Sandis Ozoliņš, kurš šonedēļ paziņoja par savu nodomu hokeju aizstāt ar spēli politiskajā laukumā, apliecina, ka partijām populāri cilvēki un pazīstami uzvārdi patīk - dažkārt tie kompensē ideju vai reāla piedāvājuma trūkumu, bet politisko organizāciju spalvas tie noteikti padara spožākas. Bet vai Latvijā ir iespējams no aktiera kā Ronalds Reigans vai Arnolds Švarcenegers kļūt par prezidentu vai gubernatoru? Kas no tā visa sanācis un kas no viņiem palicis pāri? Vai izcilība spēles laukumā un klavierspēlē var būt tas pats, kas izveicība politikā?
Vai izcilība spēles laukumā un klavierspēlē var būt tas pats, kas izveicība politikā? (89)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēcvēlēšanu nedēļā pārsteigumu, kas daudziem bija lielāks par pašiem vēlēšanu rezultātiem, bija sarūpējis leģendārais hokejists Sandis Ozoliņš. Viņš paziņoja, ka pārtrauc profesionālā sportista gaitas un iesaistās politikā. Ozoliņš ir pievienojies Einara Repšes komandai, kļūstot par ekspremjera dibinātās biedrības «Latvijas nākotnes forums» ģenerālsekretāru.
Hokejists atklāj, ka savās rindās viņu vēlējušās redzēt vairākas partijas. Neoficiāli zināms, ka viņam zvanījusi arī «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr viņš izvēlējies pieslieties Repšes politiskajam spēkam, par spīti šīs partijas pagaidām neskaidrajām izredzēm pārvarēt piecu procentu vēlētāju barjeru un iekļūt jaunajā Saeimā, kas tiks vēlēta oktobrī.
"Es noteikti varēju izvēlēties, teiksim, iestāties partijā, kura būtu sasniegusi šo piecu procentu līniju, un tādā veidā, iespējams, iegūt šo ierakstu savā biogrāfijā - Saeimas deputāts. Tas nav mans pašmērķis," uzsver biedrības "Latvijas nākotnes forums" ģenerālsekretārs Sandis Ozoliņš.
Ozoliņš skaidro, ka viens no viņa galvenajiem mērķiem ir
mainīt sabiedrības attieksmi pret politiku un politiķiem.
"Tieši tādēļ, tieši šo stereotipu dēļ es to cenšos darīt un izmainīt to. Var būt savādāk un ar savu darbu pierādīt to," apņēmīgi runā Ozoliņš.
Partijām vienmēr bijis vilinājums savās rindās redzēt sportistus un māksliniekus, kuri ir populāri un iemantojuši sabiedrības cieņu. Un tā tas ir ne tikai Latvijā. ASV pat prezidents ir bijis aktieris - Ronalds Reigans. Bet filmas «Terminators» zvaigzne Arnolds Švarcenegers tika ievēlēts Kalifornijas gubernatora amatā.
Tautā mīlētas slavenības bijušas ievēlētas visās Saeimās pēc neatkarības atjaunošanas
Piektajā Saeimā bija komponists Imants Kalniņš, kurš trīs reizes tika pārvēlēts arī atkārtoti. Televīzijas žurnālistes Velta Puriņa un Anta Rugāte, kura kopumā darbojās piecos sasaukumos, kā arī aktrise Olga Dreģe.
Sestajā Saeimā tika ievēlēts aktieris Ivars Kalniņš un dziedātājs Ojārs Grinbergs.
Nākamajā sasaukumā par deputātu kļuva Raimonds Pauls, kurš atkārtoti tika ievēlēts vēl divos sasaukumos. Kā astotajā, tā arī devītajā Saeimā darbojās aktrise Ausma Ziedone-Kantāne. Viņa atmiņā palikusi ar emocionālajām runām.
9. Saeimā māksliniekiem pievienojās arī sportisti: svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, futbolists Mihails Zemļinskis un olimpiskais zelta medaļnieks kanoe airēšanā Ivans Klementjevs. Viņš politisko karjeru sāka Rīgas domē, jo neatrada piemērotu amatu savā profesijā.
"Es nolēmu, ka atgriezīšos 2000. gadā mājās pēc Sidnejas olimpiskajām spēlēm, bet ko darīt? Tā kā sportā mums bija grūti laiki, neviens negaidīja, neko man nepiedāvāja, es tā izdomāju, kāpēc ne?" - par savu izvēli bijušais sportists, Saeimas deputāts Ivans Klementjevs.
Viņš tika atkārtoti ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Un palicis vienīgais pārstāvis no sporta pasaules, bet mākslinieku šajā sasaukumā nav.
