Ja lūkojamies uz jauniešiem kā resursu, šā resursa kļūst arvien mazāk, šodien diskusijā «Jaunatnes politika Latvijā - mīti un realitāte» norādīja jaunatnes politikas eksperts Vilis Brūveris.
Eksperts: Jauniešu kā resursa kļūst arvien mazāk (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš piebilda, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ir samazinājies gan jauniešu skaits - pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1990.gadā Latvijā bija 480 600, bet 2013.gadā - 308 345 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem - gan arī viņu īpatsvars, respektīvi, sabiedrība noveco.
Pēc Brūvera domām, liels izaicinājums ir panākt, lai šie jaunieši kļūtu aktīvāki un redzētu sevi kā politikas veidotājus un ietekmētājus. Piemēram, vairāki Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekšējos gados veiktie pētījumi liecina - 68% jauniešu uzskata, ka viņiem nav nekādu vai ir nelielas iespējas līdzdarboties politisko lēmumu pieņemšanā, tikai 11% uzskata, ka ar savu rīcību viņi spēj kaut ko mainīt valsts līmenī, bet 72% jauniešu nezina nevienu jaunatnes organizāciju.
«Nav jau tā, ka Latvijā jauniešu politika būtu pilnīgā haosā, kaut kādi rāmji tai ir,» bilda Brūveris. «Viena no problēmām ir tā, ka sabiedrība un lēmumu pieņēmēji jaunatnes politiku uzskata par neefektīvu, jo dažkārt ir grūti redzēt rezultātu,» sacīja eksperts. «Tādēļ ir apsveicami, ka varam saņemt Eiropas finansējumu dažādām lietām un idejām, par kurām valsts, pašvaldība un sabiedrība nevarētu samaksāt, bet varbūt nemaz nebūtu gatava to darīt,» turpināja Brūveris, piebilstot, ka, runājot par jaunatnes politiku, vienlaikus ir jārunā arī par Eiropas Savienību.
Brūveris norādīja, ka Latvijā par jauniešiem vajadzētu domāt, runāt un vairāk darīt. «Ir pārāk daudz pasākumu, kuros tiek pieņemtas rezolūcijas, bet, kad ir jāsāk rīkoties, rodas sarežģījumi, jo kurš gan to darīs,» izteicās Brūveris.
Pēc eksperta domām, pašvaldībām vajadzētu vairāk pievērsties jauniešiem un jauniešu politikai. Piemēram, kopš 2011.gada visās pašvaldībās ir jābūt jauniešu politikas plānošanas dokumentiem. Taču no 119 Latvijas pašvaldībām tādi ir izstrādāti tikai aptuveni 40 pašvaldībās, 20 pašvaldībās izstrāde ir procesā, bet 50 pašvaldībās nekas nenotiek.
«Neapgalvoju, ka tas ir vienīgais indikators, ka ar jauniešu politiku kaut kas nav kārtībā, varbūt šajās pašvaldībās viss ir labi, tikai nav papīru. Tomēr šie dokumenti parāda, vai pašvaldībai jaunieši rūp ilgtermiņā un vai tiek domāts par to, kas staigās pa izremontētajām ielām un celiņiem,» sacīja Brūveris.