Nereālie solījumi - panākt EP pensiju, algu un pabalstu pieaugumu (30)

Cenšoties pievērst vēlētāju uzmanību, katra no Eiroparlamentā jau bijušajām partijām izvēlējušās citu taktiku. Vienotība izceļ savu politiķu jau padarīto lauksaimniecības maksājumu jomā un eiro ieviešanā, Krievu savienība lepojas ar Tatjanas Ždanokas panākto, aizstāvot nepilsoņus. Nacionālā apvienība, gan daudz kautrīgāk, ziņo par nemainīgu atbalstu nacionālajām vērtībām. Sociālistu Alfrēdam Rubikam un bijušajam saskaņietim, tagad partijas Alternative vadītājam Aleksandram Mirskim īpašu panākumu Eiropā nav bijis, tāpēc uzsvaru liek uz krāšņu solījumu buķetēm, tāpat kā daudzi citi, kas pirmoreiz ceļā uz Eiroparlamentu.

Priekšvēlēšanu kampaņā ar maksimāli lielas naudas izgāšanu dārgās reklāmās diezin vai kādu vēl var pārsteigt. Drīzāk pārsteidzoši, ka, tā šķiežoties cīņā par eirodeputātu krēsliem, kampaņa sanākusi ja ne gluži pavisam bez intelekta klātbūtnes, tad

ārkārtīgi pieticīga ideju ziņā.

ŽANETA OZOLIŅA, profesore, politikas zinātnes pasniedzēja LU: «Atgriežoties pie klasiķa – kā var nesolīt? Bet kas varbūt man šķiet tā mazliet amizanti – ja agrāk šis Repšes kunga teiktais tika uztverts kā joks vai kā ironija, vai neveiksmīgs politiskais piedāvājums, tad tagad tas jau ir kļuvis par Latvijas politiskā procesa elementu.»

Saskaņas centrs, šķiet, jau iesildās Saeimas vēlēšanām rudenī un sludina, ka kāds krievus vaino Latvijas nabadzībā un tādēļ neļauj valstij tikt ārā no labirinta pie siltiem radiatoriem un drošībā no ugunsnelaimes. Citi – kā Latvijas attīstībai ar Andreju Žagaru - uzsver tikai kultūru, Mirska Alternative ziņo, ka sieviete ir valsts pamatvērtība, zaļie zemnieki ar Ivetu Griguli – ka tas vispār ir cilvēks.

Kurš strīdēsies pret to, ka cilvēks ir vissvarīgākais?

ANDIS KUDORS, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors: - Kurš strīdēsies pret to, ka cilvēks ir vissvarīgākais? Galu galā jebkura tēma, ko mēs tagad aizskarsim priekšvēlēšanu kampaņā, visas būs saistītas ar cilvēku. Nu nez vai ir kaut kāda partija, kas par dzīvnieku tiesībām – to nolikuši kā prioritāti? Nu, visur ir runa par cilvēku.

GEORGS ANDREJEVS, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts: - Cilvēki jau sašutuši par šīm reklāmām un protestē, un tas dod negatīvo efektu. Tie, kas būtu gājuši un balsojuši, tagad saka: es neiešu pie šādas reklāmas balsot! Jeb vismaz par tiem, kas tik uzbāzīgi, – par viņiem nekādā gadījumā nebalsos. Tas ir pilnīgi pretējs, rikošeta efekts, ko panāk ar tādu pārmērīgu un uzbāzīgu reklāmu.

Georgs Andrejevs pats gan noteikti aicina visus uz vēlēšanām doties un gudri izvēlēties īstos kandidātus. Savulaik būdams Eiroparlamenta deputāts un vadot veselības jomai veltītu parlamentāriešu grupu, viņš panāca bezmaksas vēža izmeklējumu ieviešanu visās dalībvalstīs. Taču iesaka vēlētājiem neļauties māņiem, ka kāds spēs panākt, lai Eiroparlaments palielina mūsu algas, pensijas, pabalstus vai veselības budžetu.

