesa konstatēja: «Zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, nav rīkojies pēc labas ticības un ar likumu piešķirtās tiesības izmantojis ļaunprātīgi» (No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneses I.Celmiņas lēmuma 2012.gada 12.martā)
Savukārt šo dzīvokli Rīgā tas pats tiesu izpildītājs nolēma izsolīt un
arī izsolīja pretēji tiesas aizliegumam to darīt.
Vēlāk tiesa konstatēja: «Nav pieļaujama situācija, kad tiesu izpildītājs atsakās pildīt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneses lēmumu...» (No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneses L.Pličas lēmuma 2012.gada 10. aprīlī)
Bet kādā Rīgas Kalnciema ielas ēkā pēc īpašnieku maiņas tiesu izpildītājs Zeps nelikumīgi izlika no dzīvokļa kādas īrnieces mantas.
DZINTRA KRAUJIŅA, īrniece: «Viņi vienkārši atnāca 10 no rīta, kad es biju darbā, uzlauza durvis un ar tiesu izpildītāju Uldi Zepu kopīgi iegāja manā dzīvoklī. Un es atbraucu pēc stundas. Un rādu īres līgumu pilnīgi drebošām rokām. Tiesu izpildītājs, paņēmis šādu te mapīti ar uzrakstītu kaut kādu, jo es jau neredzēju, un man turēja šitādā attālumā, lai es vispār neko neredzu. Un jūs, Kraujiņas kundze, parakstiet! Es saku – es neko neparakstīšu!»
Bet viņa tik un tā tika izlikta no dzīvokļa, pašlaik spiesta mitināties pie radiem un nezina, kurp tiesu izpildītājs aizvedis visu viņas iedzīvi.
Tiesu izpildītājs? Izrādās – viņš gandrīz ticis cauri sveikā. Ar īpaši maigu sodu – piezīmi, par kuru viņš mums sākumā teica, ka pat neesot informēts. To, ka tiesu izpildītājs Zeps par sodu nav zinājis, Tieslietu ministrijā noliedz.
EGITA GINTERE, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības nodaļas vadītāja: «Pilnīgi noteikti nē! Viņš bija pats klāt komisijas sēdē. Un šie lēmumi tiek paziņoti, ierakstītā sūtījumā nosūtīti, tā ka pārsūdzības termiņš ir arī beidzies un sūdzība par to nav iesniegta tiesā.»
Apspriedīs iespēju aizliegt maza parāda dēļ izsolīt parādnieku nekustamo īpašumu
Tiesu izpildītājs Zeps vēlāk «Nekā personīga» atrakstīja e-pastu, kurā par savu vainu gan nerunā, bet savu rīcību pamato ar likuma normu, kur teikts, ka «zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības».
(Tiesu izpildītāju likuma 45.panta 1.daļa)
Saeimas Juridiskajā komisijā ir sašutums, ka tikai pēc tam, kad tiesu izpildītāja Zepa upuru sūdzības bija aizskanējušas līdz Saeimai, deputātiem bija jāgaida vēl 4 mēneši, lai disciplinārlietu komisija izskatītu tiesu izpildītāja vainu, atzītu, ka vienam pārkāpumam jau iestājies noilgums, otrā vēl turpinās tiesvedība, bet par pārējo sods ir tikai piezīme.
ILMA ČEPĀNE Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (Vienotība): «Tas man liekas kliedzoši. Bet es esmu pārsteigta arī, ka tiesneši, kuriem bija tiesības sākt runāt par šīm lietām, ka tiesneši, kuri to konstatēja, šajā gadījumā nevērsās ne pie tiesu izpildītāju padomes, ne arī pie tieslietu ministra.»
Apgabaltiesā skaidro, ka likums no tiesnešiem to neprasa. Bet tieslietu ministrs, vēl dažas stundas pirms izskanēja paziņojums par viņa iespējamo atcelšanu no amata, sacīja, ka vilcināšanos ar tiesu izpildītāja darbības izvērtējumu var atzīt par kļūdu.
JĀNIS BORDĀNS, Tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība): «Ja tur ir kļūda, tad es gribētu teikt tā, ka pašlaik arī attiecībā uz jūsu minēto tiesu izpildītāju nav visas lietas pabeigtas izskatīt, ir vairāki jautājumi, ja, un konkrētais izpildītāja
gadījums varbūt tiks arī vēl rūpīgi vērtēts.
Nav nekas noticis, ka mēs šobrīd būtu palaiduši iespēju, teiksim, adekvāti reaģēt. Jāatzīst, ka kļūda ir, ka ir bijis kaut kā ievilkts tas jautājums.»
Tiesu izpildītāju padomē atzīst, ka noteikti nav atbalstāma prakse, kad mazi parādi tiek piedzīti, kā to dara izpildītājs Zeps, pārdodot parādnieka dzīvokli.
ANDIS SPORE, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs: «Samērīguma princips ir jāizvērtē. Pieļauju, ka šajā gadījumā varētu būt.. Ja jūs jautātu man, vai es kā tiesu izpildītājs to būtu darījis, – nē.»
Tomēr, pēc mūsu ziņām, disciplinārkolēģijā Tieslietu ministrijai bija jāuzstāj uz savu balsu īpašo svaru, lai panāktu pat tikai piezīmes izteikšanu, jo to nav atbalstījuši pārējie – ne Tiesu izpildītāju padomes, ne Augstākās tiesas virzītie pārstāvji. Tieslietu ministrija plāno apspriest iespēju turpmāk mazo parādu gadījumos tiesu izpildītājiem aizliegt ķerties pie nekustamā īpašuma pārdošanas.
IRĒNA KUCINA, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos: «Tieslietu ministrija pie tā strādā, un kopā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi mēs situāciju analizējam un meklēsim iespējamos risinājumus. Bet mums jābūt gataviem, lai mēs droši varētu pateikt, nosakot, pieņemsim, minimālo parāda summu, no kuras būtu jāsāk šī piedziņa, būtu sabalansējama ar piedzinēja interesēm. Tātad – ir jānonāk līdz saprātīgam risinājumam.»
Ministrija sola tuvākajos mēnešos nākt klajā ar priekšlikumiem
Tikmēr Dzintra Kraujiņa, kuras lietā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzinusi tiesu izpildītāja rīcību ar viņas mantu par prettiesisku un likusi no izpildītāja Zepa piedzīt 3000 latus par mēbelēm un 1000 latus par morālo kaitējumu, būs spiesta vēl turpināt Augstākajā tiesā pierādīt savas tiesības atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā.
DZINTRA KRAUJIŅA, īrniece: «Es ticu un mīlu savu valsti, goda vārds! Un es neņēmu ļaunā, jo tā ir atsevišķu cilvēku nekrietna rīcība savu pilnvaru izmantošanā. Es tiešām ticu savai valstij.»
Pēdējos trīs gados pret tiesu izpildītājiem ierosinātas 24 disciplinārlietas. No tām stingrs sods – rājiens trīs gadu laikā ir piespriests tikai piecos gadījumos.
