Krievijas vēstnieks Latvijā izvairās komentēt notiekošo Ukrainā (74)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pēc pēdējā laika notikumiem Ukrainā Krievijas vēstnieks Latvijā, izjautāts, kā viņš vērtē tur notiekošo un Krievijas rīcību, LTV raidījumam «Viens pret viens» bija izvairīgs. Vešņakovs akcentēja arī, ka viņš nevar komentēt to, ko nav redzējis pats un bijis notikušajā klāt.

Lai arī Krievijas agresija Ukrainā ir daudzus Latvijas iedzīvotājus nopietni satraukusi par savas valsts drošību, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir pārliecināts, ka Latvijai nekādu draudu no Krievijas nav.

Vešņakovs šovakar Latvijas Televīzijā izteicās, ka esot pārliecināts, ka Latvijai nekas nedraudot, jo Latvija nekad nepieļaus ieroču pavēršanu pret savu tautu, kā tas esot noticis savulaik Gruzijā, un Latvijā nekad nenotiks radikāli labējo īstenots bruņots apvērsums, kā tas esot vērojams Ukrainā.

Vēstnieks apgalvoja, ka Krievijai arī neesot plānos ieviest ekonomiskās vai kādas citas sankcijas pret Latviju, tomēr viņš brīdināja, ka sankcijas ir abpusēji griezīgs zobens, kas parasti vissmagāk skarot mazās valstis, tātad ASV un Eiropas Savienības sankciju rezultātā var ciest Latvijā.

Vešņakovs noliedza, ka Krievija varētu celt gāzes cenas Latvijai, jo tās regulējot līgums, turklāt Krievija nekad neesot pārkāpusi vienošanās gāzes jautājumos.

Vešņakovs, atsaucoties uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, apgalvoja, ka Ukrainā nekādu Krievijas militāro spēku neesot. Konfrontēts ar video sižetiem, kas liecina par pretējo, vēstnieks Krievijas militāristus kompromitējošos video skaidroja kā daļu no informatīvā propagandas kara, līdz ar to par to patiesumu varot šaubīties.

Vešņakovs nestabilitātē Ukrainā vainoja šīs valsts jauno pagaidu varu, kas neesot ievērojusi vienošanos par varas pārņemšanu no gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un esot pati virzījusies uz sabiedrības šķelšanu, kuras sekas pašlaik esot vērojamas.

Vaicāts, kāpēc Krievijas politikai pret Ukrainu nav starptautisku sabiedroto, vēstnieks pauda viedokli, ka tādi tomēr esot, bet nosodījuma paušana Krievijai un pārmetumi par militāru agresiju esot skaidrojami ar rusofobiju.



Kā ziņots, Krievija vispirms anektēja Ukrainai piederošo Krimu, Putinam paziņojot, ka atjaunots vēsturiskais taisnīgums, bet pašlaik Krievijas militārie diversanti aktīvi destabilizē situāciju vairākās pilsētās Ukrainas austrumos.

Komentāri (74)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu