Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).
Lembergs iespējamo NATO spēku Latvijā ievešanu pielīdzina okupācijai (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.
Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.
«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.
Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.
Kā ziņots, Liepājas osta varētu būt atbilstoša, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi Baltijas reģionam, uzskata atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spējo attīstības jautājumos Gundars Ābols.
Viņš aģentūrai LETA atgādināja, ka šī osta savā ziņā jau iepriekš no militārajiem aspektiem tikusi izvērtēta kā pietiekami piemērota un ne jau velti padomju laikā Liepājā bija izvietots liels karaflotes kontingents.
Turklāt Liepājā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau pieder stāvvietas ostā.
«NATO politiskā vadība uzdevusi militārajiem speciālistiem izvērtēt un sniegt priekšlikumus. Speciālisti izvērtēs infrastruktūru un to, kāda veida kuģi varētu ienākt, un tad, balstoties uz to, tiks atrasta iespējami labākā bāzēšanās vieta, un es pieļauju, ka tā varētu būt Liepāja,» norādīja Ābols.
Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, vakar paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.
Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) tika skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus - jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA norādīja, ka pašreiz NATO militārajai vadībai uzdots sākt izvērtējumu par to, kā varētu izpausties reāla palīdzība un kurās Baltijas valstīs NATO spēkus izvietot.
Tuvāko nedēļu laikā NATO nāks klajā ar informāciju par lēmumu, kādus militāros resursus, tostarp karavīrus un karakuģus, NATO varētu nosūtīt uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm, norādīja Galkins.