150 ASV gaisa desantnieku, kuri ceturtdien ieradušies Latvijā un vairākus turpmākos mēnešus mitināsies Ādažos, atzina Latvijas Televīzijai, ka ir ļoti priecīgi par apstākļiem.
ASV desantnieki ļoti priecīgi par dzīves apstākļiem Ādažos (312)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā atzina karavīri, dodoties uz Latviju, īsti nezināja, kādi apstākļi viņus šeit sagaida, un bija domājuši, ka būs jāmitinās teltīs. Taču Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē Ādažos viņiem ir gultas, karstais ūdens un labs ēdiens. Karavīri neslēpa, ka priecājas par šādiem apstākļiem, tā vēstī ls.lv.
Pašlaik karavīri vēl nezina, kad sāksies mācības , jo to plānošana pašlaik esot procesā. NBS komandieris Raimonds Graube solīja, ka tās pusgada laikā organizēs ASV karavīriem Latvijā.
Desantnieku vadītājs piektdien apliecināja – ja Latvijai būs nepieciešama NATO atbalsts, viņi nāks palīgā.
Jau ziņots, kaceturtdien Latvijā ierodās 150 NATO gaisa desantnieku, kuri mitināsies Ādažos un piedalīsies mācībās Ādažu poligonā. Viņi Latvijā uzturēsies vismaz līdz gada beigām.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā. Vienlaikus NATO nolēmusi «pārskatīt un pastiprināt» aizsardzības plānus.
Straujuma: ASV karavīru ierašanās liecina, ka Latvija ir svarīga NATO partneriem
Šodien Latvijā ir ieradusies viena no labākajām ASV armijas rotām, tādējādi ļaujot Latvijai izjust NATO solidaritāti un to, ka Latvija ir svarīga NATO partneriem, šodien Ādažu militārajā bāzē žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa savā uzrunā minēja, ka ASV karavīru ierašanās Latvijā norāda, ka NATO partnervalstis ir vienotas laikā, kad kaimiņos - Krievijā un Ukrainā - novērojama sarežģīta situācija. Šodien Latvija izjūtot pozitīvās pirms desmit gadiem izdarītā lēmuma par iestāšanos NATO sekas.
Ministru prezidente pateicās visām NATO dalībvalstīm, kā arī ASV un Latvijas karavīriem par kalpošanu valstu drošības labā.
Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pateicās par spēcīgo partneru sadarbību, kas izpaužas kā atbalsts vairāku gadu garumā, stiprinot organizācijas valstu savstarpējās attiecības. Tāpat ministrs norādīja, ka ASV karavīru esamība Latvijā nozīmē arī militārus ieguvumus Latvijas karavīriem.
Uzrunājot klātesošos, ministrs apliecināja, ka Latvija uz ASV skatās kā uz stratēģisko partneri un palīgu drošības nodrošināšanā Baltijas valstīs. Abu valstu sadarbība ir novērojama vairākos projektos un šodien ilglaicīgajā sadarbībā tiek «atvērta jauna nodaļa». Kopīgās militārās mācības ASV un Latvijas karavīriem palielinās Latvijas militāro spēku sagatavotību jebkādiem iespējamiem drošības izaicinājumiem nākotnē, sacīja Vējonis.
Tāpat ministrs izteica cerību, ka personīgā plāksnē kareivji iegūs labus draugus no Latvijas karavīru rindām.
ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala norādīja, ka jau vairākus gadus ASV un Latvijas karavīri ir stāvējuši «plecu pie pleca», dienējot gan Afganistānā, gan Irākā, kā arī piedalījušies militārajās mācībās Libērijā, Mičiganā un Latvijā. ASV karavīru ierašanās Latvijā nozīmē tālāku sadarbības un draudzības stiprināšanu. Karavīru izvietošana Latvijā ir svarīgs lēmums brīvības un miera uzturēšanai Baltijas reģionā, sacīja ASV vēstnieks.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube izteica prieku par ātru politisko lēmumu un karavīru aktivitāti, taču tas viņu nav izbrīnījis. Karavīri jau esot pierādījuši spēju savstarpēji sadarboties vairākos citos projektos. ASV karavīru klātbūtne nodrošinās Latvijas spēju būt vēl sagatavotākiem un profesionālākiem, pildot savus pienākumus.
Latvijā vakar ieradās ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.Kājnieku brigādes vienības, lai piedalītos rotējošā mācību procesā. ASV karavīri uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada beigām.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.