Arī Ušakova vadītā dome bija likvidējusi būvuzraudzības nodaļu (105)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš pārmet valdībai Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, pats, vadot pašvaldību, likvidējis īpašu Būvniecības uzraudzības nodaļu, kuras funkcijas bija līdzīgas inspekcijai. Turklāt nodaļa slēgta laikā, kad būvniecības kontrole pilnībā nodota pašvaldībām, vēsta LTV raidījums «De facto».

Būves apskatītas steigā

Būvniecības uzraudzības nodaļa, kas ietilpa būvvaldes sastāvā, tika slēgta, kad Ušakova un Aināra Šlesera (tolaik – LPP/LC, tagad - «Vienoti Latvijai») vadītā dome pēc vēlēšanām pieņēma 2010.gada budžetu.

Nodaļa, kuras uzdevumos ietilpa būvvaldes darbinieku lēmumu un sagatavoto dokumentu pārbaude, tika slēgta

nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ, teikts iestādes 2009.gada pārskatā.

Atlūgumu uzrakstījušais būvvaldes vadītāja vietnieks Andis Cinis stāsta, ka likvidētajā nodaļā tolaik strādājis viens cilvēks, kurš darījis to pašu, ko būvvalde dara tagad, pēc Zolitūdes traģēdijas, steigā apskatot sabiedriskas būves. Nodaļas funkcijas neviens tobrīd neesot pārņēmis, saka Cinis.

Ušakovs, kura tiešā pakļautībā atrodas būvvalde, interviju ar «De facto» atcēla aizņemtības dēļ,

bet vicemērs Andris Ameriks (GKR) min, ka būvvaldes budžetu nācās samazināt starptautisko aizdevēju prasību dēļ.

Apcirpa būvvaldes uzturēšanas izdevumus

2010.gada budžetā domnieki apcirpa būvvaldes uzturēšanas izdevumus par 30%, algas par 20%, pārējos izdevumus par 60%. Gadu vēlāk domes revidentiem nācās secināt, ka naudas samazinājuma dēļ pašvaldībai var rasties grūtības ar funkciju izpildi, tajā skaitā nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu.

Tieši šajā laikā zīmogus saspieda Zolitūdes «Maximas» projektam.

Naudas apjoms būvvaldei pakāpeniski atjaunots

Pēdējos gados naudas apjoms būvvaldei pakāpeniski atjaunots, bet 2009.gada sākuma līmeni nesasniedz vēl aizvien. Arī būvinspektoru ir mazāk, uz vienu sanāk vairāk nekā 700 objekti. Būvvaldē gan stāsta, ka, pārplānojot darbu, inspekcija sākusi strādāt intensīvāk un vismaz reizi gadā katrs objekts tiekot pārbaudīts.

Bijušais domes attīstības komitejas vadītājs, no «Saskaņas centra» izslēgtais deputāts Vadims Jerošenko pauž, ka

politiķi apzināti uztur vāju būvvaldi, lai tā netraucē celtniecībai.

«Bieži vien notiek kā Maximā, ka [inspektors] ierodas objektā vienreiz celtniecības laikā, bet tas ir ilgs laiks, kurā daudz kas var notikt. Tas, ka no būvvaldes vēl atstādina sešus cilvēkus, ar šo gājienu šī struktūra ir vēl vairāk novājināta,» saka Jerošenko un atzīmē, ka prioritāra domei pēdējos gados bijusi īpašumu joma, kurai nauda atrodas.

Ameriks būvvaldi nepārvaldot, taču norādes dod...

Par skolu un citu pilsētas ēku remontiem atbildīgais Ameriks uzsver, ka jau astoņus gadus tieši nepārrauga būvvaldi. Tas gan nav traucējis viņam dot iestādei norādes. Pirms diviem gadiem vicemērs paziņoja, ka būvvaldei nevajadzētu birokrātisku iemeslu dēļ ierobežot koncertzāles «Palladium» darbību, kaut arī ēka nebija nodota ekspluatācijā.

Būvvalde atzina, ka pasākumi tur nedrīkst notikt, bet, lai nesabojātu rīdziniekiem svētkus, tā, atsaucoties uz Amerika viedokli, paziņoja, ka neliks šķēršļus koncertzāles darbībai.

«Viņi atsaucās tikai uz publiskajā telpā izskanējušo. Es to paudu kā rīdzinieks, kā amatpersona,» tagad saka Ameriks, kurš to neuztver kā politisku iejaukšanos ierēdņu darbā. «Ja es būtu izsaucis būvvaldes vadītāju, tad es uzņemtos atbildību par ietekmēšanu,» pauž politiķis.

Turpretim būvvalde joprojām uzskata, ka tā rīkojusies pareizi

Pašvaldībām noteiktā atbildība kontrolēt būvniecību vienlaikus piešķir tām visai plašas pilnvaras, ko tās neizmanto, uzskata Sabiedrībā par atklātību «Delna». «Iestādes rīcības brīvība ir laba, lieta, bet mēs nemākam to izmantot, ko pierāda prakse.

Būvvaldei [«Maximas» gadījumā] bija pienākums aizliegt veikt darbus divās kārtās, vēl jo vairāk dienas laikā,»

pārliecināts «Delna» juridiskais direktors Gundars Jankovs.

Turpretim būvvalde joprojām uzskata, ka tā rīkojusies pareizi, ļaujot ierīkot būvlaukumu virs cilvēku galvām.

«Ja mēs nevaram atteikumu pamatot ar atbilstošiem likuma punktiem, mēs riskējam iesaistīties tiesvedībā,» saka būvvaldes priekšnieks Inguss Vircavs.

Zolitūdes traģēdija, visticamāk, kalpos par iemeslu, lai pašvaldībām atņemtu rīcības brīvību būvniecības kontrolē un noteiktu stingrākas prasības būvlaukumu kontrolē.

Komentāri (105)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu