Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) bez jebkāda pamatojuma aptur grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz Valsts kancelejas kompetenci nodrošināt valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāju - ierēdņu - atlasi, nosakot vienotu atlases kārtību un kritērijus, norāda sabiedrība par atklātību «Delna».
VL-TB/LNNK rīcība novilcina profesionālas valsts pārvaldes izveidi, atbalsta «savējo» iecelšanu amatos, kā arī ir pretrunā ar partijas priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem - nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes darbību un institūciju reformu pabeigt ātri norāda «Delna».
Grozījumi Valsts civildienesta likumā tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas izstrādātajiem rīcības pasākumiem, lai sasniegtu efektīvu valsts pārvaldi, kur strādā profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldes darbinieki. Grozījumi bez būtiskiem iebildumiem tika izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Komisija 2014.gada 19.martā nosūtīja Saeimas Prezidijam lūgumu grozījumu likumprojektu iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.
Neskatoties uz to, ka grozījumu izskatīšanas laikā nacionālajai apvienībai nebija iebildumu pret grozījumiem, VL-TB/LNNK bez jebkāda objektīva paskaidrojuma un pamatojuma 2014.gada 27.martā un 3.aprīlī lūdza Saeimas Prezidijam izslēgt no darba kārtības likumprojekta izskatīšanu trešajam lasījumam. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) nacionālās apvienības rīcību neizprot un nav saņēmis objektīvus paskaidrojumus, skaidro nevalstiskā organizācija.
2014.gada 10.aprīlī VL-TB/LNNK ir iesniegusi priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai trešajam lasījumam, mazinot Valsts kancelejas lomu valsts iestādes vadītāju vienotas atlases procesā.
Nacionālā apvienība, bloķējot grozījumus Valts civildienesta likumā, kavē ātras reformas valsts pārvaldē, liedzot vienotā konkursa kārtībā atlasīt profesionālus valsts tiešās pārvaldes vadītājus. Vēl jo vairāk, politiskais spēks ar šādu rīcību atbalsta «savējo» iecelšanu amatos, kas nav balstīta uz atklātu un vienotu principu konkursa kārtībā atlasītu profesionālu vadītāju iecelšanu amatā. VL-TB/LNNK rīcība nav saprotama, jo partija darbojas pretēji līdz šim pārstāvētajam viedoklim un priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem. Nacionālā apvienība savā programmā norāda: «Valsts darbosies efektīvi, ja valsts pārvaldei tiks piesaistīti pieredzes bagāti konkrētās jomas profesionāļi un darbiniekus izdosies saliedēt kopīgā lietā, aizraut. Institūciju reformas jāpabeidz ātri, nodrošinot turpmāku stabilitāti,» atgādina «Delna».
VL-TB/LNNK noraida «Delnas» pārmetumus. Nacionālā apvienība savā kontā sociālajā tīklā «Twitter.com» raksta, ka «»Delna» iesaistās «Vienotības» politspēlītēs, kas lobē varas koncentrēšanos Valsts kancelejas un premjera rokās». Tāpat VL-TB/LNNK norāda - ja Valsts kancelejai un premjeram ir «pārmērīgas tiesības visas augstākās ierēdniecības izvēlē, tad tā nav «laba pārvaldība», bet gan autoritārisms».
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), kurš strādā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un kurš bija viens no iniciatoriem grozījumu izslēgšanas no darba kārtības, skaidroja, ka komisijas sēdēs Valsts kancelejas pārstāvji neesot varējuši atbildēt uz vairākiem «fundamentāliem jautājumiem». VL-TB/LNNK atbalstot «nepolitizētas valsts pārvaldes izveidi», tomēr Valsts kanceleja neesot spējusi kliedēt bažas, ka grozījumu rezultātā vadošā partija nemonopolizēs ierēdņu izvēli. Dombrava arī pauda, ka konceptuāli VL-TB/LNNK nav iebildumu pret šī likumprojekta virzību, tomēr tajā esot vairākas «jocīgas lietas», tostarp iecere ierēdņus rotēt arī uz privāto sektoru.
«Delna» norāda, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pēcprogrammas uzraudzības misijas vizītes laikā Latvijā tika norādīts, ka ir aizkavējusies valsts pārvaldes reforma ar mērķi panākt profesionālāku valsts pārvaldi, tostarp vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu atkarībā no darba efektivitātes vērtējuma un profesionālu personāla atlasi augstākajiem amatiem. Zināms, ka arī OECD savās rekomendācijās norādīs nepieciešamību īstenot valsts pārvaldes reformu, lai pretendētu dalībai OECD.
