Saistībā ar notikušo traģēdiju lielveikalā «Maxima» valdība ārkārtas sēdē nolēma izsludināt trīs sēru dienas - 23.novembrī, 24.novembrī un 25.novembrī, informē Valsts kanceleja. Šajās sēru dienās valsts karogi būs jāpaceļ sēru noformējumā.
Sākušās trīs sēru dienas saistībā ar traģēdiju Zolitūdē (59)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat valdība nolēma, ka pirmdien plkst.10 visā Latvijā būs klusuma brīdis, lai pieminētu traģēdijā bojāgājušos.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) gan rosināja jau piektdienu noteikt par sēru dienu, jo bojāgājušo tuvinieki jau sēro, taču Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka šis jautājums ir diskutēts ar atbildīgajiem dienestiem, un arguments, kāpēc piektidena vēl nav nosakāma par sēru dienu, ir tāpēc, ka vēl notiek glābšanas darbi.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde aicināja izvērtēt par kultūras un izklaides pasākumu atcelšanu šajā nedēļas nogalē. Premjers atzina, ka tas katra pasākuma organizatoram ir jāizvērtē pašam.
Jau ziņots, ka ceturtdien vakarā sabrukušā lielveikala «Maxima» drupās atrasti 32 bojāgājušie, apstiprināja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā «Reģi» notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.
Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala drupās aprakto cilvēku skaits pagaidām nav zināms. Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere, ugunsdzēsējiem ir «kādu padsmit» cilvēku telefona numuri, kuriem tiek mēģināts zvanīt, taču tiek pieļauts, ka daži no šiem cilvēkiem neatrodas veikala drupās. Glābēji ir apzinājuši visus savus darbiniekus, un ir zināms, ka drupās ugunsdzēsēju vairs nav.
ASV izsaka līdzjūtību Latvijai
ASV izteikusi līdzjūtību Latvijai saistībā ar lielveikala jumta sagrūšanu, aģentūru BNS informēja ASV vēstniecībā Rīgā.
«Gan savā, gan vēstniecības, gan Amerikas iedzīvotāju vārdā, izsaku visdziļāko līdzjūtību Latvijas tautai par notikušo traģēdiju tirdzniecības centrā «Maxima», Zolitūdē. Mūsu domas un lūgšanas ir kopā ar bojāgājušo un ievainoto ģimenēm un tuviniekiem,» pausts līdzjūtībā.
Latvija saņem līdzjūtības apliecinājumus no Lietuvas Seima spīkeres
Lietuvas Seima priekšsēdētāja izteikusi līdzjūtību Latvijas tautai pēc «Maxima» lielveikala jumta sagrūšanas Zolitūdē, informēja Latvijas vēstniecība Lietuvā.
22. novembrī Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Loretu Graužiņieni. Tikšanās laikā Seima priekšsēdētāja vēstniekam izteica visdziļāko līdzjūtību saistībā ar traģisko notikumu Rīgā.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja parlamenta un visas Lietuvas tautas vārdā lūdza nodot līdzjūtības apliecinājumus Latvijas Saeimas priekšsēdētājai un bojāgājušo un ievainoto tuviniekiem, informē vēstniecība.
Jau ziņots, ka glābšanas darbi Zolitūdē, Rīgā, kur ceturtdien sagruva lielveikala jumts, ilgst kopš ceturtdienas pulksten 18 un joprojām turpinās gruvešu novākšana un cietušo meklēšana.
Lietuva saistībā ar traģēdiju Rīgā plāno izsludināt sēras
Lietuva plāno izsludināt sēras saistībā ar Latvijas galvaspilsētā notikušo traģēdiju, kad ceturtdien vakarā iebruka lielveikala «Maxima» Zolitūdē jums, prasot vismaz 32 cilvēku dzīvības.
Lēmumu par sēru izsludināšanu Lietuvas valdība plāno pieņemt piektdien, paziņoja Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča preses sekretāre Evelīna Butkute-Lazdauskiene.
Lietuvas un Igaunijas valsts augstākās amatpersonas izsaka līdzjūtību
Lietuvas un Igaunijas augstākās valsts amatpersonas izteikušas līdzjūtību Latvijai saistībā ar traģisko notikumu Rīgā, kad, Zolitūdē iebrūkot veikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudējuši vismaz 32 cilvēki.
«Lietuvas tautas un savā vārdā es vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību par traģēdiju, kas notika lielveikala Rīgā. Šajā sāpju un skumju brīdī, es vēlu upuru ģimenēm un Latvijas iedzīvotājiem spēku, gara izturību un kopības sajūtu,» Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite rakstīja savā līdzjūtības vēstulē Latvijas kolēģim Andrim Bērziņam.
Arī Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs un Seima spīkere Loreta Graužiniene vēlēja Latvijas iedzīvotājiem spēku un gara izturību.
«Savā un Lietuvas Republikas valdības vārdā vēlos no visas sirds izteikt līdzjūtību upuru ģimenēm un Latvijas iedzīvotājiem. Paužot visdziļāko cieņu, no sirds vēlu jums rast spēku un izturību šajā skumjajā zaudējuma laikā,» Butkevičs rakstīja vēstulē Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim.
Savukārt parlamenta priekšsēdētāja izteica visdziļāko līdzjūtību Latvijas iedzīvotājiem. «Šajā sēru brīdī, es no sirds vēlu upuru ģimenēm spēku un gara izturību,» viņa rakstīja.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets piektdien pauda līdzjūtību Latvijai, vēstulē Latvijas Ārlietu ministrijai rakstot, ka «izsaku visdziļāko līdzjūtību, bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem, kā arī visiem cietušajiem».
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess mikroemuāru vietnē «Twitter» piektdien rakstīja, ka «šorīt manā sirdī ir visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši to, kurus tieši skārusi traģēdija Rīgā, tuvinieki».
«Twitter» līdzjūtību pauda arī citi pasaules līderi.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens izteica līdzjūtību upuru un cietušo ģimenēm, piebilstot ka «domās esmu ar jums».
Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, kā arī ārvalstnieki, kas kādreiz ir dzīvojuši Latvijā vai ir kāda veidā saistīti ar Latviju ir izteikuši savu līdzjūtību.
Putins izsaka līdzjūtību Latvijai par traģēdiju Rīgā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien izteica līdzjūtību Latvijai saistībā ar traģisko negadījumu Rīgā.
Krievijas prezidents izsaka līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem, kā arī novēl cietušajiem ātru atlabšanu, teikts Kremļa preses dienesta izdotajā paziņojumā.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija arī paudusi gatavību sniegt palīdzību Latvijai glābšanos darbos sabrukušajā tirdzniecības centrā Rīgā un traģēdijas seku novēršanā.
Kā aģentūrai ITAR-TASS sacīja ministrijas pārstāve Irina Rosiusa, Latvija var rēķināties ar Krievijas glābēju palīdzību.
«Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par ārkārtas situācijām Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija būtu pateicīga par informāciju, kādā veidā tā var palīdzēt. Latvija vienmēr var rēķināties ar Krievijas glābēju palīdzību,» sacīja Rosiusa.
Krievijas ārkārtas situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs izteicis līdzjūtību traģēdijas upuriem, īpaši pieminot glābšanas darbos cietušos ugunsdzēsējus.
«Mēs esam dziļi satriekti par to, ka glābšanos darbos bojā gājuši [Latvijas] ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki,» sacīja ministrs.