GEORGS ANDREJEVS, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts: - Nē, nu absurdākais solījums jau tas – es izdarīšu to! Nu

tu nevari viens neko! Pilnīgi neko!

Lai kaut ko panāktu, tev jābūt pašam popularitātei. Ja tās nav, tev tā jāiekaro pēc iespējas īsā laikā. Ko tas prasa? Tas prasa vismaz valodas zināšanas. Atkal tas teiciens, ka tur jau simtiem tulku – visu tulkos! Nu nieki! Protams, var izdzīvot visus piecus gadus, vienkārši piedaloties balsojumos, paklausoties tulkojumu, arī partijas sēdēs ir tulkojumi, arī komiteju sēdēs ir tulkojumi, bet ar to arī viss!

ANDIS KUDORS, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors: - Pārsvarā jau, ja ir runa par kaut kādām algām šeit Latvijā vai pensijām – tas ir mūsu ekonomikas sniegums, kas to varēs vai nu paaugstināt, vai pazemināt. Līdz ar to runāt par to Eiropas Parlamenta līmenī – ir tomēr jāskatās, kas ir šie reālie izpildījumi.

Tādi neizpildāmi solījumi ir ne tikai saskaņiešiem un citiem kreisajiem opozicionāriem, bet arī ilgus gadus Labklājības ministriju vadījušajiem zaļajiem zemniekiem, kuri paši Saeimā balsojuši par pensiju samazināšanu, bet tagad Latvijā uz vietas nepadarītos labklājības celšanas darbus sola paveikt, šķiet, vienkārši pārsēžoties mīkstākā krēslā Eiropā.

ŽANETA OZOLIŅA, profesore, politikas zinātnes pasniedzēja LU: - Un faktiski jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas viņi varētu teikt – nu ko tad jūs no mums gribat? 750 deputāti – es pirmais, nu ko tad es varu izdarīt? Tā kā faktiski - ja tiešām cilvēki domā ilgtermiņā un vēlas, lai no Latvijas tiešām tiktu ievēlēti tie deputāti, kuri var kaut ko mainīt, tad pirmais – būtu jāskatās, vai tās idejas, ko viņi liek galdā, saskan ar EP un ES interesēm kopumā. Jo

EP parasti uzvar tās idejas, kuras aizstāv ES vairākuma pilsoņu viedokli.

Un savukārt – jo tās idejas ir alternatīvākas vai ja tās idejas vairāk ir vērstas tikai un vienīgi uz Latvijas interesēm, tad tādā gadījumā diemžēl jau iepriekš ir jāsaka, ka šīs idejas īstenot neizdosies.

Bondara partijas ideja - utopiska

Pat Vienotība un Nacionālā apvienība ar savu politisko zvaigžņu komandu, kam Eiropas Parlamentā jau ir liela pieredze, nav spējuši atturēties. Eksperti uzskata, ka pārsālīts ar solījumiem vēl vairāk atbalstīt lauksaimniecības tiešmaksājumu pieaugumu. Jo nauda jau sadalīta un izmaiņas attieksies tikai uz aiznākamo parlamentu. Arī viena no retajām oriģinālajām idejām – Mārtiņa Bondara Reģionu apvienības iecere Latvijai saņemt maksājumus par tiem iedzīvotājiem, kuri aizbraukuši strādāt citās savienības valstīs, atzīstama par visai utopisku.

ANDIS KUDORS, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors: - Kā ideja, jā, ir svaiga, jauna, bet es nevaru iedomāties, ka kāds par to kompensētu. Jā, to var izmantot kaut kādā sarunu procesā, kad ir runa par kādiem citiem jautājumiem, kā papildu argumentu, bet ne burtiskā nozīmē; es neredzu, ka tas būtu iespējams, Bet nu partijām ir tiesības izvirzīt kaut kādus arī drosmīgus jautājumus.

