Dziļā nabadzībā Latvijā dzīvo puse vientuļo vecāku, kā arī teju puse daudzbērnu ģimeņu, liecina ES statiskas biroja «Eurostat» apkopotie dati par 2011.gadu. Dziļā nabadzībā Latvijā dzīvo 50,2% vecāku, kas bērnu audzina vieni, kas ir otrs lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Lielāks nabadzībā dzīvojošo vientuļo vecāku īpatsvars 2011.gadā ES reģistrēts vien Bulgārijā, kur dziļā nabadzībā slīgt 65,7% vientuļo vecāku. Savukārt vismazākais nabadzīgo vientuļo vecāku īpatsvars reģistrēts Zviedrijā - 3,8%.
Lietuvā dziļā nabadzībā dzīvo 25,9% vientuļo vecāku, bet Igaunijā - 20,1%. ES vidējais rādītājs ir 18,4%.
Tāpat dziļā nabadzībā Latvijā dzīvo 27,3% ģimeņu ar abiem vecākiem, kurās aug viens nepilngadīgs bērns, kas ir otrs lielākais īpatsvars starp ES valstīm.
Starp Latvijas ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk nepilngadīgo bērnu dziļa nabadzība valda 46,4% ģimeņu, kas ir trešais lielākais īpatsvars starp ES valstīm.
Dziļā nabadzībā dzīvo arī 28,7% ģimeņu, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz viens ir vecāks par 65 gadiem, kā arī 28,2% ģimeņu, kurās ir divi vai vairāk pieaugušo, bet nav nepilngadīgu bērnu.
Tāpat Latvijā nabadzīgi dzīvo 40,5% vienatnē dzīvojošo vīriešu un 37,3% vienatnē dzīvojošo sieviešu.
Lielāks nabadzīgo ģimeņu īpatsvars šajās kategorijās ES reģistrēts vien Bulgārijā un atsevišķās pozīcijas arī Rumānijā.
«Eurostat» par dziļu nabadzību klasificē apstākļus, kad persona nevar atļauties vismaz četras no sekojošām deviņām pozīcijām.
Personai ir parādi par hipotekārajiem kredītiem, īres maksājumiem, komunālajiem pakalpojumiem vai līzingā pirktajām precēm; nespēj atļauties gadā vienu nedēļu brīvdienās atpūsties ārpus mājām, nespēj atļauties maltīti ar gaļu, zivi vai veģetāru ekvivalentu katru otro dienu; nespēj segt neparedzētus finanšu izdevumus; nespēj iegādāties telefonu; nespēj iegādāties veļas mazgājamo mašīnu; nespēj iegādāties automašīnu, nespēj atļauties apkuri mājās vēlamajā līmenī.
