Vairāki TVNET lasītāji mums ir iesūtījuši savus stāstus un pieredzi par hipotekāro kredītu aizdevumiem un to atmaksu. Šoreiz jums pastāstīsim Baibas gadījumu (vārds mainīts), kura bez citu palīdzības cīnās ar aizdevumu.
Grūtības atmaksāt hipotekāro kredītu - tiec pats galā! (206)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2007. gadā Baiba kopā ar vīru aizņēmās no bankas hipotekāro kredītu 23 000 EUR apmērā uz 10 gadiem, lai pilnībā izremontētu un iekārtotu savu trīsistabu dzīvokli.
Baiba šobrīd strādā par menedžeri. Viņai, kā daudziem citiem Latvijā, izmaksā oficiāli valsts minimālo algu, bet pārējā algas daļa ir neoficiāla un mainīga. Ņemot apjomīgo kredītu, viņas toreizējais vīrs strādāja vairākos darbos.
2008. gadā sākās ekonomiskā krīze, papildus Baiba izšķīrās ar vīru. Viņas bijušais dzīvesbiedrs devās laimi meklēt ārzemēs un sākt dzīvi no baltas lapas. Privātu iemeslu dēļ Baiba atteicās no alimentiem.
Šis negaidītais pavērsiens atstāja sievieti vienu pašu ar hipotekāro kredītu un diviem bērniem. Ik mēnesi viņai bankai jāatmaksā 224 EUR par aizdevumu.
2008. gadā darba minimālā alga bija 255 EUR, bet šobrīd 320 EUR. Oficiāli ar šādu atalgojumu nav iespējams izdzīvot; neskaitot kredītu, vēl ir jāmaksā rēķini par dzīvokli un jāuztur bērni.
Ekonomikas eksperts neredz konkrētus pasākumus, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem
Ekonomikas ekspertam Pēterim Strautiņam esot grūti iedomāties konkrētus pasākumus, ko valdība varētu šobrīd īstenot, lai uzlabotu finansiālo situāciju hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuriem ir kredīta atmaksas grūtības. Tomēr viņš uzskata, ka Latvijas ekonomika ir pietiekami efektīva labklājības uzlabošanai, jo Latvijai patlaban ir visstraujāk augošā ekonomika.
Kaut arī Latvijas ekonomika strauji attīstās, ekonomikas eksperts norāda: «Ja valsts kaut kā īpaši palīdzētu, piemēram, sedzot daļu parādu, kā tas dažkārt ir darīts pēc finanšu krīzēm, tas nāktu labu pašiem palīdzības saņēmējiem, taču radītu papildu slogu nodokļu maksātājiem, kuri pie radušās situācijas nekādi nav vainīgi.»
Strautiņš stāsta, ka hipotekārie kredīti ir kā instruments, ar kuru cilvēki «pārdala» ienākumus savas dzīves laikā. Viņš uzskata, ka vairumā cilvēki hipotekāros kredītus aizņemas jaunībā, lai sāktu patstāvīgu dzīvi, kad vēl nav lielu uzkrājumu. Eksperts norāda, ka krīzes laikā īpašumu cenas bija mākslīgi uzpūstas. Toreiz tas radīja optimistisku priekšstatu par gaidāmajiem ienākumiem un izaugsmi nākotnē.
Tomēr pienāca krīze, un gaidītie ienākumi pazuda līdz ar daudzām darba vietām.
Bankas esot pretimnākošas saviem klientiem
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Laima Auza TVNET norāda, ka jebkuram kredītņēmējam, ja ir radušās finansiālas grūtības, jādodas uz savu banku, ar to jāveicina sarunas un jāmēģina atrast abpusēji izdevīgu vienošanos.
«Vērtējot situāciju banku sektorā kopumā, redzam, ka bankas pēc iespējas nāk pretī saviem klientiem,
kuriem radušās kredīta atmaksas grūtības un kas izrāda vēlmi sadarboties un kopīgi ar banku meklēt iespējamos risinājumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā saņemto sūdzību skaits no banku klientiem par hipotekārajiem kredītiem ir krietni samazinājies, ja salīdzinām ar krīzes gadiem. Redzam, ka bankām ir uzkrāta pieredze šo jautājumu risināšanā, kas palīdz meklēt abpusēji izdevīgāko risinājumu,» stāsta FKTK pārstāve.
Pēc statistikas datiem, vislielākais mājsaimniecību hipotekāro kredītu kavējums (90 dienu atmaksas kavējums) bija 2011. gadā - 16,3% no kopējās mājsaimniecību kredītu summas. Šis procents līdz 2013. gada septembrim ir sarucis līdz 11,6%.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists Reinis Bērziņš apgalvo, ka valstij nevajadzētu palīdzēt ar finansiālu palīdzību finanšu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Viņaprāt, esot vairāk jāpalīdz pensionāriem un citām sociālajām grupām, kam palīdzība ir nepieciešama.
Valsts nostāja par palīdzību kredītņēmējiem
Finanšu ministrija norāda, ka cilvēkam, kuram ir radušās grūtības atmaksāt kredītu jebkādu iemeslu dēļ, ir iespēja pieteikt maksātnespēju. Tas nozīmē, atdodot savu ieķīlāto īpašumu bankai, atbrīvoties no parādsaistībām. Papildus valsts sniedz sociālo palīdzību - tie ir pašvaldību pabalsti mazturīgajiem. Ministrija apgalvo, ka valsts neparedz segt kredītņēmēju aizdevumus no valsts budžeta jeb kopīgās kases. Nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta kopējās vajadzībās, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem, mediķiem u.tml.
Baibas piemērs parāda, ka ir dažādas situācijas dzīvē un ne vienmēr hipotekāro kredītu ņēmēji naudu aizņemas neapdomīgi. Tomēr arī šādos gadījumos, kāds ir Baibai, valsts negrasās palīdzēt. Tas tikai pierāda, ka katram sava putra ir jāizstrebj pašam.