Liepāja ir gatava uzņemt NATO kuģus; krievvalodīgie sola protestēt (368)

Baltijas valstu saucieni pēc lielākas drošības ir ņemti vērā. Šonedēļ pēc dalībvalstu vēstnieku sanāksmes NATO vadība nāca klajā ar paziņojumu, ka militārā klātbūtne Baltijā tiks palielināta nekavējoties. Pēc Nekā Personīga rīcībā esošajām ziņām Igaunijai ir cerības uz jaunu NATO kara lidmašīnu bāzi. Latvijā varētu būt pieturvieta NATO karakuģiem un, iespējams, arī sauszemes karavīriem. Latvijas ostās dalībvalstu karakuģi varētu bāzēties īslaicīgi.

EDGARS RINKĒVIČS, ārlietu ministrs (RP): «Pamatā NATO dalībvalsts vēstnieki savā padomes sēdē nolēma apstiprināt pilnīgi visus tos priekšlikumus, ko NATO ģenerālis, komandējošais virsnieks Eiropā viņiem iesniedz.

Tas, ko mēs redzam Krimā, tas, ko mēs redzam arī šobrīd Ukrainas austrumos, patiesību sakot, mums ir daudz nopietnāk jāreaģē uz tā saucamo zaļo vīriņu problemātiku. Kad kādā no ostām, piestātnēm var piestāt mūsu sabiedroto kuģis, uzpildīt degvielu varbūt, teiksim, pārlaist pāris dienas, to es varbūt vairāk sauktu par atbalsta elementu.»

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka vispiemērotākā vieta Latvijā NATO kuģu izvietošanai būtu Liepāja. Pilsētā ir arī pietiekami liela lidosta, lai uzņemtu militārās kravas.

RAIMONDS VĒJONIS, aizsardzības ministrs (ZZS): «Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par iespēju jūras spēkus izvietot Baltijas reģionā, tad mēs esam gatavi piedāvāt Liepāju kā vietu, kur varētu izvietot jūras spēku militāro bāzi. Infrastruktūra ir atbilstoša. Mēs citu vietu Latvijā neredzam kā atbilstošāku, un atbilstošākā ir Liepāja.»

Liepājā šobrīd izvietoti pieci Latvijas jūras spēku mīnu kuģi, viens patruļkuģis un viens kuģītis, kur izvietot štāba amatpersonas. Kuģi ir aptuveni 20 gadus veci, Holandē ražoti un salīdzinoši nelieli. Tie nav domāti ne uzbrukumam, ne aizsardzībai. Kuģu uzdevums ir mīnu meklēšana jūrā, cilvēku glābšana, naftas piesārņojuma novēršana un patrulēšana piekrastē.

Septiņi mazie kuģīši ir aizņēmuši visu Liepājas kanāla militāro piestātni. Ja Liepāja gribētu uzņemt lielos NATO kuģus, pašu armija būtu jāaizvāc.

IVARS ZVIRGZDIŅŠ, Liepājas mīnu kuģa bocmanis: «Ilgstošai izvietošanai, par pamatu ņemot šīs piestātnes, ko apsaimnieko jūras spēki, būtu ļoti sarežģīti, jo šo piestātņu lielums, kas mums ir šobrīd, ir tieši tik liels, lai tur varētu bāzēties jūras spēku kuģi.»

Liepājas mērs esot gatavs NATO kuģus nodrošināt ar piestātnēm un apkalpi ar telpām un ēdināšanu. Karostā ir Baltijas valstu ūdenslīdēju centrs un virsnieku nams. Sesks arī aprēķinājis, ka kara tehnikas un zaldātu izvietošana varētu uzlabot Liepājas saimniecību pēc metalurga slēgšanas.

ULDIS SESKS, Liepājas domes priekšsēdētājs (Liepājas partija): «Liepājā infrastruktūra ir, te mēs redzam, kur stāv NATO dalībvalsts Latvijas karakuģi. Liepājai šī pieredze ir jau vēsturiski diezgan sena. Liepāja, salīdzinot ar Ventspili, tika izvēlēta kā labākā militārā osta. Un šobrīd Latvijas karakuģi novietoti gan šeit tirdzniecības kanālā, gan ir iespējas arī Karostas kanālā tos novietot.

Savulaik, kad Liepāja tika veidota par militāru bāzi, tad ģeogrāfiskais novietojums, attiecīgi izeja jūrā, neaizsalstošs, nu acīmredzot, vēl kaut kādi tehniski raksturojumi. Paskatīsimies, ja būs iespēja to salīdzināt, kā NATO to izvērtē.»

Liepājas kanāla galvenā problēma ir tā šaurums. Kanāls ir 50 metru plats, un gals ir kā pudeles kakls. Ja tur uzspridzina kādu lielu objektu, visi kuģi, kas ir Liepājas kanālā, paliek nobloķēti. Otra alternatīva ir mēģināt kuģus fraktēt Liepājas pludmalē. Bet tur nav izbūvētas kuģu piestātnes.

IVARS ZVIRGZDIŅŠ, Liepājas mīnu kuģa bocmanis: «Kad pie Liepājas notika mācības BALTOP, speciāli tika atstrādāts tāds elements patruļkuģu grupai – ienākšanas Liepājā, ūdens resursi, degvielas resursu uzņemšana. Treniņš izdevās ļoti veiksmīgi.»

Tomēr pret NATO karavīru izvietošanu Liepājā jau iebilst vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji. Pilsētā to ir 40 000, no tiem 10 000 ir Krievijas pilsoņi. Liepājas krievu kopienu vada slavenais latviešu valodas nepratējs, bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs. Viņš ir arī dāsnākais kopienas sponsors, ziedojot gan tieši, gan caur savu uzņēmumu Tonus Elast (30 345 eiro). Otrs ģenerālsponsors ir Krievijas vēstniecība (15 617 eiro).

Valērijs Kravcovs, Liepājas krievu kopienas vadītājs: «Ja rīt Liepājā būs NATO, tad rīt uz šejieni tiks nomērķētas trīs vai četras kaujas galviņas, kuras būs spiesti nomērķēt. Bet kas tās nomērķēs? Tas vēl arī ir jautājums. Es negribētu, ka uz manu pilsētu tiktu mērķētas galviņas no Omskas vai Krasnojarskas.

Laimīgi mēs no tā tiešām nebūsim. Jūs uzdodat jautājumu - mums pa lielam krieviem būs jāuzņemas Latvijas glābšana. Citu valstu bruņoto spēku izvietošana savā valstī, atvainojiet, nav nekas cits kā okupācija. Ja mums vajadzēs izveidot apli un nelaist NATO karaspēku – nu, nostāsimies.»

Protestiem pret NATO Liepājā gatavi pieslēgties arī jaunās Liepājas krievu organizācijas Russkaja zarja vadītāji, krievu valodas referenduma organizatori Jevgēņijs Osipovs un Ilarions Girss. Viņi biedē, ka amerikāņu karavīri Liepājā ievazāšot alkoholismu un nešķīstību.

JEVGĒŅIJS OSIPOVS, organizācijas Russkaja zarja valdes loceklis: «Jebkura NATO spēku parādīšanās šeit tiks uztverta kā agresijas akts. Un es nedomāju, ka pilsētā viņiem būs omulīgi. Pilsēta tomēr ir skarba, gandrīz kā Čeļabinska. Mums ir lieliska plāksnīte, kurai NATO karaspēkam vajadzētu kalpot kā piemiņai par to, cik bīstami ir parādīties pilsētā zem liepām. Nekas labs no tā nesanāks.

Bet nopietna konflikta gadījumā kaut kāds ierobežots kontingents te neko nepalīdzēs. Tas radīs te zināmu haosu, būs piedzērušies amerikāņu karavīri ar M16 šautenēm, centīsies piesieties Liepājas meitenēm, par ko no Liepājas puišiem dabūs pēc nopelniem. Tas arī viss.»

NATO pretiniekiem pievienojies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Nedēļu iepriekš viņš izteicās, ka NATO bāze Latvijā būtu pielīdzināma iebrukumam. Šonedēļ ar līdzīgu viedokli Lembergs parādījās Krievijas sabiedriskās televīzijas programmā Vremja.

ZZS priekšsēdētājs Vējonis par Lemberga atklāsmēm nav sajūsmā. Tomēr arī asi vērsties pret Ventspils mēru izvairās. ZZS ar Lemberga partiju Latvijai un Ventspilij joprojām saista sadarbības līgums.

NEKĀ PERSONĪGA: «Vai, jūsuprāt, būtu vēl iespēja, ka Aivars Lembergs būtu ZZS premjera kandidāts?

RAIMONDS VĒJONIS, aizsardzības ministrs, apvienības ZZS priekšsēdētājs: «ZZS ir izvirzīti trīs premjera kandidāti Vējonis, Dūklavs, Augulis. Punkts.»

NEKĀ PERSONĪGA: «Un vai nākotnē Lembergs tiktu apspriests uz premjera kandidātu vai uz kādu ministru?»

RAIMONDS VĒJONIS: «Es teicu – ir izvirzīti trīs premjera kandidāti ZZS. Un ZZS ir divas partijas - Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība.»

NEKĀ PERSONĪGA: «Un Latvijai un Ventspilij?»

RAIMONDS VĒJONIS: «Ar Latvijai un Ventspilij ir sadarbības līgums uz šo periodu līdz Saeimas vēlēšanām. Uz nākamo periodu mums šāda līguma nav.»

NEKĀ PERSONĪGA: «Vai tas tiks slēgts?»

RAIMONDS VĒJONIS: «Tas nav pašlaik dienas kārtības jautājums.»

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Valdis Zatlers Lemberga izteikumus plāno pārrunāt tuvākajā komisijas sēdē.

VALDIS ZATLERS, Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs (RP): «NATO dalībvalsts un katrs latviešu karavīrs ir NATO karavīrs. NATO bāze ir mūsu bāze. Un par kādu iebrukumu te var runāt, ja tā ir kopējā mūsu NATO teritorija? Nu tā, pirmkārt, ir tāda klaji naidīga izpatikšana Krievijai. Un viņu varētu saukt arī par Krievijas ietekmes aģentu.»