Lēmumi, kas Eiropas Parlamentam patiešām būs aktuāli, ir, piemēram, vides un klimata problēmas, brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, jauniešu bezdarbs un enerģētiskā neatkarība no Krievijas. Taču šīm problēmām partijas programmās un reklāmās pievēršas vai nu nemaz, vai lakoniski. Pieminēta ir Krievijas tēma. Vienotība un Nacionālā apvienība sola turpināt ciešāk sadarboties ar Ukrainu un citām Austrumu partnerības valstīm, tuvinot tās Eiropas Savienībai. Saskaņa, kam līgums ar Putina partiju Kremlī, Krievijas vārdu vispār apiet, bet Ždanokas partijas solījums «apvienot visus racionāli domājošos Eiropas līderus, kuri ir gatavi celt Eiropas nākotni kopā ar Krieviju» izskatās pēc Krievijas Ārlietu resorā tapuša teksta.

Bažas, ka spēku samērs varētu būt labvēlīgāks pret Krieviju.

ŽANETA OZOLIŅA, profesore, politikas zinātnes pasniedzēja LU: - Pašreizējā brīdī tiek runāts par to, ka pēc ievēlēšanas, kad mainīsies spēku samērs, ka EP varētu būt labvēlīgāks pret Krieviju. Nu, manas prognozes nebūtu gluži tādas, jo dalībvalstis ir kļuvušas daudz kritiskākas un tas nozīmē, ka tas kritiskums atspoguļosies varbūt pat daudz lielākā mērā EP, jo tāds vienkāršots matemātisks aprēķins, ka tie, kas būs eiroskeptiķi, ka viņi būs prokrieviski, ir visnotaļ naivs, jo ļoti daudzi eiroskeptiski noskaņoti cilvēki dažubrīd pat varbūt ir daudz konservatīvāki skatījumā uz Krieviju nekā viena otra jau krietni vien Eiropas federāciju aizstāvoša valstu un politisko partiju grupa. Tā kā, jā, tas būs noteikti ļoti būtisks jautājums.

Un tas ir arī viens no iemesliem, ko min kā argumentu nepieciešamībai tomēr saņemties un aiziet nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas daudziem varbūt šķiet garlaicīgas vai neko neizšķirošas.

GEORGS ANDREJEVS, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts: - Ja reiz mēs esam izvēlējušies to ceļu iet kopsolī ar Eiropu, esam to stādījuši kā mērķi, esam to daļēji sasnieguši, nu tad ir jāturpina iet tajā pašā virzienā. Pretējā gadījumā – neejot, nepiedaloties mēs atstājam lemšanu tam mums naidīgajam spārnam, kuri tik un tā ies un tik un tā savus ievēlēs un pakāpeniski viņi vēl sāks dominēt, arī, teiksim, ieskaitot prokrieviskās grupas, sāks dominēt arī šajā institūcijā, ko mēs līdz šim uzskatījām nu vismaz kā tādu riktīgu Eiropas konservatīvo bastionu. Jo tur arī ļoti, ļoti raiba publika. No katras valsts delegācijas var atrast tādus. Un tie ātri sameklē kontaktu savā starpā. Es biju ļoti pārsteigts pirmajās plenārsēdēs, kad izdzirdu no dažiem britu deputātiem, kas sit sev pie krūts un saka – mēs te esam tikai tāpēc, lai izrautu Apvienoto Karalisti ārā no ES! Es to dzirdēju – kur? Eiropas Parlamenta plenārsēdē! Cilvēks pieceļas un skaļi deklarē, ka viņa mērķis ir tikai tas! Nu.. Un tādus cilvēki ir ievēlējuši. Ja tas notiks ar Latviju arī – tad jau taisnā ceļā uz Neatkarīgo valstu savienību – cita ceļa nav vairs. Mums ir tikai divi ceļi, ir pilnīgi mīti, ja domā, ka ir vēl kāds trešais – neitralitātes, patstāvības ceļš..