Protesta pasākumā pie Krievijas vēstniecības aktīvisti pirmo reizi esot mēģinājuši apzināt, vai Latvijā ir cilvēki, kuri būtu gatavi praktiski ar savu darbu palīdzēt Ukrainai, raksta «Neatkarīgā». Pusstundas laikā esot atsaukušies aptuveni 20 interesenti.
Pēc laikraksta ziņām, līdz ar Krievijas karaspēka invāziju Ukrainā un sauszemes operācijām Krimā esot sarosījušies ukraiņu un Krimas tatāru tautu atbalstītāji Latvijā, kuri meklējot iespējas, kā savus atbalstošos nolūkus varētu īstenot dzīvē. Svētdien pie Krievijas vēstniecības aktīvists Kristiāns Sotaks dalījis pieteikuma tekstu: «Es, latviešu patriots un ukraiņu tautas draugs, ar šo paziņojumu brīvprātīgi piesakos un ar savu parakstu apliecinu, ka esmu gatavs doties uz Ukrainu palīdzēt tās tautai sargāt viņas brīvību jebkādā veidā, kādā es varu būt noderīgs palīgs pēc Ukrainas tautas likumīgās varas ieskatiem.»
Aktīvists esot skaidrojis, ka neplāno, ka latvieši varētu doties uz Ukrainu karot pret Krieviju. Palīdzība Ukrainai varot tikt īstenota, brīvprātīgi dodoties pildīt dažādus aizmugures dienestus,
strādājot par sanitāriem, tehniskajiem darbiniekiem un pildot citus pienākumus,
kuros Ukrainai varētu būt personālsastāva trūkums gadījumā, ja visā valstī notiktu masveida mobilizācija.
Kad būšot savākts lielāks skaits ar potenciālajiem brīvprātīgiem, ziņas par viņu pieteikumiem nogādāšot Ukrainā. Tiek apsvērta iespēja, piemēram, nosūtīt ziņas par potenciālajiem brīvprātīgajiem tieši uz Augstāko Radu mēreno nacionālistu līderim, Visukrainas savienības «Svoboda» vadītājam Oļeham Tjahņibokam, vai arī nodot viņam personīgi, ja Tjahņiboks atsauksies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska ielūgumam un drīzumā ieradīsies Latvijā.
