10 lietas, kas katram Latvijas iedzīvotājam jāzina par 4.maiju

LR Augstākās Padomes deputāti tautas manifestācijā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Rīgā, Komjaunatnes (tagad - 11. novembra) krastmalā
 
 
8

7. Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšana 1990. gada 4. maijā

1990. gada 3. maijā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes jaunā sasaukuma pirmās sesijas sēde. Sesijas pirmajā dienā Latvijas neatkarības proklamēšana vēl nenotika. Deputāti sadalījās divās frakcijās – Latvijas Tautas frontes frakcijā un frakcijā «Līdztiesība». Tautas frontes frakcijas deputāti iestājās par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Frakcijas «Līdztiesība» deputāti, daudzi no kuriem bija komunistiskās partijas funkcionāri un padomju armijas militārie darbinieki, atbalstīja Latvijas pastāvēšanas turpināšanu PSRS sastāvā un komunistiskās partijas varas monopolu. Šī frakcija atklāti pauda savu naidīgo nostāju pret Latvijas neatkarības pasludināšanu. Dienu vēlāk,

4. maija vēsturiskajā sēdē Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 balsīm pieņēma «Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu»,

1 neatkarīgais deputāts atturējās. Frakcijas «Līdztiesība» 57 deputāti, demonstratīvi noraidot Neatkarības deklarāciju, pirms balsošanas atstāja parlamenta zāli.

Deklarācija pasludināja, ka «Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika, saīsināti – Latvija». Saskaņā ar Neatkarības deklarāciju tika atjaunoti svarīgākie Latvijas Republikas 1922. gada Satversmes panti, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu:

«1. pants – Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;

2. pants – Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;

3. pants – Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;

6. pants – Saeimu ievēlē vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.»

Līdzīgi kā 1990. gada 30. martā pieņemtajā Igaunijas PSR Augstākās Padomes lēmumā «Par Igaunijas valstisko statusu», arī Latvijas 4. maija deklarācija noteica «Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.»

Deklarācijas pieņemšanas laikā pie parlamenta ēkas kuplā skaitā sapulcējusies tauta apsveica Deklarācijas pieņemšanu,

deputātiem veltot ovācijas. Tūkstošiem cilvēku pie televizoru ekrāniem vēroja tiešo translāciju no Augstākās Padomes un ar satraukumu skaitīja «par» nodoto balsu skaitu.

Kad bija skaidrs, ka Neatkarības deklarācija ir pieņemta, cilvēki no prieka raudāja, sauca un uzgavilēja deputātiem, kuri iznāca no parlamenta ēkas. Tā bija svinīga, neaizmirstama diena. Visām trijām Baltijas valstīm 1990. gada pavasarī nebija savas armijas, nebija varas struktūru, kas varētu kontrolēt situāciju valstī. To vienīgais spēks bija tautas atbalsts.

 
8


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Ādaži, 525000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 60000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 58500 EUR