Lancmanis: pēc Zolitūdes traģēdijas neviens nevēlējās parakstīt dokumentus (15)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Pēc Zolitūdes traģēdijas neviens nevēlējās parakstīt Rīgas pils atjaunošanas dokumentus, taču šī krīze ir pārvarēta, ceturtdien intervijā Latvijas Radio stāstīja Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis.

«No āra skatoties, var domāt, jā, tur varbūt viss stāv, par laimi tā nav. Darbi varbūt palēlinājās, problēma bija arī ar projekta dokumentāciju, īpaši pēc «Maxima» traģēdijas. Iestājās psiholoģiskā problēma, ka neviens vairs negrib likt parakstu, tas nozīmē, ka visi grib sevi kaut kādā veidā nodrošināt,» viņš stāstīja.

Lancmanis atzina, ka

Rīgas pils ugunsgrēks un «Maxima» traģēdija bijuši divi baismīgi atgādinājumi, kas tomēr cilvēkiem licis daudz ko saprast un arī nobiedējis.

«Tā nu tā dzīve ir iekārtota, ka bailes, es uzskatu, ir viens no ļoti svarīgiem stimuliem. Tā nu ir iznācis, ka demokrātijas laikmetā baiļu faktors arvien vairāk samazinās, līdz ar to arvien vairāk samazinās viens no tiem momentiem, kas ir vadījis cilvēces attīstību. Ir jābūt šim baiļu faktoram, tas rada atbildības sajūtu,» sprieda Lancmanis. Demokrātijas nelaime esot arī sadalītā atbildība.

Prezidents pilī varētu atgriezties jau nākamā gada 18. novembrī

Nākamajā trešdienā ir kārtējā padomes tikšanās ar būvniekiem, kas notiks pils telpās. Viņš raugās optimistiski uz iecerēto - pils restaurāciju virzīt tā, lai nākamgad 18.novembrī Valsts prezidents varētu atgriezties savā pils daļā.

«Traģēdija ir jāuztver reāli, tā kā tas ir, ir jāsakož zobi un jāsāk viss no gala. (..) Viss ir restaurējams, tā ir arī mūsu padomes galvenā misija - mums jābūt vidutājiem starp pasūtītājiem un izpildītājiem. Mēs labi zinām, ka ir tiesas process, atklāti konflikti, bet strādāt ir iespējams, un galvenais ir jāstrādā. Mēs esam tikuši pāri kārtējai krīze, arī varētu teikt arī attiecību krīzei,» norāda Lancmanis.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā, kopējā degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru. Uguns skāra pils 3.un 4.stāvu, izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa. Lēsts, ka ugunsgrēka dēļ Rīgas pils rekonstrukcija aizkavējusies par pusgadu. Rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs ir būvnieku pilnsabiedrība «SBRE». Saistībā ar ugunsgrēku policija aizdomās tur trīs cilvēkus, policija arī iesaldējusi divu juridisko personu kontus.

Savukārt Rīgā, Zolitūdē veikalā «Maxima» pērn 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā bojā gāja 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji.

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu