Reportāžu no Rīgas Norvēģijas sabiedriskā televīzija piesaka ar satraukumu. Krimas scenārijs varētu atkārtoties arī Latvijā, jo katrs ceturtais no 10 Latvijas iedzīvotājiem ir krievs un viņi šeit jūtas apspiesti.
Gapoņenko Norvēģijā stāsta, ka Latvija noskaņota ar armiju apspiest nepilsoņus (371)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sižetā bildes no krievu skolu aizstāvības štāba piketiem. Galvenais informācijas avots - Nepilsoņu kongresa aktīvists, patiesais valodas referenduma organizētājs Aleksandrs Gapoņenko. Viņš Norvēģijas sabiedriskajai televīzijai ne tikai dramatizē nepilsoņu stāvokli, bet atklāti melo, ka Latvijas valdība draud protestus apspiest ar armijas palīdzību.
Aleksandrs Gapoņenko Norvēģijas TV sižetā: «Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest šos protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!»
Gapoņenko vada Eiropas pētījuma institūtu. Tas reģistrēts namā Čiekurkalnā, kur, izrādās, var nākt un saņemt Krievijas pensijas. Gapoņenko uz vietas nav, bet sazvanīts viņš sāk mīkstināt savus izteikumus.
Aleksandrs Gapoņenko, nepilsoņu aktīvists: «Ziniet, pa telefonu es negribu runāt, jūs varat nepareizi mani izmantot, manas viedoklis. Ko es teikt Norvēģijas televīzijai, to es teikt.»
Nekā personīga: «Jūs Norvēģijas TV izsakāties krieviski, un ir skaidrs, ko jūs sakāt, ka varas iestādes sūtīs armiju pret izglītības reformu protestētājiem?»
Aleksandrs Gapoņenko: «Viņi var izmantot. Es neteikt, ka viņi izmanto. Viņi var izmantot. Jums var patikt vai nē tāds viedoklis. Bet es baidos.»
Atsaucību savu tautiešu vidū krievvalodīgo radikāļiem neizdodas iegūt tik viegli kā samelot norvēģu žurnālistam. Pagājušajā sestdienā mazākumtautību skolu vecāki pulcējās uz forumu, lai apspriestu svarīgas tēmas - kā nodrošināt bērniem labu ēdināšanu, kā labāk sagatavot skolotājus. Pēc trim stundām, kad zāli atstājusi izglītības ministre un lielākā daļa televīzijas kameru, vārdu dod krievu skolu aizstāvības štāba koordinatoram Aleksandram Ļevčakam. Viņš izkropļo koalīcijas līgumā rakstīto un vecākiem stāsta, ka pēc četriem gadiem krievu skolās mācības notiks tikai latviešu valodā. Ļevčaka prezentācija ir par to, kā sarīkot nemierus.
Aleksandrs Ļevčaks, Krievu skolu aizstāvības štāba koordinators: «Kā vispār tos nemierus organizēt, no kurienes uzradīsies prasības, kurām sekos masas? Ir trīs iespējas, kā nemierus aizsākt. Pirmā iespēja ir sabiedriska organizācija, vēlams liela un ietekmīga, apmēram tāda, kādu mēs plānojam šo vecāku forumu. Tad mēs izvirzām prasības, un aicinām visus uz protesta akcijām.»
«Nevajag mums stāstīt, kā protestēt, stāstiet, kas par problēmām,» vecāki no zāles apsauc štāba koordinatoru. Viņus neinteresē piedalīšanās nemieros, bet gan laba izglītība saviem bērniem. Bet Ļevčaks neapjūk un turpina. Pēdējās izglītības reformu protesta akcijas neesot bijušas labi apmeklētas. Jāmobilizē dažādas interešu grupas. Pensionāri esot aktīvi protestētāji, taču jādomā, kā nemieros iesaistīt vecāko klašu skolēnus.
Aleksandrs Ļevčaks, Krievu skolu aizstāvības štāba koordinators: «Ar vecāko klašu skolēniem ir problēma, jo viņi ir propagandas ietekmē, viņi taču ir bērni, tāpēc diemžēl ietekmējami, viņi ne pārāk labi apzinās to vērtību, kādu dod mācīšanās dzimtajā valodā. Tā ka viņus mobilizēt būs visgrūtāk.»
Pēc četrām dienām Aleksandrs Ļevčaks kā štāba līdera Jakova Plinera palīgs atklāj piketu pie tiesībsarga biroja un prasa Jura Jansona atkāpšanos. Viņš uzkurina sanākušos dažus desmitus cilvēku, uzskaitot, kā ombuds ir kaitējis, nevis palīdzējis krievu skolām.
Bijušais ķīmijas skolotājs Ļevčaks skolā vairs nestrādā, kopš sabruka Padomju Savienība. Patlaban viņš naudu pelna kā programmētājs, un štāba aktivitātes esot viņa hobijs. Viņš turpinās aktīvi darboties štābā, jo kā gan no krievu bērniem Latvijā varot prasīt iet karot par dzimteni, ja viņa vectēvus sauc par okupantiem, bet skolās neļauj brīvi mācīties dzimtajā valodā.
Aleksandrs Ļevčaks: «Krievu valodai ir tāds pats statuss šeit kā suahili vai portugāļu valodai, taču tas neatbilst ne valodas izplatībai, ne ekonomiskajai nozīmei. Tas ir ne tikai nepareizi, tas nodara valstij lielu kaitējumu. Mēs redzam, kādas traģiskas sekas šādai ilgstošai dzīvošanai kā «saspiestai atsperei» ir Krimā un Ukrainas austrumos. Tā ka par šādu sistēmu [kāda tā ir Latvijā] es neesmu gatavs iet ne karot, ne balsot par to. Kamēr esam vienoti, mēs esam neuzvarami!»
Oļegs Ignatjevs, žurnālists: «Tie saukļi netiek ņemti vērā diezgan lielajā krievvalodīgajā auditorijā - tas nozīmē, ka viņiem jāiet vēl uz radikālākiem scenārijiem vai arī viņi zaudēs to spēli.»
Pēc žurnālista domām, radikāļu mēģinājumi atkārtot Rīgā pirms 10 gadiem rīkoto demonstrāciju pret izglītības reformu, kur sanāca 10 tūkstoši, ir lemti neveiksmei, jo cilvēki ir mainījušies. Nedz štāba aktīvisti, nedz Gapoņenko neesot viedokļu līderi krievu kopienai.
Oļegs Ignatjevs, žurnālists: «Manuprāt, par to liecina arī Gapoņenko intervija Norvēģijas TV, jo tas ir tāds izmisīgs mēģinājums izprovocēt Rietumus uz to, kas notiek Latvijā. Jo, ja tie līdzekļi būtu daudz nopietnāki, aiz viņa stāvētu Kremlis un vēl kaut kas, tad rīcība būtu krietni citādāka. Jautājums, vai šie cilvēki nebūtu izdevīgi Saskaņas centram? SC saglabā nopietna politiska spēka reputāciju, tas nenolaižas līdz tik zemiskām politiskām spēlēm, un līdz ar to viņi uztur sev apkārt radikāļus – mēs taču zinām, ka Lindermans tiekas ar Urbanoviču, mēs zinām, ka nepilsoņu kongress ir piebāzts ar Saskaņas centra un tieši Urbanoviča cilvēkiem. Tas taču par kaut ko liecina. Tie cilvēki nenodarbojas vienkārši labas gribas dēļ! Ir smieklīgi par to tā domāt!»
Nākamnedēļ Gapoņenko vadītā organizācija grib pulcēt krievus Rīgas centrā, lai, kā viņš izteicies, paskatītos, uz ko gatavi ir Latvijas krievi.