ANO Cilvēktiesību komiteja publiskotajās rekomendācijas tapšanā par Latvijas nepilsoņiem iesaistītā organizācija «Latvijas Cilvēktiesību komiteja» savas darbības nodrošināšanai ir saņēmusi finansējumu no Krievijas institūcijām, informēja Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
27.martā ANO Cilvēktiesību komiteja publiskotajās rekomendācijās vērsa uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā, aicinot Latviju veicināt nepilsoņu integrāciju sabiedrībā. Gatavojot rekomendāciju, ANO ņēmusi vērā Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) gatavotus ēnu jeb oficiālajam viedoklim alternatīvus ziņojumus. Viena no Latvijas NVO, kas gatavojusi šādu ziņojumu, ir «Latvijas Cilvēktiesību komiteja».
SAB vērš uzmanību, ka
«Latvijas Cilvēktiesību komiteja» vairākkārt savas darbības nodrošināšanai ir saņēmusi finansējumu no Krievijas institūcijām.
Šāda finansējuma saņemšanu apstiprina arī organizācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtie gada pārskati, kur redzams, ka finansējumu piešķīris «Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds.» Pārskati liecina, ka šī organizācija 2012.gadā ir saņēmusi 21 629 Krievijas rubļus (446 eiro), bet 2013.gadā - 69 087 rubļus (1425 eiro.)
«Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds» ir dibināts 2011.gadā pēc Krievijas Ārlietu ministrijas un federālās aģentūras «Rossatrudņičestvo» iniciatīvas.
Kopš 2013.gada tas Latvijas virzienā strādā īpaši aktīvi.
Fonda formālais uzdevums ir sniegt informatīvo, organizatorisko, juridisko un finansiālo atbalstu ārpus Krievijas dzīvojošiem tautiešiem. Fonda darbības būtība ir maksāt Latvijas organizācijām un to aktīvistiem, lai tie veidotu maldinošu pierādījumu bāzi, ka Latvijā tiek ierobežotas etnisko minoritāšu tiesības un ir nepieciešama cīņa par šīm tiesībām.
Organizāciju uzdevums ir aktualizēt šos jautājumu starptautiski. Krievija savukārt atsaucas uz starptautisko organizāciju atzinumiem, kas veidoti pēc Krievijas pasūtījuma. Arī pašreiz Krievijas Ārlietu ministrija ir izplatījusi Latvijai kritisku paziņojumu, atsaucoties uz ANO 27.martā publiskoto rekomendāciju.
Atbalsta arī «Nepilsoņu kongresa» aktivitātes
Par fonda sadarbību ar Latvijas organizācijām liecina arī publiski pieejamas ziņas. «Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonda» mājaslapā un «Lursoft» datubāzē pieejama informācija, ka līdztekus «Latvijas Cilvēktiesību komitejai» fonda atbalstu saņēmusi biedrība «Juridiskā palīdzība un aizsardzība,» «Nepilsoņu kongresa» aktīvistes Elizabetes Krivcovas vadītā biedrība «Tiesību institūts «Conscentia«», Viktora Guščina vadītais «Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs», Aleksandra Gapoņenko vadītais «Eiropas pētījumu institūts» un citas Latvijas organizācijas, norādīja SAB.
Jau ziņots, ka ANO Cilvēktiesību komiteja 27.martā publiskotajās rekomendācijās aicina Latviju veicināt nepilsoņu integrāciju sabiedrībā.
Kā skaidro Latvijas Ārlietu ministrija, komiteja aicina izvērtēt Valsts valodas likumu un tā piemērošanu, lai pārliecinātos, ka
ierobežojumi saziņai citās valodās ir saprātīgi, nepieciešami un nediskriminējoši,
un izvērtēt iespēju piedāvāt vairāk bezmaksas kursu latviešu valodas apgūšanai.
Kā iepriekš sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, komiteja paudusi bažas, ka Latvijas valsts valodas prasmju prasībām varētu būt diskriminējošs efekts uz nodarbinātību un minoritāšu grupu darbu, taču diskriminācija nav konstatēta.
«Šīs rekomendācijas nav saistošas, tā ir daļa no dialoga starp komiteju un valsti. Gada laikā mums ir iespēja sniegt papildinformāciju, lai šīs bažas kliedētu,» teica Makarovs.
Komiteja ieteic pievērst uzmanību kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošināšanai un skolotāju latviešu valodas apmācībām, kā arī darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu romu diskrimināciju, norāda ĀM.
Komiteja arī sniedz rekomendācijas cīņai ar cilvēku tirdzniecību, vardarbības ģimenē novēršanai, ieslodzīto personu tiesību pienācīgai nodrošināšanai, tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, izteiksmes brīvības nodrošināšanai.
Atsevišķas komitejas rekomendācijas veltītas patvēruma meklētāju un personu ar garīga rakstura veselības traucējumiem tiesību nodrošināšanai.
Krievijas Ārlietu ministrija vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā uzstāj, lai Latvija izpildītu ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas par Latvijas nepilsoņu integrēšanu sabiedrībā.
