ASV senators Džons Makeins pēc šodienas tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu noliedza ziņas, ka Latvijā varētu veidot jaunu militāru bāzi, lai gan uzsvēra, ka ir rūpīgi jāstrādā pie pietiekami stipru sankciju noteikšanas Krievijai.
Makeins: Latvijā netiks veidota jauna militārā bāze (74)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat Makeins pauda uzskatu, ka šāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvedība 21.gadsimtā nav pieļaujama un viņam ir jāsaprot, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem.
«Pašreizējās sankcijas nav pietiekami stipras, un mums ir jādod skaidrs mājiens Putinam, ka mēs strādāsim kopā. Sekos atbildes reakcija,» uzsvēra Makeins.
Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamību Ukrainu apgādāt ar nepieciešamo militāro tehniku, tostarp ķermeņa bruņām un nakts redzamības aprīkojumu.
Jautāts, kā vērtē Krievijas argumentus par tautiešu aizsargāšanu ārvalstīs, Makeins norādīja, ka «mēs visi gribam pasargāt savus iedzīvotājus, taču, ja katra valsts to sāks īstenot ar militāru spēku, pasaulē sāksies globāls konflikts».
Tikšanās laikā ar žurnālistiem senators Džons Hovens norādīja, ka vizīte Latvijā ļauj vērot notikumus uz vietas. «Mums ir jādod Putinam ziņa, ka sekos jaunas diplomātiskas un ekonomiskas sankcijas,» sacīja Hovens.
Viņš un senators Džons Baroso norādīja, ka ASV regulāri meklē jaunus enerģētikas partnerus, piebilstot, ka enerģētika ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kādēļ funkcionē Putina vadītais režīms. Baroso atzina, ka jaunu enerģētikas tirgu apguve noteikti prasīs laiku, taču tas ir paveicams uzdevums.
Jau ziņots, ka šodien vizīti Latvijā sāka trīs ASV Kongresa senatoru delegācija Džona Makeina vadībā.
Senatori tikās ar prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP), kā arī ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu situāciju Ukrainā, Baltijas reģiona drošības jautājumus, kā arī ASV un Latvijas sadarbību NATO.
Tāpat ASV senatori apmeklēs Ādažu poligonu, kur tiksies ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi un iepazīsies ar Latvijas bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.
Lietuva saņēmusi jaunus Baltijas aizsardzības plānus, kuros plānota NATO vienību izvietošana
Aprīļa sākumā Lietuva no NATO saņēmusi atjauninātus Baltijas valstu aizsardzības nostiprināšanas plānus, kuros apsvērta iespēja, ka netālā nākotnē Lietuvas teritorijā varētu tikt dislocētas alianses dalībvalstu sauszemes un jūras spēku vienības, vēsta portāls «15min.lt».
«Tiek apsvērti dažādi varianti - atkarībā no draudiem un nepieciešamības atrasties Baltijas reģionā un tādā formā, kāda būs nepieciešama,» žurnālistiem sacījusi prezidente Daļa Grībauskaite, apmeklējot štāba mācības «Gintarine valia 2014» («Dzintara griba»), «es negribētu atklāti diskutēt par šīm lietām. Galvenais, lai mēs zinātu, ka tiek izskatīti visi varianti un ka aizsardzības līdzekļu būs tik, cik vajadzēs, bet tas netiks tūdaļ paziņots mūsu «nedraugiem», lai viņi zinātu, kas te būs.»
Pēc viņas teiktā, Lietuva kā NATO dalībvalsts var cerēt uz sabiedroto spēku klātbūtni savā teritorijā. Ja NATO nolemtu Lietuvā dislocēt savus spēkus, šim nolūkam netiktu veidota īpaša bāze, bet karavīri tiktu dislocēti esošajās Lietuvas bruņoto spēku daļās.
«Spēki varētu būt dažādi, ne tikai kājnieki vien, bet pēc vajadzības. Šādas iespējas tiek apspriestas NATO mītnē līdz pat augstākajam līmenim. Norisinās papildu plānošana starp NATO dalībvalstīm,» piebildusi Lietuvas prezidente.
Viņa uzsvērusi, ka šobrīd ir īstais laiks izvērtēt spraugas aizsardzības sistēmā, ņemot vērā, ka Krievijas rīcība kļūst aizvien neprognozējamāka un grauj visu Eiropas drošības struktūru.
«Šādā situācijā ir ļoti svarīgi, lai visām valstīm ir kopīga nostāja, kopīga izpratne, lai tiktu atrasti veidi, lai ar mierīgiem - pagaidām ar iespējami mierīgiem - līdzekļiem rastu risinājumu un apturētu agresoru,» piebildusi Grībauskaite.
Lietuvas bruņoto spēku pavēlnieks Arvīds Pocjus savukārt paudis pārliecību, ka papildu NATO spēki Lietuvai vajadzīgi «pēc iespējas drīzāk». «Ja te kādā poligonā vai karabāzē būtu mūsu kolēģi, tas neapšaubāmi dotu praktisku labumu, mums rīkojot kopīgas mācības un stiprinot praktisku gatavošanos valsts aizsardzībai un piedaloties starptautiskajās operācijās,» viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvā vajadzētu dislocēt NATO papildspēkus.
«Domāju, ka ikviens NATO karavīrs, atrodoties Lietuvā, rādot savas valsts formastērpu, dod noteiktu zīmi, ka mēs neesam vieni,» uzsvēris Pocjus, piebilzdams, ka jau tiek veikti zināmi sagatavošanās darbi. «Nolemts nav. Bet mēs vērtējam un sniedzam ierosinājumus. Bez šaubām, tas saistīts ar infrastruktūru, ar zināmiem līdzekļiem, kas tiktu piešķirti no mūsu puses.»
Vienlaikus bruņoto spēku pavēlnieks piebildis, ka šis jautājums ir politiķu kompetencē. «Es varu dot tikai savu militāro padomu (..) - un es ieteiktu, ka [dislokācija vajadzīga] pēc iespējas drīzāk,» viņa teikto citē portāls «Delfi.lt».
Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks uzskata, ka runāt par NATO bataljona dislocēšanu Lietuvā ir krietni par agru. «Kad nolemsim, ka te brauc bataljons, mēs jūs informēsim. Un šobrīd neuzbrūk, bet mums ir iznīcinātāji, un ar to šobrīd pietiek. Kad vajadzēs papildus, tad ieradīsies, (..) jo līdzekļi jāizlieto racionāli,» viņš skaidrojis. «Šobrīd, mūsuprāt, vajadzīga gaisa telpas kontrole, tādēļ arī tika pastiprināta gaisa telpas patrulēšanas misija».
Pievēršot uzmanību Lietuvas politiķu atšķirīgajiem viedokļiem aizsardzības jautājumos, bruņotie spēki otrdien aicināja augstākos valsts vadītājus vērot štāba mācības, kurās, modelējot iespējamās agresijas situācijas, tiek izvērtēta dažādu institūciju gatavība sadarboties. Mācībās piedalās aptuveni 350 Lietuvas bruņoto spēku un citu valsts institūciju pārstāvju.
Politiķiem šo mācību laikā izsniegta anketa, kurā norādīts uz iespējamajām vājajām vietām aizsardzībā un trūkstošajiem likumiem. Premjerministrs Aļģirds Butkevičs solījis, ka šis dokuments tiks izskatīts un visi likumdošanas akti tiks savlaicīgi iesniegti Seimam.