Draudi ir izdevušies, ja ierodas policija un viņus no slimnīcas aizved prom. Tādus pusaudžus – spaisa lietotājus – ik dienu satiek narkologi. Sižetu sērijā «Legālā nāve» LTV pievēršas nepilngadīgajiem pīpētājiem. Ārstniecības iestādēs ievietoti trīspadsmit, piecpadsmit, sešpadsmit gadus veci pusaudži, kas pīpējuši spaisu. Šīs ziņas skan baisi – ar narkotikām apreibinājušies gandrīz vēl bērni.
«Spaisa bērni» piesola ārstam pa muti un izsit kabineta stiklu (112)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārsti pīpmaņus ārstē - ko citu?
Spaisa pīpētāji ir ļauni, agresīvi, viņiem nav nekādas cieņas pret pieaugušajiem un vēlmes ārstēties arī nav. Galvenais ir tikt laukā no nodaļas un atkal uzpīpēt.
Laipni lūgti pasaulē, kur durvīm nav rokturu, bet logiem priekšā – restes. Tieši šurp – uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru atved lielāko daļu pusaudžu, kam no spaisa palicis slikti. Vispirms – gulēšana pie sistēmām. Tā sauktā skalošana. Tad – nodaļā. Mazā istabiņā, kur viena otrai blakām stāv divas un pat trīs gultas. Mobilo telefonu atņem. Darīt te nav ko. Reāla bezcerība. Pilnīgs pretstats tām sajūtām, ko deva spaiss.
Pīpētājs: - Galva griežas, ēstgriba liela, kaut kā tā. Smiekli nāk.
Šeit viņi saka, ka vairs nepīpēs. Tam netic ne paši, ne ārsti.
Pīpētājs: - Var tikt galā...
- Ak tad var? Bet ja draugi tev iedos?
Sarmīte Skaida, Narkoloģiskā palīdzības dienesta stacionāra virsārste: - Draud, ka nogalinās vecākus, draud, ka mūs. Konfliktē ar visiem nodaļā. Cer, ka izsauksim policiju. Lai tikai tiktu laukā no slimnīcas. Policijā, lūk, esot mierīgāk un labāk.
Pusaudžu ārstēšanu apmaksā valsts.
Taču, lai pēc tam izietu rehabilitācijas un motivācijas programmu, jāgaida ilgi. Jelgavas Ģintermuižā ir sešas vietas un rinda ir uz augustu. Ja pusaudzis piekrīt ārstēties labprātīgi, tās ir divpadsmit dienas. Ja ne – piespiedu kārtā ārstē mēnesi.
Arī vecāki ir bezatbildīgi
Kad pusaudzi no nodaļas izraksta, viņam jāvēršas pie narkologa. Tas atrodas blakus mājā. Bet ticiet vai ne – lielākā daļa no viņiem, esot kopā ar vecākiem, līdz turienei pat neaiziet.
Skaida: - Tad kam man jautāt? Ja mamma ir blakām. Nevar tos piecus soļus tālāk aiziet. Un otrs – šķirtās ģimenes, kad bērns nav vajadzīgs ne vienam, ne otram. Dzīvo pie vecmāmiņas, manipulē ar visiem.
Tas, ko pīpmaņi neapzinās, bet ko ārsti viņiem labprāt pateiktu – nav nekādas garantijas, ka arī pirmā cigarete nekļūst par tādu kā
starta podziņu smagai psihiskai saslimšanai.
Pusaudžu valodā runājot – uzsitīsi vienu un paliksi debils uz mūžu. To apliecina Bērnu psihiatrijas klīnikā Gaiļezerā.
Laura Ķevere, BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja: - Ir tādi, kam pēc tam
sākas šizofrēnija, jā, no vienas reizes.
Un ir, kad sākas smagas psihiskas saslimšanas.
Spaisu visvairāk pīpējot divu kategoriju jaunieši
No ļoti labām ģimenēm, kur naudas netrūkst un jauniešiem ir viss, ko sirds kāro. Ļoti daudzi pacienti šeit esot no tā dēvētajām prestižajām Rīgas centra skolām. Un – no nelabvēlīgām, šķirtām ģimenēm, kur jaunieši jūtas lieki. Un vienīgie, kas viņus saprot, ir vienaudži uz ielas.
Skaida: - Vecāki lūdzas – paturiet viņu šeit ilgāk, bet vai izolācija ir vienīgais veids, ko ar viņiem darīt? Latvijā grib aizliegt elektriskās cigaretes, jo smuki pamato, ka tās rada atkarību. Un man nav skaidrs, kā nevar aizliegt šos legālos - un es to saku pēdiņās - maisījumus, ja es visiem pusaudžiem atrodu sintētiskos kanabionīdus, es atrodu visas vielas, kas ir sarakstā, visas! Kā tas iespējams – policija iet un neatrod, bet mēs no tiem pašiem maisījumiem, ko pie viņiem atrodam, nosakām. Un kā tos joprojām neaizliedz?
Tikmēr politiķi Saeimā šodien spēruši soli pretim «legālo narkotiku» nozares kriminalizācijai. Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi, kas paredz līdz pat divu gadu ilgu cietumsodu par «spaisa» izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un izplatīšanu.