Pastāvīgai NATO bruņoto spēku izvietošanai Latvijas teritorijā būtu nepieciešams papildu finansējums, atzina aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Andis Jēkabsons.
NATO karavīru izvietošanai Latvijā nepieciešams papildu finansējums (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un anektējot Ukrainai piederošo teritoriju Krimas pussalā, veicinot krīzes tālāku padziļināšanos Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos, kā arī koncentrējot ievērojamu skaitu Krievijas bruņoto spēku Ukrainas pierobežā, NATO ir pieņēmusi lēmumu sniegt papildu drošības garantijas Latvijai un pārējām NATO austrumu robežas valstīm.
Papildu pasākumi, kurus NATO gatavojas īstenot, iedalāmi divās lielās kategorijās. Pirmā kategorija ir garantijas, kuras alianse var sniegt nekavējoties, lai pastiprinātu sabiedroto klātbūtni. Saistībā arī šīm garantijām tiek un tiks veikti pasākumi, kas Baltijas valstīs pastiprinās NATO klātbūtni dažādu mācību, vingrinājumu un sadarbības projektu formā. To apstiprinājis NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs.
Kā atgādina Jēkabsons, minētie pasākumi ietver konkrētus praktiskus komponentus - papildu kaujas un izlūklidmašīnu izvietošanu, papildu karavīru un bruņutehnikas nosūtīšanu uz militārajām mācībām, kā arī papildu karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūras reģionu, norādīja Jēkabsons.
Palielinot militāro mācību skaitu un rotācijas kārtībā izvietoto lidmašīnu vai kuģu skaitu, NATO sniedz tūlītējas garantijas un nodrošina acīmredzamu bruņoto spēku klātbūtni Latvijā. Šādas mācības turpmāk notiks biežāk un lielākā apjomā. Latvija sagaida, ka NATO palielinās savu klātbūtni Baltijas valstīs, arī pastiprinot pretgaisa aizsardzības spējas, komandvadības spējas un uzņemošās valsts atbalsta spējas, kas ļautu ātri un efektīvi uzņemt sabiedroto spēkus. Minēto praktisko pasākumu īstenošana jau ir sākta, tā turpināsies visa šī gada laikā.
Otrā kategorija ir ilgtermiņa pasākumi, lai pastiprinātu Latvijas aizsardzību. Šajā kategorijā ir pastāvīgu bruņoto spēku komponentu izvietošana Latvijas teritorijā vai pastāvīgas karavīru un tehnikas rotācijas ar uzturēšanos Latvijā. Šie pasākumi nebūs tūlītēji redzami, bet tiks īstenoti ilgtermiņā. Lai tas notiktu pilnā apjomā, Latvijai pašai ar reāliem darbiem jāapliecina, ka ir gatava ieguldīt savā aizsardzībā un dot pienesumu šādu ilgtermiņa elementu izvietošanai savā valstī.
Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir tie pasākumi, kurus Ukrainas krīzes iespaidā NATO ir sākusi īstenot, bet kuri ārēji nav tik pamanāmi. Pie tādiem pieskaitāma gan militārās plānošanas uzlabošana, NATO aizsardzības plānu atjaunošana un attīstīšana, gan intensīvāka izlūkošanas informācijas analīze, gan arī lielāka ieklausīšanās Baltijas valstu un Polijas izvērtējumos par Krievijas darbībām reģionā. Visi šie pasākumi aliansi stiprina, tās spēja ātrāk reaģēt uz iespējamajiem apdraudējumiem ievērojami pieaug, norādīja Jēkabsons.
Portāls «15min.lt» vēstīja, ka aprīļa sākumā Lietuva no NATO saņēmusi atjauninātus Baltijas valstu aizsardzības nostiprināšanas plānus, kuros apsvērta iespēja, ka netālā nākotnē Lietuvas teritorijā varētu tikt dislocētas alianses dalībvalstu sauszemes un jūras spēku vienības.
Jēkabsons norādīja, ka Lietuvas portāla informācija par atjauninātiem Baltijas valstu nostiprināšanas plāniem, visticamāk, ir interpretācija. Tā ir Lietuvas mediju versija par to, ko iepriekš par Baltijas reģionu un Austrumeiropu teikuši gan NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, gan NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Brīdlovs.
Jau ziņots, ka NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs trešdien paziņojis, ka pretpasākumi Krievijas militārajiem draudiem Ukrainā varētu ietvert ASV karavīru izvietošanu Austrumeiropas valstīs.
Lēmums par NATO spēku izvietošanu Austrumeiropā varētu tikt pieņemts šīs nedēļas laikā, aģentūrai LETA apliecināja NATO preses centra vadītājs apakšpulkvedis Džejs Dženzens.