Pauls Ozoliņam neko nepārmet
Maestro Raimonds Pauls stāsta, ka, iesaistoties politikā, cerējis reāli ietekmēt lēmumu pieņemšanu, taču gandarījuma vietā ir vilšanās.
"Pēc tam, kad tu saduries ar reālo dzīvi, tieši tas pats, kas Saeimā, kaut kur pagriežas. Es nezinu, es nezinu.. Būtībā ar tevi maz tur kāds rēķinās. Es jau atceros, ar ko tas mums beidzās, kad
tur tie naidā sagrieztām sejām un lietussargiem mums tur metās virsū.
Mēs tur ar Imantu Kalniņu pa citām durvīm laidāmies ārā. Tā beidzās tā politiskā karjera," atceras Maestro Raimonds Pauls.
Tomēr Sandim Ozoliņam viņš nepārmet iesaistīšanos politikā.
"Es viņam varētu novēlēt tikai vienu. Ja viņš varēs cīnīties Saeimā tāpat kā viņš cīnījās uz hokeja laukuma, teiksim, cīņā pret "Vienotību" vai kādu citu, tad lai viņš iet. Bet man ir tāda sajūta, ka viņu, arī tāpat kā visus pārējos, ļoti ātri nomierinās, un tu vairs nekāds situācijas noteicējs neesi," uzsver Pauls.
Grinbergs: sportistiem un māksliniekiem nav vietas politikā
Mieles par pieredzi Saeimā palikušas arī Ojāram Grinbergam. Viņš uzskata, ka sportistiem un māksliniekiem nav vietas politikā, un citē Jaroslava Hašeka "Krietno kareivi Šveiku".
"Šveiks ir teicis: ja tēvija ir briesmās, katram kroplim jābūt savā vietā. Nu, paldies Dievam, mūsu tēvija nav briesmās, kropļu arī mums nav, bet ideja ir ļoti pareiza. Man bija izdevība būt 6. Saeimā. Es redzēju to visu, kas tur notiek.
Ja populārs dziedātājs vai sportists tur nokļūst, viņš pazaudē savu "es".
Viņš kļūst par politiķi. Viņš vairs nav ne dziedātājs, ne sportists. Viņš ir ievilkts tajā politikā, tajās netīrajās lietās. Ja viņam tas patīk - lūdzu, lai viņš to dara. Es tur biju trīs gadus, man ar to pietika," savā pieredzē dalās dziedātājs Grinbergs.
Imants Kalniņš telefonintervijā no Liepājas atzīst, ka viņam nav nekādu ilūziju, kāpēc partijas savās rindās joprojām gaida māksliniekus un sportistus.
"Principā es nesaskatu nekā kritizējama vai apšaubāma tajā apstāklī, ka šajā gadījumā Sandis Ozoliņš ir nolēmis iesaistīties politikā. Es tikai neesmu pārliecināts, ka nevainojams ir konteksts, kādu Sandis Ozoliņš ir izvēlējies, jo līdz šim Latvijas politiskajā praksē cilvēki, kas ir ieguvuši tautas atzinību un cieņu, ir tikuši izmantoti ļaužu muļķošanai. Vai kaut kas būtu mainījies? Es šaubos," domās dalās Imants Kalniņš.
Politologu vērtējumā slavenības ir laba ēsma
"Numur viens tā pievienotā vērtība, šie cilvēki sākumā ģenerē atpazīstamību, ģenerē sabiedrības uzticību, ģenerē balsis vēlēšanās. Un viennozīmīgi lielākā daļa no viņiem ir bijuši ļoti pat ar plus zīmi. Viena daļa, kā mēs zinām, ir cilvēki, kas ir noturējušies pat vairākus sasaukumus un pietiekoši veiksmīgi strādājuši parlamentā un darījuši savu darbu kā parlamentārieši, es pat teiktu, sekmīgi. Cita problēma, ka
viņi agri vai vēlu no šā sava zvaigžņu statusa kļūst par politiķiem, kurus atkal kritizē,
kuros neklausās un kuriem īstenībā ir tādas pašas problēmas kā visiem citiem politiķiem," uzskata politologs, aģentūras "Mediju tilts" Filips Rajevskis.
Pieredze liecina, ka vairums no viņiem politikai atmetuši ar roku vai arī darbošanos politikā beiguši vēlētāju zudušās uzticības dēļ. Spilgtākais piemērs ir dziedātāja Ieva Akurātere, kura savu karjeru Rīgas domē beidza kā svītrotākā kandidāte pašvaldību vēlēšanās.
Cik šāda taktika būs attaisnojusies, izlems vēlētāji pēc četriem mēnešiem. Turklāt arī nosakot, tieši kuri kandidāti tiks ievēlēti, jo aktīvi tiek izmantota iespēja ar plusu atzīmēt savus favorītus un tikpat enerģiski tiek svītroti netīkamie kandidāti.