Zolitūdē sagruvušajā lielveikalā veiktais izmeklēšanas eksperiments ir iezīmējis jaunus, iepriekš vēl neapzinātus trūkumus būvniecības uzraudzības procesā, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
«Veiktais eksperiments iezīmēja atkal jaunus trūkumus, par kuriem mēs varbūt pat nebijām iedomājušies. Tie saistīti gan ar būvniecības procesa uzraudzību, gan visu pārējo,» informēja ģenerālprokurors, tomēr viņš neizplūda detaļās par šīm jaunatklātajām sistēmiskajām nepilnībām.
Kalnmeiers atzina, ka arī Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu līdzās fiziskām personām pie atbildības varētu saukt juridiskās personas, līdzīgi kā tas notiek Rīgas pils ugunsgrēka lietā.
Kā ziņots, mākslīgi radītā ūdens spiediena dēļ pārlūstot sagruvušā lielveikala «Maxima» jumta konstrukcijām, 17.aprīlī noslēdzās Valsts policijas (VP) veiktais pirmais izmeklēšanas eksperiments Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā. Jumts sabruka tā, kā eksperti to bija plānojuši. Līdz ar to eksperimenta mērķis tika sasniegts, iegūstot visus nepieciešamos datus.
Pašlaik eksperti datus apstrādā, vēlāk izanalizēs un uz iegūtajiem rezultātiem eksperti varēs balstīt savu slēdzienu, norādīja VP preses pārstāvis Toms Sadovskis.
Kā ziņots, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdijas iemeslus izmeklē VP.
